Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja ir senatore Veronika Krūmiņa.
V. Krūmiņa 1987. gadā pabeigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1990. gadā – Starptautisko attiecību institūtu.
Par Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju V. Krūmiņa iecelta 2007. gada 27. decembrī, bet par Administratīvo lietu departamenta senatori V.Krūmiņa strādāja kopš 2005. gada 2. maija. Līdz tam bijusi tiesnese Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā.
Administratīvo lietu departamentā ir vēl septiņi senatori: Jautrīte Briede, Andris Guļāns, Vēsma Kakste, Ilze Skultāne, Dace Mita, Rudīte Vīduša un Jānis Neimanis.
Senāta Administratīvo lietu departamenta darbība ir pamatota uz 2004. gada 1.februārī spēkā stājušos Administratīvā procesa likumu un tajā noteikto Senāta Administratīvo lietu departamenta kompetenci. Atbilstoši "Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma" 8.pantam, stājoties spēkā Administratīvā procesa likumam, Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā tika nodotas visas Senāta Civillietu departamentā līdz 2004. gada 1.februārim neizskatītās administratīvās lietas.
Administratīvo lietu departaments izskata:
- kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem un papildspriedumiem. Sākot ar 2008. gada 1. janvāri Iesniegumu likumā paredzētajos gadījumos Administratīvo lietu departaments izskatīs arī kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas nolēmumiem;
- blakus sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem;
- pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, kā arī pagaidu noregulējuma piemērošanu;
- pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem.
Vienlaikus citu likumu speciālajās tiesību normās ir noteiktas atsevišķās lietu kategorijas, kurās Administratīvo lietu departaments lietu izspriež kā pirmās (un vienīgās) instances tiesa:
- lietās, kas saistītas ar Saeimas vēlēšanām, izskatot pieteikumus par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem, kas pieņemti par apstrīdētajiem iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem, par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un par lēmumiem, kas pieņemti, izvērtējot notiesājoša sprieduma krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem ietekmi uz mandātu sadalījumu;
- izskatot pieteikumus par Valsts kontroles padomes lēmumiem;
- izskatot pieteikumus par iekšlietu ministra lēmumiem par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā.
Jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj senatoru kolēģija trīs senatoru sastāvā rīcības sēdē. Ar rīcības sēdes lēmumu var tikt atteikta kasācijas tiesvedības ierosināšana:
- ja nav ievēroti nosacījumi, kas attiecas uz kasācijas sūdzības saturu;
- ja jau ir Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūra līdzīgās lietās un pārsūdzētais spriedums atbilst šai judikatūrai;
- ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Līdz ar lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais apelācijas instances tiesas spriedums un tas kļūst izpildāms.
Kasācijas sūdzību Administratīvo lietu departaments izskata tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja tam piekrituši procesa dalībnieki – privātpersonas.
Senatoriem nespējot vienoties par pieņemamo spriedumu vai arī vienbalsīgi nolemjot, lieta var tikt nodota izskatīšanai Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
Izskatījis lietu, Administratīvo lietu departaments var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:
- atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;
- atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja konstatēti apstākļi, kas attiecīgajā lietā nepieļauj tiesvedību
Administratīvajās lietās nenotiek sprieduma pasludināšana. Tiesas spriedums tiek sastādīts un tā noraksts procesa dalībniekiem paziņotajā datumā ir pieejams Senāta kancelejā.
Blakus sūdzības, tāpat arī pieteikumus par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu un pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem Administratīvo lietu departaments izskata rakstveida procesā. Pēc tiesas ieskata blakus sūdzības izskatīšanu var noteikt tiesas sēdē.
Izskatot blakus sūdzību, Administratīvo lietu departaments pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;
- atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
- grozīt lēmumu.
Blakus sūdzības, tāpat kā Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
