Rīgā 2008. gada 7.janvārī
1. Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā ienākušo lietu sadale notiek pēc senatoru alfabētiskā saraksta, katram senatoram piešķirot savu kārtas numuru:
1.1. senatore Jautrīte Briede – Nr.1;
1.2. senatore Dace Mita - Nr.2;
1.3. senators Jānis Neimanis - Nr.3;
1.4. senators Normunds Salenieks – Nr.4;
1.5. senatore Ilze Skultāne - Nr.5;
1.6. senatora pienākumu izpildītāja Rudīte Vīduša – Nr.6.
2. Lietu sadali atsevišķi nosaka: lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, lietu izskatīšanai pēc būtības tiesas sēdēs, lietu izskatīšanai pēc būtības rakstveida procesā, blakus sūdzību izskatīšanā un pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanai, kā arī ārpus kārtas izskatāmajām lietām.
3. Administratīvo lietu departamentā hronoloģiskā secībā ienākošās lietas izskatīšanai rīcības sēdēs nodod senatoriem viņu kārtas numuru secībā pēc rotācijas principa.
4. Uz kārtējām divām tiesas sēdēm vai rakstveida procesam izskatīšanai pēc būtības nozīmējamās lietas tiek sadalītas starp senatoriem tā, lai referents lietas izskatīšanai pēc būtības būtu senators, kas ir bijis referents attiecīgajai lietai rīcības sēdē.
5. Senatora prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums u.tml.) lieta tiek nodota pēc secības nākamajam senatoram vai senatoram, kurš ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē (8. punkts).
6. Lietu sadales kārtību var grozīt Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs šādos gadījumos:
6.1. lietu tās īpašās sarežģītības dēļ jānodod senatoram, kas ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē;
6.2. senatora pārslodzes dēļ;
6.3. senatora nepietiekama noslogojuma dēļ;
6.4. sakarā ar senatoru maiņu;
6.5. sakarā ar senatora nespēju veikt savus pienākumus ilgstošas prombūtnes dēļ;
6.6. pastāvot apstākļiem, kas var būt pamats tiesneša atstatīšanai vai noraidīšanai (Administratīvā procesa likuma 117.pants);
6.7. ja referenta palīgs ir tuvā radniecības pakāpē ar kādu no procesa dalībniekiem vai ir apstākļi, kas varētu radīt šaubas par viņa objektivitāti.
7. Pastāvot 6.punktā minētajiem apstākļiem, referents var tikt mainīts arī lietas tiesvedības laikā.
8. Lietu sadales secību 6.1.apakšpunktā minēto apstākļu dēļ var grozīt, ievērojot, ka senatori ir specializējušies šādās tiesību nozarēs:
8.1. senatore Jautrīte Briede – cilvēktiesībās, nodokļu tiesībās;
8.2. senators Jānis Neimanis – pašvaldību tiesībās, valsts atbalsta tiesībās;
8.3. senatore Dace Mita – cilvēktiesībās, konkurences tiesībās;
8.4. senators Normunds Salenieks – nodokļu tiesībās, administratīvo pārkāpumu lietās;
8.5. senatore Ilze Skultāne – sociālajās tiesībās, imigrācijas tiesībās;
8.6. senatora pienākumu izpildītāja Rudīte Vīduša - vides tiesībās.
9. Senatoram, kas atrodas ilgstošā prombūtnē (atvaļinājumā, komandējumā u.tml.) vai veic citus pienākumus (mācības, seminārs u.tml.), šajā laikā lietas neiedala.
10. Departamenta priekšsēdētājs atkarībā no vispārējās darba slodzes piedalās rīcības sēdēs, tiesas sēdēs, lietu izskatīšanā rakstveida procesā. Nozīmējot lietas departamenta priekšsēdētājam, tiek ievērota šā plāna 3.punktā noteiktā kārtība.
11. Tiesas sastāvs lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, tiesas sēdēs un rakstveida procesos tiek veidots, nodrošinot vienādu darba slodzi departamentā strādājošajiem senatoriem.
12. Departamenta priekšsēdētājs var nomainīt tiesas sastāva tiesnesi, kas nav referents, pamatojot šīs maiņas nepieciešamību.
13. Tiesas sēdes priekšsēdētāju nosaka konkrētā tiesas sastāva senatori savstarpēji vienojoties. Vienā tiesas sēdē tiesas sēdes priekšsēdētājs var mainīties.
14. Lietu izskatīšanā departamenta kopsēdē piedalās visi departamenta senatori. Kopsēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā pieci departamenta senatori. Ja senatoru skaits departamenta kopsēdē ir mazāks par pieciem, vienu no iztrūkstošajiem departamenta senatoriem atbilstoši Augstākās tiesas plēnuma 2004.gada 6.februāra lēmuma Nr.1 2.punktam var aizstāt ar Senāta Civillietu departamenta vai Krimināllietu departamenta senatoru.
15. Departamenta kopsēdes vada departamenta priekšsēdētājs.
16. Šā plāna 14.punktā minētais nosacījums par senatoru aizstāšanu attiecas arī uz rīcības sēdēm, tiesas sēdēm un rakstveida procesos izskatāmajām lietām.
