Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšanu, necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu, administratīvu pārkāpumu, atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Ierosināt lietas izskatīšanu disciplinārkolēģijā var gan tieslietu ministrs, gan visu līmeņu tiesu priekšsēdētāji.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem un senatoriem visos likuma 1.pantā norādītajos gadījumos, bet par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem – tikai par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.
Tieslietu ministra, apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju, kā arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku pilnvaras disciplinārlietas ierosināšanā noteiktas Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.pantā.
Par pamatu uzmanības pievēršanai kādai lietai var būt fiziskas vai juridiskas personas iesniegums vai sūdzība, arī ziņa masu medijos. Bez tam, izskatot lietu augstāka līmeņa tiesā apelācijas vai kasācijas instancē, var atklāties, ka zemāka līmeņa tiesas tiesnesis izdarījis amata pārkāpumu. Kolēģija katrā konkrētā gadījumā skata, cik liela ir vainas pakāpe, kādas sekas iestājušās, vai pārkāpums izdarīts atkārtoti.
Lietai nonākot disciplinārkolēģijā, viens no tās locekļiem veic pārbaudi, sagatavo materiālu un sniedz ziņojumu. Uz lietas izskatīšanu uzaicina tiesnesi, dodot iespēju savu rīcību izskaidrot.
Lēmumu kolēģija pieņem apspriežu istabā. Disciplinārkolēģijas loceklis, kurš ierosinājis par tiesnesi disciplinārlietu vai iesniedzis izskatīšanai tiesnešu kolēģijā priekšlikumu pirms termiņa noņemt tiesnesim agrāk noteikto disciplinārsodu, lēmuma pieņemšanā nepiedalās un atstāj apspriežu istabu. Ja disciplinārlietu ir ierosinājis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, sēdi vada tiesnešu disiplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietnieks vai cits priekšsēdētāja pilnvarots kolēģijas loceklis. Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādā gadījumā ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, taču viņš nepiedalās lēmuma pieņemšanā.
Disciplinākolēģija var pieņemt lēmumu par disciplinārsodu uzlikšanu. Tie ir piezīme, rājiens vai amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam. Disciplinārkolēģija var arī pieņemt lēmumu nosūtīt disciplinārlietas materiālus tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jautājuma izlemšanai par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim, ierosināt tiesnesi atlaist no amata, kā arī nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.
Ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti vai ja notecējuši likuma 4.panta pirmajā daļā paredzētie termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, disciplinārlietu izbeidz.
Izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.
Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes gaitu sekretārs var fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem. Disciplinārlietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Kolēģijā izskatītās lietas glabājas Augstākās tiesas arhīvā.
