Senatoru skaits nebija pietiekams, lai radītu pilnīgus, pastāvīgus sastāvus Civilās kasācijas, Kriminālās kasācijas un Administratīvajā departamentā, tāpēc sākumā senatoru sastāvu vēlēja atsevišķi katrai sēdei. Tikai 1919. gada 2. oktobra kopsēdē Senāts ievēlēja departamentu priekšsēdētājus. Katrā departamentā ievēlēja vēl vienu pastāvīgo locekli, kurš tanī pašā laikā bija arī pagaidu loceklis citā departamentā, jo bija tikai pieci senatori vajadzīgo deviņu vietā. Pēc sadalīšanas atsevišķos departamentos izveidojās šādi tiesas sastāvi:
- Civilais kasācijas departaments: priekšsēdētājs K. Ozoliņš, pastāvīgais loceklis A. Lēbers, pagaidu loceklis J. Graudiņš;
- Administratīvais departaments: K. Valters, A. Lēbers, J. Graudiņš;
- Kriminālais kasācijas departaments: M. Gobiņš, J. Graudiņš, K. Valters.
1919. gadā daudz laika Senāts veltīja organizatorisku jautājumu kārtošanai, senatori nodarbojās ar dažādiem juridiskiem un saimnieciskiem jautājumiem, bet ne ar kasācijas sūdzību izskatīšanu. Daudz pūļu Senāts veltīja tiesu sistēmas izveidei. 1919. gadā izstrādāti un Tieslietu ministrijā iesniegti šādi projekti:
- Latvijas Senāta pamatnoteikumi;
- Instrukcija Latvijas tiesu iestādēm;
- Noteikumi par aizbildnības un aizgādnības lietām;
- Likums par Latvijas tiesu sprieduma ievada formu;
- Instrukcija par vācu un krievu valodas lietošanu Latvijas tiesās.
Reālu tiesas darbu Senāts sāka 1919. gada oktobrī – pirmā Administratīvā departamenta tiesas sēde notika 9. oktobrī, pirmā Kriminālā kasācijas departamenta tiesas sēde – 2. decembrī. Senatoru pirmā alga 1919. gada rudenī bija 1400 rubļu mēnesī.
1920. gada 3. jūnijā Senāta kopsēdē par pastāvīgu Senāta priekšsēdētāju “kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” ievēlēja Administratīvā departamenta priekšsēdētāju senatoru Kristapu Valteru.
