Kopumā paredzēts izskatīt 42 lietas.
Senāta Krimināllietu departamentā desmit lietas: rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības un vienu kasācijas protestu, kuru iesniegusi Liepājas pilsētas prokuratūra. Divas lietas izskatīs sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Senāta Administratīvo lietu departamentā 12 lietas: viens pieteikums ir par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu, viens pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu, viens pieteikums par Nodarbinātības valsts aģentūras lēmuma atcelšanu, viens pieteikums par pienākuma uzlikšanu PMLP izsniegt lēmumu par pilsonības anulēšanu, viens pieteikums par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora lēmuma atcelšanu, viens pieteikums par Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmuma atcelšanu, viens pieteikums par MADEKKI lēmuma atcelšanu, divi pieteikumi par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Trīs blakus sūdzības tiks izskatītas rakstveida procesā.
Senāta Civillietu departamentā tiesas sēžu nav.
Civillietu tiesu palātā 20 lietas: 14 apelācijas sūdzības, trīs blakus sūdzības, divu spriedumu pasludināšana, viens pieteikums par procesuālā termiņa atjaunošanu.
Krimināllietu tiesu palātā paredzēts izskatīt sešas lietas: trijās no tām saņemtas apelācijas sūdzības no tiesājamajiem vai viņu aizstāvjiem, trīs lietas ienākušas gan ar sūdzību, gan prokuratūras protestu.
Informācija par atsevišķām izskatāmajām lietām:
1) Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 6. septembrī pasludinās saīsināto spriedumu maksātnespējīgā zivju pārstrādes uzņēmuma AS "Kaija" prasībā pret AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") par 1,7 miljonu latu zaudējumu piedziņu.
Rīgas apgabaltiesa 2004.gada 7.maijā pasludināja zivju pārstrādes uzņēmumu "Kaija" par maksātnespēju no 2003. gada 9. jūnija. 2005. gada 5. oktobrī maksātnespējīgās AS „Kaija” administrators cēlis prasību pret AS „Latvijas Krājbanka” par Ls 1799729,95 piedziņu.
2003. gada septembrī starp AS „Kaija” un SIA „JS Īpašumi” noslēgti pirkuma līgumi, ar kuriem pārdoti AS „Kaija” piederošie nekustamie īpašumi, kas kalpoja par nodrošinājumu starp „Kaija” un „Krājbanka” noslēgtajiem aizdevuma līgumiem. „Krājbanka” devusi piekrišanu nekustamo īpašumu pārdošanai un saņēmusi par tiem pirkuma maksu, līdz ar to apmierinot savus prasījumus pret AS „Kaija”. Tā kā Rīgas apgabaltiesa AS „Kaija” maksātnespēju pasludinājusi ar 2003. gada 9. jūniju, nosakot agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu nekā pieteikuma iesniegšanas diena, un maksājumi „Krājbankai” par nekustamajiem īpašumiem veikti pēc maksātnespējas iestāšanās, „Krājbanka”, saņemot atsavināšanā iegūtos līdzekļus, ir nodarījusi zaudējumus kreditoru kopuma interesēm un summas, ko AS „Latvijas Krājbanka” ir saņēmusi, ir atmaksājamas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2006.gada 7.martā AS "Kaija" prasību noraidīja. Tiesa atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka AS „Latvijas Krājbanka”, izmantojot savas pielīgtās tiesības atprasīt aizdevumus, būtu veikusi individuālas darbības, ar kurām nodarīti zaudējumi kreditoru interesēm laikā, kad nebija ierosināta maksātnespējas lieta. Turklāt maksātnespējas iestāšanās datums 2003. gada 9. jūnijs ir noteikts sakarā ar AS „Kaija” parādu saistībām pret citu kreditoru, līdz ar to pirmās instances tiesa secina, ka tam nav saistības ar AS „Latvijas Krājbanka” parāda atprasīšanu. Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis maksātnespējīgās AS „Kaija” administrators.
Civillietu tiesu palāta spriedumu pasludinās 6. 09. 2007. plkst. 9:50 155. zālē.
2) Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta no 3. līdz 5. septembrim paredzējusi izskatīt krimināllietu, kurā par amatpersonas pilnvaru pārsniegšanu un apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu apsūdzēti Andris Saldovers un Marina Sņigura.
A. Saldovers, būdams AS „Kurzemes piens” prezidents un M. Sņigura, būdama minētās akciju sabiedrības finansu direktore un vēlāk viceprezidente, apsūdzēti par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, saņemot aizdevumus un ieķīlājot uzņēmuma iekārtas, kā arī nesniedzot patiesas ziņas kredītu devējiem. Šādi amatpersonas radījušas zaudējumus valstij vairāk nekā 99 tūkstošu latu apmērā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Kurzemes apgabaltiesa 2006. gada 20.oktobrī atzina A. Saldoveru par vainīgu un sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem. M. Sņiguru tiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, ar pārbaudes laiku uz pusotru gadu, konfiscējot mantu atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 2 gadiem. Apelācijas sūdzības par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu iesniedza apsūdzētie, apelācijas protestu – Liepājas pilsētas prokuratūra.
Krimināllietu tiesu palātas sēde notiks 3. 09. 2007. plkst. 10:00 213. zālē.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211
