2007

19.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-713/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess.
18.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-717/2007
Kriminālatbildības noilgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai (Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punkts, 481.panta pirmās daļas 1.punkts), nevis attaisnojoša sprieduma taisīšanai (Kriminālprocesa likuma 519.pants, 520.panta otrā daļa).
17.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-710/2007
Kriminālprocesa likuma 535. panta 1. daļa pēc šīs normas jēgas jātulko un jāpiemēro saistībā ar Kriminālprocesa likuma 535. panta 3. daļu ( likuma 2005. gada 28. septembra redakcija), kur noteikts, ka ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Ievērojot minētā likuma normas prasības, par sprieduma pieejamības dienu apsūdzētajam jāatzīst diena, kad apsūdzētais saņēmis sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.
12.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-695/2007
Gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība var ietekmēt noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un lietā pastāv strīds par kvalifikāciju šā iemesla dēļ, ir nepieciešams pēc iespējas precīzāk un, pamatojoties uz objektīvām ziņām, noteikt noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību.
12.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-683/2007
Norobežojot slepkavību no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas vainīgā neuzmanības dēļ ir bijis par iemeslu cietušā nāvei, vainīgā nodoma satura noskaidrošanai tiesām jāpamatojas uz izdarītā nozieguma apstākļu kopumu un it īpaši jāņem vērā nozieguma izdarīšanas veids un rīki, brūču un citu miesas bojājumu veids un daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā un cietušā iepriekšējā izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas un citi apstākļi, kas var liecināt par viņa nodomu. Svarīgi ir arī izvērtēt vainīgā rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Jāņem vērā, ka viens no obligātiem slepkavības sastāva objektīvās puses elementiem ir cēloņsakarība.
06.12.07. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-694/2007
Otrreizēju kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu var iesniegt tad, ja apelācijas instances tiesa pieļāvusi jaunas nepareizības vai atkārtojusi tās nepareizības, kas bija par pamatu pirmā apelācijas nolēmuma atcelšanai.
04.12.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-668/2007
Prokurors pirmstiesas procesā, pirmās un apelācijas instances tiesas, izskatot lietu, paplašināti un nepareizi tulkojušas Krimināllikuma 296.panta dispozīciju un nepamatoti atzinušas apsūdzēto par šī kriminālpārkāpuma subjektu.

04.12.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-654/2007
Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā ir noteikts, ka smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, bet nevis paša apsūdzētā sūdzība.

29.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-634/2007
Krimināllikuma 174.pants ir speciālā norma, kas aizsargā tādu nepilngadīgo, kurš atrodas materiālā vai citādā atkarībā no kādas personas. Tā kā vieglu miesas bojājumu nodarīšana nepilngadīgajam cietušajam arī ir vardarbība un fizisku ciešanu radīšana, vainīgā darbību pret nepilngadīgo cietušo papildus kvalifikācija pēc Krimināllikuma 130.panta pirmās daļas nav nepieciešama.

28.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-653/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 1.daļu cietušajam kompensācijas pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

20.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-618/2007
Kasācijas instances tiesa uzsver, ka nav pieļaujama kārtība, kad apsūdzība tiek pamatota tikai ar tādiem pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā, jo tādējādi tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta prasības.

20.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-511/2007
Kriminālprocesa likums nenosaka formu, kādā veidā varētu papildināt jau iesniegto apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētajā termiņā. Pēc kasācijas instances tiesas ieskata šādu procesuālo dokumentu varētu nosaukt par papildinājumiem apelācijas sūdzībai.

15.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-600/2007
Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma viens no priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, nevis jebkurš dokuments, kas atbilst Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

08.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-571/2007
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta 2.daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un karavīriem, taču Krimināllikumā nav skaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām.

01.11.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-427/2007
Noziedzīgā nodarījuma atbalstītājs var tikt saukts pie kriminālatbildības neskatoties uz to, vai pie kriminālatbildības ir bijis saukts noziedzīgā nodarījuma izpildītājs.

31.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-472/2007
Tiesneša piedalīšanos tiesas sēdē, kurā lieta pēc būtības nav izlemta, nevar atzīt par tiesneša piedalīšanos kriminālprocesā Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 1.punkta izpratnē.

30.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-516/2007
Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, attiecas gan uz pirmās instances tiesu, gan arī apelācijas instances tiesu.

18.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-630/2007
No objektīvās puses mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu atdod labprātīgi.

