Senāta pirmās telpas bija agrākajā Krievijas Rīgas – Valmieras miertiesnešu sapulces ēkā Aleksandra bulvārī (Brīvības bulvārī), kur departamenti ieņēma sešas istabas un tiesas zāli. Sākumā visiem trim departamentiem un arī virsprokuratūrai bija viena kopēja kanceleja ar vienu virssekretāra palīgu un vienu mašīnrakstītāju.
Kad Bermonta karaspēks uzbruka Rīgai, Senāta ēku sabojāja ienaidnieka lielgabala šāviņš, izsitot Civildepartamenta apspriežu istabas ārsienu, un izsistie ķieģeļi sakrita tieši uz galda istabas vidū. Tāpēc 1919. gada 1. novembrī Senāts bija spiests pārcelties uz namu tagadējā Merķeļa ielā, kur sabija līdz pat 1920. gada janvārim, kad atgriezās savā ēkā, kur aizņēma 14 telpas. 1936. gadā sakarā ar Tiesu pils celšanu Senāta ēku noplēsa.
Senātam sākumā nebija tikpat kā nekādu mēbeļu. To iegādei pat izveidoja komisiju, taču tā bija bezspēcīga, jo trūka līdzekļu. Tāpēc senatori paši, kas vien varēja, aizdeva personiskās mantas. Tā, piemēram, Augusta Lēbera veļas skapī tika ievietotas aktis.
Senāta pirmais attaisnojuma izdevumu dokuments datēts ar 1919. gada 24. jūliju, un tas bija rēķins par vienu transparentu viena rubļa vērtībā. Pirmais inventārs bija 1919. gada 5. augustā iegādātas 2 rakstāmmašīnas un 30. septembrī iegādātie 3 pelnu trauki, 1 spainis, 1 mēslu lāpstiņa, 1 slota ar kātu un 1 rokas slota.
