Senāta Administratīvo lietu departaments 4.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apelācijas instances tiesa Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli par nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši tās īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem bija atzinusi par prettiesisku. Apelācijas instances tiesai pieteikums šajā daļā būs jāskata vēlreiz. Pārējā daļā Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, proti, daļā, ar kuru aprēķināts IIN, soda nauda un nokavējuma nauda par nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši pieteicējas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, atstāja negrozītu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Senāts spriedumā atsaucies uz Satversmes tiesas 2011.gada 13.decembra lēmumu, kurā strīdīgā norma likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” tulkota tā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā tikai no ienākumiem par tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kas personas īpašumā bijis ilgāk par 12 mēnešiem, ja persona nekustamos īpašumus nav pārdevusi sistemātiski nolūkā gūt peļņu. Ja fiziskas personas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu atsavināšanu atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm, tad likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkts neatbrīvo personu no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ievērojot minēto, Senāts atkāpies no savas iepriekšējās prakses likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkta piemērošanā un atzinis, ka tādējādi nav pareizs tiesas secinājums, ka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunktu, pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Vienlaikus Senāts spriedumā vērsis uzmanību uz minētā likuma piemērošanas praksi un valsts attieksmi pret to līdz pat 2007.gadam. Senātam tika iesniegti dažādi dokumenti, kas norāda uz pretrunīgu dienesta rīcību normas tulkošanā un piemērošanā. Lai arī dienests apgalvo, ka sniedzis konsekventas konsultācijas par normas citādu tulkojumu, tomēr tas nav bijis pietiekami. Dienests nav savos metodiskajos norādījumos aplūkojis tik ļoti plaši sabiedrībā izplatīta piemēra kā nekustamo īpašumu, kas atradušies nodokļu maksātāja īpašumā vairāk par gadu, sistemātiskas pārdošanas rezultātā gūto ieņēmumu aplikšanu ar nodokli. Ministru kabinets un Finanšu ministrijas amatpersonas līdz 2007.gadam ir pieturējušies pie viedokļa kas ir pretējs Satversmes tiesas sniegtajam normas tulkojumam. Senāts uzskata, ka atbilstoši labai pārvaldībai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajai daļai un arī likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 4.punktam būtu tikai saprātīgi, ka VID, redzot sistemātiski nepareizu normas interpretāciju, kas noved pie nodokļu nemaksāšanas valsts budžetā, tomēr sniegtu savu viedokli par normas tulkojumu, jo vēlākā dienesta darbība nodokļu iekasēšanā skar šos nodokļu maksātājus.
Senāts lietu kopsēdē izskatīja 11.maijā sakarā ar VID iesniegtu kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 24.februāra spriedumu.
Lietā ir tālākminētie apstākļi:
Valsts ieņēmumu dienests veicis pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2004., 2005. un 2006.gadu. Auditējamajā trīs gadu periodā pieteicēja pārdevusi 156 sev piederošos nekustamos īpašumus. Audita rezultātā sastādīts audita pārskats un ar VID Rīgas reģionālās iestādes lēmumu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināti Ls 1 093 572,33, tai skaitā IIN, soda nauda un nokavējuma nauda par trīs gadu periodu. Ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 11.septembra lēmumu atstāts negrozīts VID Rīgas reģionālās iestādes direktora lēmums.
Izskatot pirmajā instancē pieteicējas pieteikumu par VID ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu, Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 1.februārī pieteikumu noraidīja.
Izskatot lietu sakarā ar pieteicējas apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja daļēji. Tiesa atcēla VID lēmumu no tā pieņemšanas dienas daļā, ar kuru aprēķināts IIN, soda nauda un nokavējuma nauda par nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši pieteicējas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, savukārt daļā, ar kuru pieteicējai aprēķināts IIN, soda nauda un nokavējuma nauda par nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši tās īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, VID lēmums par papildu nomaksai budžetā noteikto IIN, soda naudu un nokavējuma naudu atstāts negrozīts. Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka likumdevējs ienākuma no nekustamā īpašuma pārdošanas aplikšanu ar nodokli ir darījis atkarīgu tikai no viena kritērija – cik ilgi nekustamais īpašums ir bijis personas īpašumā, tātad, ja nekustamais īpašums tiek pārdots 12 mēnešu laikā no tā iegādes brīža, tad ienākums ir apliekams ar nodokli.
Senāta spriedumu skatīt šeit.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja
E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211
