Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs ir senators Pāvels Gruziņš.
Pāvels Gruziņš pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Pirms darba Augstākajā tiesā bijis Limbažu rajona tautas tiesas priekšsēdētājs. Tiesnesis Augstākajā tiesā kopš 1986. gada. 1990. gadā un atkārtoti 2002. gadā ievēlēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku.
Krimināllietu departamentā ir vēl pieci senatori: Artūrs Freibergs, Voldemārs Čiževskis, Valda Eilande, Vilnis Vietnieks un Pēteris Dzalbe.
2005. gada 1. oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums, kura 54. nodaļa reglamentē lietu izskatīšanu kasācijas kārtībā.
Senāta Krimināllietu departaments kasācijas kārtībā izskata:
- kasācijas sūdzības vai protestus par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā;
- kasācijas sūdzības vai protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, kas pieņemti vienošanās procesā un kas nav stājušies spēkā.
Krimināllietu departaments izskata arī lietas, kurās apelācijas instances tiesas vai Senāta nolēmums ir stājies spēkā, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Krimināllietu departaments izskata arī pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.
Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais, viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis. Prokuroram ir tiesības iesniegt kasācijas protestu.
Nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.
Kriminālprocesa likuma 574. pants nosaka, ka par Krimināllikuma pārkāpumu atzīstams:
- Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareiza piemērošana;
- Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;
- tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta sankcijā.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 575. panta 1. daļa norāda uz tiem būtiskajiem kriminālprocesa pārkāpumiem, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.
Senators referents, iepazīstoties ar lietu, pieņem lēmumu:
- par lietas izskatīšanu rakstveida procesā;
- par lietas izskatīšanu tiesas sēdē;
- vai atsaka pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, ja izteiktā prasība nav pamatota ar likuma pārkāpumu.
Lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi, vai pēc Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Gan rakstveida procesā, gan tiesas sēdē lieta tiek izskatīta trīs senatoru sastāvā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 587. pantu Krimināllietu departaments pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt;
- atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai iztiesāšanai;
- atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu;
- grozīt nolēmumu;
- izbeigt kasācijas tiesvedību.
Pieteikumus un protestus par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu Krimināllietu departaments izskata ķriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā. Nolēmumu var pārbaudīt arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats tā atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.
Ja lietu izskata mutvārdu procesā tiesas sēdē, tiesas lēmuma rezolutīvo daļu pasludina tiesas sēžu zālē nekavējoties pēc tās parakstīšanas.
Senāta lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
