31.martā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta noraidīja Tatjanas Prokofjevas prasību pret SIA „Avon Cosmetics” par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 000 latu apmērā. Apelācijas instances tiesa lietu tiesas sēdē izskatīja 17.martā. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams pēc 15.aprīļa un tad lietas dalībnieki 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā.
2006.gada 15.jūnijā T.Prokofjeva, atbilstoši pasūtījumam, saņēmusi no SIA „Avon Cosmetics” preces par kopējo summu Ls 34,95. Atbilstoši līgumā noteiktajam, T.Prokofjevai samaksa par precēm bija jāveic līdz 2006.gada 29.jūnijam. Nevarot norēķināties, T.Prokofjeva atdevusi atbildētājam preces Ls 11,64 apmērā, līdz ar to nesamaksātā summa palikusi Ls 23,31. SIA „Avon Cosmetics” vairakkārt nosūtījusi T.Prokofjevai brīdinājumus par saistību neizpildi. 2006.gada 25.augustā SIA „Avon Cosmetics” sagatavojusi trešo vēstuli- pēdējo atgādinājumu, kurā Tatjanai Prokofjevai tiek atgādināts, ka samaksa par izsniegtajām precēm joprojām nav saņemta, un tiek dota pēdējā iespēja 10 dienu laikā nokārtot saistības bez juridiskām sekām. Vēstulē arī norādīts, ka termiņa nokavējuma gadījumā kliente tiks izslēgta no SIA „Avon Cosmetics” konsultantu datu bāzes, un parāds bez atsevišķa brīdinājuma tiks nodots specializētai parādu piedziņas kompānijai. Vienlaicīgi prasītāja saņēmusi maksājuma atgādinājumu no SIA „Avon Cosmetics” parādu piedzinēja Lindorff Oy Latvijas filiāles, kurā papildus pamatparādam Ls 23,31 pieprasīta arī nokavējuma līgumsoda samaksa Ls 7,94, klienta izdevumi Ls 3,39 un piedziņas izdevumi Ls 17,70, kas kopā sastāda Ls 52,34.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 3.jūlijā T.Prokofjevas prasību noraidīja. Tiesa uzskatījusi, ka T. Prokofjeva atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem nav pierādījusi apgalvojumu par tiesību aizskārumu un viņai nodarīto morālo kaitējumu, tāpēc atlīdzības noteikšanai nav pamata. Atbildētājs ir izmantojis ar tiesīgi noslēgtu līgumu pielīgtās tiesības - parāda piedziņu, un ar to saistīto informāciju nodevis trešajai personai parāda piedziņai, kas nekādā ziņā nav uzskatāms par nepatiesu ziņu izpaušanu. Iespējams, ka esoša parāda piedziņa parādniekam subjektīvi var būt nepatīkama un likties aizskaroša, taču objektīvi šajā faktā nav nekā nepatiesa un aizskaroša. Pirmās instances tiesas ieskatā brīdinājuma vēstules saturs ir adekvāts, atbilstošs faktiskajiem apstākļiem un nav uzskatāms par prasītāju aizvainojošu. Savlaicīga saistību neizpilde bija pietiekams pamats piedzinējam šādā veidā atgādināt par parāda esamību, īpaši ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem atgādinājumiem T. Prokofjeva nekādā veidā nereaģēja. Tiesas ieskatā T. Prokofjeva būtu izvairījusies no sev nepatīkamu vēstuļu saņemšanas, ja savlaicīgi būtu izpildījusi tiesīgi noslēgtu līgumu. Tāpēc pamatots ir atbildētāja iebildums, ka pati prasītāja pieļāva līgumisku un likumisku tiesību aizskārumu citai personai. Atbildētājs realizēja ar līgumu un likumu paredzētās tiesības- saņemt pirkuma maksu un izdevumus, kas radās parāda piedziņas procesā. Atbildētāja darbība atbilstoši Civillikuma 1636.pantam nav atzīstama par tādu, kas aizskar vai varēja aizskart prasītājas likumiskās tiesības un intereses.
Apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza prasītāja.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
