Rīgā 2009.gada 5.janvārī
1. Administratīvo lietu departamentā lietu sadale notiek atsevišķi šādām lietu kategorijām:
1.1. lietu izskatīšanai rīcības sēdēs;
1.2. lietu izskatīšanai pēc būtības mutvārdu procesā;
1.3. lietu izskatīšanai pēc būtības rakstveida procesā;
1.4. blakus sūdzību izskatīšanai;
1.5. pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanai;
1.6. ārpus kārtas izskatāmajām lietām.
2. Šā plāna 1.1, 1.4., 1.5. un 1.6.apakšpunktā minētajās lietu kategorijās lietu sadale notiek senatoru uzvārdu alfabēta secībā:
2.1. senatore Jautrīte Briede;
2.2. senators Andris Guļāns;
2.3. senatora pienākumu izpildītāja Vēsma Kakste;
2.4. senatore Veronika Krūmiņa;
2.5. senatore Dace Mita;
2.6. senators Jānis Neimanis;
2.7. senators Normunds Salenieks;
2.8. senatore Ilze Skultāne;
2.9. senatore Rudīte Vīduša.
3. Senators, kurš sagatavojis lietu izskatīšanai rīcības sēdē, parasti to sagatavo izskatīšanai arī pēc būtības. Departamenta priekšsēdētājs var nodot lietu sagatavošanai izskatīšanai pēc būtības citam senatoram, ja pastāv šā plāna 7.punktā minētie apstākļi.
4. Senatora prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums u.tml.) lieta tiek nodota pēc secības nākamajam senatoram vai senatoram, kurš ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē (8.punkts).
5. Senatoram, kas atrodas ilgstošā prombūtnē (atvaļinājumā, komandējumā u.tml.) vai veic citus pienākumus (mācības, seminārs u.tml.), šajā laikā lietas neiedala.
6. Departamenta priekšsēdētājam lietas tiek iedalītas atkarībā no vispārējās darba slodzes.
7. Lietu sadales kārtību var grozīt departamenta priekšsēdētājs šādos gadījumos:
7.1. lietu tās īpašās sarežģītības dēļ jānodod senatoram, kas ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē;
7.2. senatora pārslodzes dēļ;
7.3. senatora nepietiekama noslogojuma dēļ;
7.4. sakarā ar senatoru maiņu;
7.5. sakarā ar senatora nespēju veikt savus pienākumus (piemēram, ilgstošas prombūtnes dēļ);
7.6. pastāvot apstākļiem, kas var būt pamats senatora atstatīšanai vai noraidīšanai (Administratīvā procesa likuma 117.pants);
7.7. ja senatora-referenta palīgs ir tuvā radniecības pakāpē ar kādu no procesa dalībniekiem vai ir apstākļi, kas varētu radīt šaubas par viņa objektivitāti.
8. Senatori ir specializējušies šādās tiesību nozarēs:
8.1. senatore Jautrīte Briede – cilvēktiesībās, nodokļu tiesībās;
8.2. senators Andris Guļāns – administratīvo pārkāpumu lietās;
8.3. senators Jānis Neimanis – nodokļu tiesībās, konkurences tiesībās;
8.4. senatore Dace Mita – cilvēktiesībās;
8.5. senators Normunds Salenieks – administratīvo pārkāpumu lietās, procesuālajās tiesībās;
8.6. senatore Ilze Skultāne – sociālajās tiesībās;
8.7. senatore Rudīte Vīduša – vides tiesībās.
9. Pastāvot 7.punktā minētajiem apstākļiem, senators-referents var tikt mainīts arī lietas tiesvedības laikā.
10. Departamenta priekšsēdētājs var nomainīt tiesas sastāva senatoru, kas nav referents, pamatojot šīs maiņas nepieciešamību.
11. Tiesas sastāvs lietu izskatīšanai tiek veidots, nodrošinot vienādu darba slodzi departamentā strādājošajiem senatoriem.
12. Tiesas sēdes priekšsēdētāju nosaka konkrētā tiesas sastāva senatori savstarpēji vienojoties. Vienā tiesas sēdē tiesas sēdes priekšsēdētājs var mainīties.
13. Lietas izskatīšanā departamenta kopsēdē piedalās visi departamenta senatori. Kopsēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā pieci departamenta senatori. Ja senatoru skaits departamenta kopsēdē ir mazāks par pieciem, vienu no iztrūkstošajiem departamenta senatoriem atbilstoši Augstākās tiesas plēnuma 2004.gada 6.februāra lēmuma Nr.1 2.punktam var aizstāt ar Senāta Civillietu departamenta vai Krimināllietu departamenta senatoru.
14. Departamenta kopsēdes vada departamenta priekšsēdētājs.
15. Šā plāna 13.punktā minētais nosacījums par senatoru aizstāšanu attiecas arī uz rīcības sēdēm, tiesas sēdēm un rakstveida procesos izskatāmajām lietām.
