Civillietu departamenta priekšsēdētājs ir senators Valerijans Jonikāns.
Valerijans Jonikāns beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Darbu tiesneša amatā uzsācis 1977.gadā Bauskas rajona tiesā, bijis tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs Talsu rajona tiesā un Daugavpils pilsētas tiesā. No 1987. gada līdz 1993.gadam strādājis par Augstākās tiesas tiesnesi, pēc tam bijis juriskonsults a/s "Latvijas kuģniecība" un nodarbojies ar zvērināta advokāti praksi. 1999. gada 29. decembrī ar Saeimas lēmumu apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi un līdz 2003. gada 29.decembrim strādājis Civillietu tiesu palātā, pēc tam viņam plēnums uzticēja jaunā Administratīvo lietu departamenta veidošanu. Administratīvo lietu departamentu vadīja līdz 2007. gada 17. septembrim, kad plēnums viņu ievēlēja par Civillietu departamenta priekšsēdētāju.
Civillietu departamentā ir vēl šādi senatori: Ināra Garda, Zigmants Gencs, Aldis Laviņš, Skaidrīte Lodziņa, Rita Saulīte, Kalvis Torgāns, Edīte Vernuša, Ruta Zaķe, Mārīte Zāģere.
Senāta Civillietu departaments atbilstoši Civilprocesa likuma normām izskata:
- kasācijas sūdzības un kasācijas protestus par apelācijas instances tiesas spriedumiem un papildspriedumiem;
- Civilprocesa likuma 483. panta kārtībā iesniegtos Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora protestus par pirmās instances tiesas nolēmumiem, ja tie stājušies spēkā un nav pārsūdzēti no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki;
- Civilprocesa likuma 55. nodaļā noteiktajos gadījumos blakus sūdzības par apgabaltiesu vai Civillietu tiesu palātas pieņemtajiem lēmumiem;
- Civilprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā pieteikumus par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas izdarīti 2008. gada 22. maijā, par jaunatklātiem apstākļiem atzīst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna.
Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.
Jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj senatoru kolēģija trīs senatoru sastāvā rīcības sēdē (CPL 464. pants). Ar rīcības sēdes lēmumu kasācijas tiesvedība var tikt izbeigta, ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību ir:
- kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 450.-454. panta prasībām;
- Senāta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances spriedums atbilst tai;
- nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Tāpat ar senatoru kolēģijas rīcības sēdes vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai Senāta paplašinātā sastāvā. Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai.
Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanu paplašinātā Senāta sastāvā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 474. pantu, Civillietu departaments, izskatījis lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:
- atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;
- atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 219. vai 223. panta noteikumus;
- grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.
Civillietās notiek sprieduma pasludināšana. Pēc senatoru apspriedes sēdes priekšsēdētājs sēžu zālē pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu. Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, nosaka nākamo tiesas sēdi 14 dienu laikā, kurā senāts paziņos spriedumu.
Senāta spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
Civillietu departaments izskata arī blakus sūdzības par apgabaltiesu vai Tiesu palātas pieņemtajiem lēmumiem. Blakus sūdzības izskata tiesas sēdē, bet Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos rakstveida procesā.
Izskatot blakus sūdzību, Civillietu departaments pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
- atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi;
- atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
- grozīt lēmumu.
Civillietu departamenta par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
