28.oktobrī Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar Jura Boldāna kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 22.augusta lēmumu. Senāta Krimināllietu departaments nolēma atstāt negrozītu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 22.augusta lēmumu un Jura Boldāna kasācijas sūdzību noraidīt. Lēmuma noraksts jau 28.oktobrī tika nosūtīts Saeimas kancelejai, apsūdzētajam J.Boldānam un viņa aizstāvim.
Apsūdzētais bija iesniedzis kasācijas sūdzību, jo apšaubīja abu instanču tiesu sniegto pierādījumu vērtējumu un uzskatīja, ka tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma nosacījumus. Kasators uzskatīja, ka apelācijas instances tiesai bija jāskata lieta pēc būtības, iesniegto sūdzību pilnā apjomā un ietvaros, nevis tikai daļā par viņam noteikto sodu.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar 2008.gada 16.jūnija lēmumu atcēla Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 13.marta spriedumu tikai daļā par J.Boldānam noteikto pamatsodu un šajā daļā nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesai. Pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. Tātad daļā par apsūdzētā vainu abu instanču tiesu spriedumi stājušies spēkā jau 2008.gada 16.jūnijā, līdz ar to apelācijas instances tiesai, skatot lietu 2008.gada 22.augustā, nebija likumīga pamata vēlreiz skatīt apelācijas sūdzību daļā par apsūdzētā J.Boldāna vainu.
Senāta Krimināllietu departaments konstatē, ka sods apsūdzētajam J.Boldānam noteikts ievērojot KL 35.un 46.panta nosacījumus, proti, lai soda mērķis būtu sasniegts un būtu ievēroti soda noteikšanas vispārīgie principi. Sodu ietekmējošo apstākļu novērtējums ietilpst pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas kompetencē, nevis kasācijas instances tiesas kompetencē.
Nav pamatots apsūdzētā iebildums, ka apelācijas instances tiesa esot ignorējusi viņa personību raksturojošus apstākļus – neesot izvērtējusi dokumentus, kas raksturo viņa personību. Apelācijas instances tiesa ir vērtējusi visus apsūdzētā aizstāvja iesniegtos J.Boldāna pozitīvos raksturojumus un secinājusi, ka „J.Boldānam piespriestais sods nav vērtējams kā nesamērīgi bargs sods.” Vērtējot apsūdzētā personību, tostarp arī pozitīvos raksturojumus, apelācijas instances tiesa secinājusi, ka tie „nevar būt par vienīgo pamatu viņa nosacītai notiesāšanai.”
Apsūdzība pret J.Boldānu izvirzīta par kopīgu 9.Saeimas vēlēšanu dokumentu viltošanu. Minētajā noziedzīgajā nodarījumā J.Boldāns, būdams pagasta padomes priekšsēdētājs, piedalījies kā organizētājs un uzkūdītājs. J.Boldāna dēls, I.Boldāns, piedalījies kā atbalstītājs, savukārt M.Apine, būdama pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, un V.Litviņeca, A.Stahovska, L.Trupovniece kā minētās vēlēšanu komisijas locekles piedalījās kā tiešās izdarītājas vēlēšanu dokumentu viltošanā.
Pirmās instances tiesas sēdē konstatēja, ka J.Boldāns uzkūdīja ierakstīt balsotāju sarakstos vietējos iedzīvotājus, kuri neieradās uz vēlēšanām. Apsūdzētie viltoja minēto personu parakstus un 19.kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, kuras pēc tam ielika vēlēšanu aploksnēs un iemeta vēlēšanu kastē.
