Martā kļuvis pieejams pilns Senāta nolēmums prasības lietā pret SIA „Mediju nams”, SIA „Vakara Ziņas” un A. R. par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Senāta spriedumā līdzās jau iepriekš judikatūrā nostiprinātiem atzinumiem, ka attiecībā uz politiķiem pieņemamās kritikas robežas ir plašākas, akcentēta arī izdevēja nepieciešamība izvērtēt vārda brīvības un privātās dzīves neaizskaramības samērojamību. Lai arī likums neparedz izdevējam tiesības grozīt autora darbu, taču tas Senāta ieskatā nenozīmē, ka izdevējs ir atbrīvots no pienākuma izvērtēt, vai, publicējot attiecīgu rakstu, netiek aizskartas citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas garantētas Satversmes 96.pantā.
Senāts sprieduma motīvu daļā pievienojies apelācijas instances tiesas viedoklim, kas nav apšaubījusi sabiedrības tiesības uzzināt par tolaik aktīva politiķa bērnību, viņa personības veidošanās apstākļiem, tai pašā laikā atzīstot, ka, publiski feļetona formā (ar aizskarošiem vārdiem, apzīmējumiem) analizējot prasītāja ģimenes privāto dzīvi, kurai nav nekādas saistības ar viņa politisko vai sabiedrisko darbību, atbildētāji pārkāpuši pieļaujamās vārda brīvības robežas un neattaisnojami iejaukušies prasītāja personiskajā dzīvē. Senāts uzskata, ka, informējot sabiedrību par situāciju, kādā veidojusies cilvēka personība, kas attiecībā uz prasītāju kā politiķi bija pieļaujams, atbildētājiem tomēr vajadzēja izvēlēties citu izteiksmes formu. Konkrētajā gadījumā atbildētāji nav spējuši pamatot neatliekamo sociālo vajadzību, kuras vārdā notikusi privātu jautājumu publiska iztirzāšana aizskarošā un izsmejošā veidā. Tādējādi atzīstams, ka atbildētāju iejaukšanās prasītāja privātajā dzīvē bija pārmērīga un acīmredzami neproporcionāla ar sasniedzamo leģitīmo mērķi.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantam, vārda brīvības izpausme ir pakļauta formalitātēm un ierobežojumiem, tostarp, lai aizsargātu citu cilvēku reputāciju un tiesības. Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā būtiski ir noskaidrot, kādu apstākļu dēļ būtu pamats uzskatīt, ka vārda brīvība prevalē pār citu cilvēku tiesībām, ņemot vērā, ka vārda brīvības priviliģētais stāvoklis attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kas publiski svarīgi (interesē sabiedrību). Pilns Senāta nolēmums ir pieejams Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv Tiesas informācija/Nolēmumi/Senāta Civillietu departaments/2012.
Senāts lietu paplašinātā sastāvā tiesas sēdē izskatīja šī gada 1.februārī sakarā ar SIA „Mediju nams” iesniegtu kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 2.jūnija spriedumu, ar kuru prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināta un no SIA „Mediju Nams” par labu prasītājam tika piedzīta morālā kaitējuma kompensācija Ls 3000 un tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva Ls 200. Izskatījis lietu Senāta sēdē, Senāts nosprieda grozīt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par piedzenamās kompensācijas apmēru un no SIA „Mediju nams” par labu prasītājam piedzenamo kompensāciju noteica Ls 1000 un tiesāšanās izdevumus Ls 150, bet pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
