Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs ir Gunārs Aigars.
Gunārs Aigars pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Bijis Liepājas rajona tautas tiesas priekšsēdētājs, strādājis advokatūrā. Augstākās tiesas tiesnesis kopš 1990. gada. 1995. gadā plēnumā ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju. 2002. gada oktobrī atkārtoti ievēlēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku.
Civillietu tiesu palātā strādā tiesneši Anda Briede, Vanda Cīrule, Anita Čerņavska, Raimonds Grāvelsiņš, Māra Katlapa, Aivars Keišs, Inta Lauka, Marika Senkāne, Irēna Vinkšno, Anda Vītola, Aiva Zariņa.
Civillietu tiesu palāta izskata civillietas pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzībām un apelācijas protestiem par apgabaltiesu kā pirmās instances tiesu spriedumiem. Šīs lietu kategorijas saskaņā ar Civilprocesa likumu ir:
- lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;
- lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu;
- lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
Civillietu tiesu palāta izskata arī:
- blakus sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas, apgabaltiesas kā otrās instances tiesas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši;
- pieteikumus par apgabaltiesu nolēmumu atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Par apelācijas sūdzības iesniegšanu jāmaksā valsts nodevu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, tāpēc norādes apelācijas sūdzībā uz sprieduma nepareizību var būt gan par lietas faktiskajiem apstākļiem, gan par tiesību normu piemērošanu. Apelācijas sūdzībā var apstrīdēt pirmās instances tiesas doto pierādījumu vērtējumu, tās konstatētos faktus, materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas un tulkošanas pareizību. Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.
Izskatījusi lietu pēc būtības, Civillietu tiesu palāta taisa vienu no šādiem spriedumiem, norādot sprieduma būtību:
- prasību apmierināt pilnīgi vai daļēji;
- prasību noraidīt pilnīgi vai daļēji.
Pēc sprieduma parakstīšanas tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot. Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.
Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātam 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.
Civillietu tiesu palātas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, bet Senāta rīcības sēde atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar Senāta rīcības sēdes lēmumu. Ja kasācijas sūdzība tiek izskatīta Senātā un Civillietu tiesu palātas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedības izbeigta, spriedums stājas spēkā vienlaikus ar Senāta spriedumu.
Tiesu palāta Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos izskata arī blakus sūdzības. Izskatot blakus sūdzību, Tiesu palāta pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;
- atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
- grozīt lēmumu.
Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:
- atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.
Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes, par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par lēmumiem maksātnespējas procesa lietās, izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.