17.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-50/2007
Naudas sods atbilstoši Krimināllikuma 36. un 41.panta nosacījumiem var būt piespriests gan kā pamatsods, tā arī kā papildsods

16.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-602/2007
Tiesai nav pienākums noteikt nosacītu sodu pat tad, ja nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi. Viens no nosacītas notiesāšanas priekšnoteikumiem ir tiesas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma pārkāpumus.

15.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-502/2007
Draudi pielietot vardarbību ir gan Krimināllikuma 183.pantā, gan arī 176.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses sastāvdaļa.

12.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-619/2007
No objektīvās puses Krimināllikuma 298.panta 1.daļā paredzētajam ziņojuma saturam jābūt tādam, kas satur norādi uz nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un personu, kas to izdarījusi, bet sniegtās ziņas ir patiesībai neatbilstošas.

05.10.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-598/2007
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 437.panta 1.daļā iekļauto nosacījumu struktūru un šo nosacījumu secību, prokurors, sastādot vienošanās protokolu, principiāli nav pārkāpis Kriminālprocesa likuma 437.panta 1.daļas 6.punktu.

25.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-481/2007
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā norādītais apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams gadījumā, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar procesuālu nolēmumu (lēmumu, spriedumu) šajā lietā vai ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā.

25.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-270/2007
Krimināllikuma 158.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs.

24.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-573/2007
Nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atkārtotību veido arī darbības ar vienai personai piederošiem vairākiem maksāšanas līdzekļiem.

14.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-489/2007
Šķietamā aizstāvēšanās tāpat kā nepieciešamā aizstāvēšanās ir iespējama tikai tad, ja pastāv zināmi obligāti nosacījumi. Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā tāds nosacījums ir reāls apdraudējums, bet šķietamās aizstāvēšanās gadījumā – darbības, kuras uzskata par šādu apdraudējumu. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, tad šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.

11.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-526/2007

Administratīvo instanču tiesu spriedumi pareizi atzīti par dokumentiem Kriminālprocesa likuma 135. panta 1. un 2. daļas izpratnē. Tajos konstatēto nevar atzīt par Kriminālprocesa likuma 125. panta 1. daļas 3. punktā minētiem faktiem.

05.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-404/2007
Mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu krimināltiesiskajā izpratnē, jābūt tādam, kas radies tieši no personas izdarītām noziedzīgām darbībām.

03.09.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-501/2007
Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

30.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-495/2007
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas noteikumiem likumā noteiktā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts bez papildus procesuālo darbību veikšanas atzīstams par pierādītu apstākli vien tad, ja kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.

29.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-397/2007
Apstrīdot pirmās instances tiesas spriedumu pēc tam, kad lietā jau ir taisīti apelācijas instances nolēmumi, cietušā pārstāvis nav ievērojis Kriminālprocesa likuma 550.pantā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu, kas ir pamats sūdzības noraidīšanai šajā daļā.

28.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-331/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta 5.daļu virsprokurors kā amatā augstāks prokurors ir tiesīgs iesniegt apelācijas protestu, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu nolūkā grozīt apsūdzētajam celto apsūdzību uz smagāku, jo uz viņu neattiecas tie ierobežojumi, kas šajā likuma normā paredzēti prokuroram, kurš piedalījies pirmās instances tiesā.

28.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-385-2007
Ja prokurors, uzturot apsūdzību, saskata tiesneša atrašanos interešu konfliktā, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 43.panta 1.daļas 2.punktu viņam ir ne tikai tiesības, bet pienākums pieteikt noraidījumu šim tiesnesim. Par šķērsli šāda noraidījuma pieteikšanai nevar uzskatīt faktu, ka par interešu konfliktu prokurors uzzinājis tikai lietas iztiesāšanas laikā. Šādā gadījumā noraidījumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 55.panta 2.daļas normu noteikumiem tiesas sēdē piesaka mutvārdos, to ierakstot tiesas sēdes protokolā.

27.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-377/2007
No Kriminālprocesa likuma 456.panta 3.daļas jēgas izriet, ka pie apstākļiem, kad izpildīti šīs likuma normas nosacījumi, kompensācijas piedziņa izdarāma valsts interesēs, nesaistot šo piedziņu ar cietušā statusu kriminālprocesā.

24.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-436/2007
Krimināllikuma 109.panta 1.daļas izpratnē ar svešu mežu vai citu svešu zemes platību jāsaprot tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā.

23.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-436/2007
Krimināllikuma 187.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi veido elektrotīkla tīša iznīcināšana vai bojāšana. Tā var tikt izdarīta kā patstāvīgi, tā saistībā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, taču katram noziedzīga nodarījuma sastāvam ir atšķirīgas pazīmes.

