Augstākās tiesas plēnums:
- Izvirza apstiprināšanai Saeimā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru;
- Ievēlē Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus;
- No Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētaju vidus ievēlē divus Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekus, kuru pilnvaru laiks ir septiņi gadi;
- Dod atzinumu, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata;
- No Augstākās tiesas tiesnešu vidus ievēlē vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli un vajadzības gadījumā lemj par viņa atsaukšanu. Kopš 1994. gada Centrālās vēlēšanu komisijas locekle no Augstākās tiesas ir senatore Valda Eilande;
- Izvirza divus Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus. Kopš 2004. gada Satversmes tiesas tiesneša amatā ir Augstākās tiesas plēnuma izvirzītā Aija Branta, kopš 2007. gada - Uldis Ķinis;
- Analizē un dod vērtējumu Augstākās tiesas gada darba rezultātiem, finanšu un saimnieciskā darba pārskatam, apspriež turpmākos uzdevumus;
- Plēnuma kompetencē ietilpst arī tiesību normu interpretācijas jautājumi. 2002. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar kuriem likuma 49. panta otrā daļa ir izteikta šādā redakcijā: "Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus." Līdz tam likums noteica, ka Augstākās tiesas plēnums ir tiesīgs lēmumu veidā pieņemt tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu. Satversmes tiesa 2003. gada 4. februārī atzina likuma "Par tiesu varu" 49. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2002. gada 3. decembrim) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 83. pantam.
Plēnums pieņem lēmumus balsojot. Balsot var "par" un "pret", atturēties no balsošanas nedrīkst. Plēnuma lēmums ir pieņemts, ja par to balsojis vairākums no visu tiesnešu kopskaita.
