Rīgā 2008. gada 3. janvārī
1. Lietu sadale notiek, ņemot par pamatu alfabētisko senatoru sarakstu. Katram senatoram referentam alfabēta kārtībā departamenta priekšsēdētājs iedala lietas, to reģistrācijas numuru pieaugošā secībā.
2. Ja senatoram piekrītošā ienākošā pēc reģistrācijas numura lieta satur vairākus sējumus vai ar daudziem notiesātajiem, lai izlīdzinātu slodzi starp tiesnešiem - senatoriem, tad nākošā kārtā viņš no sadales tiek izslēgts.
3. Sadales secība netiek ievērota, ja senators, kuram pēc reģistrācijas numura lieta pienākas izskatīšanai, nedrīkst to skatīt tāpēc, ka jau ir piedalījies lietas izskatīšanā. Tad lieta tiek nodota nākošajam senatoram pēc saraksta.
4. Senators, kuram pēc lietu sadales noteiktās kārtības iedalīta lieta izlemšanai, vai tā pieņemama izskatīšanai kasācijas kārtībā, ir referents par izskatāmo lietu kā rakstveida, tā mutvārdu procesā.
5. Ja ir pamats sūdzības vai protesta izlemšanai rakstveida procesā, senators, kuram uzdots referēt lietu, saskaņo ar departamenta priekšsēdētāju tiesas sastāvu, kurš tiek paziņots Kriminālprocesa likumā noteiktajām personām noraidījuma tiesību realizēšanai. Departamenta priekšsēdētājs citus divus tiesnešus - senatorus nozīmē, ņemot vērā nosacītu senatoru specializāciju.
6. Tiesas sastāvu konkrētās lietas izskatīšanai kasācijas instancē mutvārdu procesā nosaka departamenta priekšsēdētājs, apspriežot to kopējā tiesnešu -senatoru sanāksmē.
7. Sēdes vadītājs ir senators, kuram uzdots referēt par lietu. Tiesas sastāvam vienojoties sēdi var vadīt arī cits senators.
8. Lietu sadales plāns var tikt grozīts šādos gadījumos:
- tiesneša pārslodzes dēļ;
- tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;
- sakarā ar tiesneša maiņu;
- sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus ilgstošas prombūtnes dēļ;
- pastāvot apstākļiem, kas var būt pamats tiesneša atstatīšanai vai noraidīšanai;
- ja senatora referenta palīgs ir neapstrīdamos interešu konflikta apstākļos ar kādu no procesa dalībniekiem.