09.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-407/2007
Izspiešana kā noziedzīgs nodarījums ir pabeigta ar pieprasījuma un draudu izpaušanas brīdi. Vainīgais apzinās, ka izsaka pieprasījumu un draudus un vēlas tādā veidā gūt mantisku labumu. Mantkārība izpaužas ne tikai personiska materiāla labuma gūšanā, bet arī netieša labuma gūšanā un materiāla labuma iegūšanā citai personai.

02.08.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-401/2007
Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu un citiem gadījumiem.

31.07.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-395/2007
Kriminālprocesa likumā noteiktās krimināllietas izskatīšanas, pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas nolēmuma un atzinuma pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā [šajā lietā] ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Kriminālprocesa likumā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

27.07.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-442/2007
Tiesa nedrīkst mainīt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, ja to nav lūdzis prokurors tiesas izmeklēšanas laikā un ja tādējādi tiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību (Kriminālprocesa likuma 20.pants).

24.07.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-415/2007
Tas, ka apsūdzētais noslēdzis izlīgumu ar cietušo apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta 3.daļas, ko tiesa arī ir apstiprinājusi, nedod pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda par Krimināllikuma 262.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja personas darbības satur abos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes un veido noziedzīgo nodarījumu kopību. 

27.06.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-320/2007
Ar mantas nozagšanu cietušajam, iespējams, tiek nodarīts lielāks zaudējums par mantas faktisko vērtību, taču tikai mantas faktiskā vērtība var būt kritērijs noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai kā zādzības izdarīšana lielā apmērā.

18.06.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-333/2007
Nodarījuma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā nevar ietekmēt apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija tieši savstarpējā sarunā vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī tas, ka nav izdevies noskaidrot precīzas ziņas par ārzemēs esošo grupas dalībnieku personību un saukt tos pie kriminālatbildības.

07.06.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-335/2007
Pirmās instances tiesas spriedumā nav Kriminālprocesa likuma prasībām atbilstošas aprakstošās daļas, kas padara šo spriedumu nederīgu kā procesuālu dokumentu.

17.05.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-261/2007
No Krimināllikuma 183.panta normas jēgas izriet, ka pieprasījumam atdot mantu vai tiesības uz mantu, vai izdarīt kāda mantiska rakstura darbības, jābūt pastiprinātiem vismaz ar vienu no pantā minētajiem piedraudējuma veidiem, pie kam draudiem jābūt reāliem.

17.05.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-283/2007
Kriminālprocesa likuma 379. panta 2. punktu var piemērot tikai tad, ja nav konstatēts Kriminālprocesa likuma 377. panta 9. punktā noteiktais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis.

16.05.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-312/2007
Kriminālprocess ir izbeidzams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, jo apsūdzētais – mežizstrādes meistars nav atbildīgs darbinieks Krimināllikuma 196.panta izpratnē.

10.05.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-293/2007
Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma rezultātā radītais kaitējums ir jurisdikcijas intereses apdraudējums sprieduma izpildē.

02.05.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-255/2007
Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.

27.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-266/2007
Ja tiesai ir zināma apsūdzētās personas atrašanās vieta un ir uzsākta viņas izdošanas procedūra, tad nav likumīga pamata krimināllietas izskatīšanai Kriminālprocesa likuma 465.panta kārtībā, t.i., apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

26.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-247/2007
Lai personas darbības kvalificētu saskaņā ar Krimināllikuma 127.pantu, ir jākonstatē, ka tieši cietušais ir pielietojis vardarbību pret vainīgo vai smagi aizskāris tā godu, kas izsaucis vainīgā piepešu stipru psihiska uzbudinājuma stāvokli.

24.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-224/2007
Automašīnas virsbūves bojājums, kurš neliedz ar automašīnu turpmāk pārvietoties, ir uzskatāms par mantas bojāšanu Krimināllikuma 185.panta izpratnē, ja ir konstatēta nepieciešamība veikt automašīnas remontu tās virsbūves atjaunošanai.

20.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-269/2007
Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām.

17.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-225/2007
Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.

13.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-222/2007
Krimināllikuma 55.panta 10.daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms, un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šī likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, tāpēc izlīgums starp apsūdzēto un cietušo nebūtu pieņemams.

12.04.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-180/2007
Ja apelācijas tiesas spriedums ir pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

27.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-155/2007
No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

23.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-157/2007
Kriminālsoda piemērošana par vienu un to pašu pārkāpumu disciplināri sodītai personai nav dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpšana.

