Uzskatot, ka "tiesa ir kultūras iestādījums un kultūras pazīme", 1936. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atzina par nepieciešamu ķerties pie jaunas resora centrālās ēkas – Tiesu pils – būves, jo Rīgā izvietotajām tiesu iestādēm – Senātam, Tiesu palātām un Rīgas apgabaltiesai trūka piemērotu telpu.
Sākotnēji bija vairāki varianti, kā risināt problēmu, piemēram, paplašinot esošo Senāta un Tiesu palātas ēku Tērbatas ielas virzienā; blakus uzceļot jaunu namu Ravelina laukumā, un citi, taču neviens no tiem neatrisinātu problēmu pilnībā.
1936. gada 21. aprīļa un 30. jūnija sēdēs Ministru kabinets nolēma atļaut Tieslietu ministrijai celt Tiesu pili trīsstūrī starp Brīvības bulvāri, Tērbatas ielu un Elizabetes ielu, nopērkot no Rīgas pilsētas Ravelina laukumu un nojaucot Senāta un Tiesu palātas ēku.
Par labāko būvprojektu izsludināja sacensību. Tika iesniegti astoņi projekti. Galīgo projektu uzdeva izstrādāt arhitektam Fridriham Skujiņam, ievērojot godalgoto projektu idejas un žūrijas komisijas norādījumus. Līgumu par būvniecību noslēdza ar būvuzņēmēju M. Vaitnieku, un 1936. gada 4. decembrī plašās svinībās tika likts Tiesu pils pamatakmens.
Projekta pirmās kārtas celtniecību paveica nepilnos divos gados. Pirmais svinīgais akts Tiesu pilī tika noturēts valsts pastāvēšanas 20 gadu atceres gadadienā 1938. gada 18. novembrī. Tiesu pilī izvietojās Tieslietu ministrija, Senāts, Tiesu palāta, Rīgas Zemesgrāmatu nodaļa un dažas citas ar tiesu darbu saistītas iestādes. Ēkā gan vēl turpinājās iekšdarbi. Oficiālā Tiesu pils atklāšana notika 1938.gada 9.decembrī.
Pilī bija 130 sēžu zāles, kabineti un kancelejas telpas. Senāts izvietojās jaunuzceltās pils otrajā stāvā. Senāta sēžu zāli rotāja uzraksts "Viens likums, viena taisnība visiem".
Ēkas apšuvums un fasādes detaļas veidotas no Latvijas granīta. Interjerā izmantotas tautas mākslas tradīcijās veidotas detaļas. Būvdarbi izmaksāja 2 479 700 latu.
Galvenajā vestibilā novietota tēlnieka Kārļa Zemdegas skulptūra "Taisnība" – daiļa meitene ar zobenu un likumu grāmatu rokā. Uzskata, ka ar to domāta Laima, kas latviešu folklorā ir likteņa lēmēja, taisnas tiesas spriedēja, pareizās daļās dalītāja.
Tiesu pils arhitekts bija Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes vecākais asistents Fridrihs Skujiņš. Uzbūvējot viņa projektētās celtnes otro daļu, kas bija paredzēta zemāka līmeņa tiesām, Tiesu pilī vienkopus atrastos galvaspilsētas visas tiesu iestādes. Taču savu ieceru īstenojumu arhitekts pats nepieredzēja.
Kad 1940. gadā padomju režīms likvidēja Senātu, skaistās Tiesu pils telpas pārņēma dažadas augstas padomju iestādes - LPSR Ministru Padome, Valsts Plāna komiteja un citas. Turpinājās ēkas otrās kārtas celtniecība, bet ne vairs tiesu vajadzībām.
Pēc Latvijas tiesu neatkarības atjaunošanas Augstākā tiesa Tiesu pilī atgriezās 1996. gada 23. aprīlī. Taču daļu ēkas joprojām aizņēma Ministru kabinets, Ārlietu ministrija. Bijušā Senāta sēžu zāle joprojām atrodas Ministru kabineta rīcībā.