23.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-153/2007
Lai atzītu, ka izvarošana izdarīta personu grupā bez iepriekšējas vienošanās, pietiek konstatēt, ka tā izdarīta, piedaloties vismaz divām vīriešu dzimuma personām cietušās pretošanās pārvarēšanā, un tā rezultātā kaut vai viena persona ir izdarījusi dzimumaktu pret cietušās gribu.

19.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-194/2007
Par vainīgā atbildību mīkstinošu apstākli – labprātīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – atzīstams ne tikai fakts, kad viņš pats personīgi labprātīgi sedz nodarītos zaudējumus, bet arī, kad to pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutvārdu) izdara cita persona.

19.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-176/2007
Izbeidzot kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā cietušās personas neierašanās dēļ, tiesa nav tiesīga lēmumā konstatēt (kas nozīmē atzīt par pierādītu) noziedzīgā nodarījuma sastāvu un konkrētās darbības.

19.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-149/2007
Krimināllikuma 130.panta 1.daļas izpratnē tīša sišana, ja nav nodarīti nekādi miesas bojājumi, nozīmē to, ka jābūt izdarītiem vairākkārtīgiem sitieniem. Tikai viena šāda sitiena izdarīšana neveido attiecīgo noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

13.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-121/2007
Krimināllikuma 309.panta 3.daļā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, t.i., vainīgajai personai apzinoties, ka tā nodod apcietinājumā vai ieslodzījumā esošai personai narkotiskās vai psihotropās vielas.

08.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-13/2007
Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.

08.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-106/2007
Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļā ir norādīts, ka liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts vai parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem, savukārt šo personu loks jau noteikts attiecīgā panta 1.daļā. Ja persona nav bijusi pratināta attiecīgajā kriminālprocesā, tad viņas rakstus nav pamata atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļas izpratnē.

01.03.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-96/2007
Tiesa, izlemjot jautājumu par kompensācijas pieteikumu, var apmierināt (piedzīt) prasību par kaitējuma atlīdzību, neapmierināt (noraidīt) to, atstāt bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu un (vai) nenoteikt kompensāciju.

21.02.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-7/2007
Krimināllikuma 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcija ir blanketa, tāpēc, kvalificējot nodarījumu pēc šā panta, precīzi jānorāda, kādi tieši Ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā.

19.02.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-1/2007
Apelācijas instances tiesas lēmumā ir konstatētas un detalizēti izvērtētas visas obligātās un nepieciešamās Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

09.02.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-4/2007
Krimināllikuma 154.1 panta 2.daļā ir paredzēta atbildība par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Tomēr, gadījumos, kad grupas dalībnieki ne tikai vienojušies par šāda nozieguma izdarīšanu, bet ir Krimināllikuma 21.pantā paredzētās organizētas grupas pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā izdarīts organizētā grupā – pēc Krimināllikuma 154.1 panta 3.daļas.

07.02.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-34/2007
Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanu, neparedz vienlaicīgu kaitējuma kompensācijas pieteikuma noraidīšanu un tiesību atzīšanu prasīt kaitējuma atlīdzību civilprocesa kārtībā.

01.02.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-85/2007
Par sūdzības saturu privātās apsūdzības lietā (Kriminālprocesa 621.pants).

25.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-51/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133.pantu kompetentas institūcijas atzinums par apsūdzētajam konstatētajiem psihiskiem trūkumiem ir pierādījums lietā. Konkrētajā gadījumā šāds kompetentas iestādes atzinums nevis radīja tiesai pamatotas šaubas, bet gan bija par pamatu konstatējumam, ka apsūdzētais pats nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to nav pamata konstatēt Kriminālprocesa likuma 195.panta 6.punktā paredzēto obligātās ekspertīzes gadījumu.

24.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-69/2007
Kriminālprocesa likums neparedz pirmās instances tiesas tiesnesim tiesības ar lēmumu atcelt likumīgā spēkā stājušos šīs pašas instances tiesas spriedumu pat kādā daļā pēc savas iniciatīvas.

23.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2007
Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka ieroču nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, jo Krimināllikuma 190.panta 3.daļā norādīto apdraudējuma objektu neaptver Krimināllikuma 224.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

19.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-28/2007
Par apsūdzētā aizstāvja un apsūdzētā lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes (Kriminālprocesa likuma 499.pants).

18.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-35/2007
Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas.

11.01.07.Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2007
Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu.