Rīgā, 2008. gada 2. janvārī, ar 2008. gada 3. marta, 15. aprīļa, 23. maija, 20. augusta, 28. oktobra grozījumiem
Pamatojoties uz Saeimas 2008.gada 31.janvāra lēmumu par senatora Roberta Namatēva atbrīvošanu no Augstākās tiesas senatora pienākumu pildīšanas un Augstākās tiesas Plēnuma 2008.gada 3.marta lēmumu par Augstākās tiesas tiesneša Kalvja Torgānu apstiprināšanu Senāta Civillietu departamenta senatora amatā izdarīt attiecīgus grozījumus lietu sadales plāna 1. un 5.punktā. (2008.gada 3.martā)
Pamatojoties uz Saeimas 2008.gada 13.marta lēmumu par senatora Ojāra Druka-Jaunzema atbrīvošanu no Augstākās tiesas senatora pienākumu pildīšanas un sakarā ar senatora Ilgara Šeptera nāvi, izdarīt attiecīgus grozījumus lietu sadales plāna 1. un 5.punktā. (2008.gada 15.aprīlī)
Pamatojoties uz Senāta Civillietu departamenta kopsapulces 2008.gada 22.maija lēmumu par Civillietu tiesu palātas tiesneses Ināras Gardas iecelšanu par Senāta Civillietu departamenta senatori, izdarīt attiecīgus grozījumus lietu sadales plāna 1. un 5.punktā. (2008.gada 23.maijā)
Pamatojoties uz Senāta Civillietu departamenta kopsapulces 2008.gada 5.jūnija lēmumu par Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora Alda Laviņa iecelšanu par Senāta Civillietu departamenta senatoru ar 2008.gada 21.jūliju un Saeimas 2008.gada 19.jūnija lēmumu par senatores Ritas Saulītes atbrīvošanu no senatores pienākumu pildīšanas ar 2008.gada 20.augustu, izdarīt attiecīgus grozījumus lietu sadales plāna 1. un 5.punktā. (2008.gada 20.augustā)
Pamatojoties uz Senāta Civillietu departamenta kopsapulces 2008.gada 20.oktobra lēmumu par Civillietu tiesu palātas tiesneses Andas Vītolas iecelšanu par Senāta Civillietu departamenta senatori ar 2008.gada 29.oktobri, izdarīt attiecīgus grozījumus lietu sadales plāna 1. un 5.punktā. (2008.gada 28.oktobrī)
1. Civillietu departamenta tiesvedībā ienākušo lietu sadales kārtība tiek noteikta, vadoties pēc senatoru alfabētiskā saraksta, katram senatoram piešķirot savu kārtas Nr.:
Senatore Ināra Garda- Nr.1
Senators Zigmants Gencs -Nr.2
Senators Aldis Laviņš- Nr.3
Senatore Skaidrīte Lodziņa- Nr.4
Senators Kalvis Torgāns- Nr.5
Senatore Edīte Vernuša- Nr.6
Senatore Anda Vītola - Nr.7
Senatore Ruta Zaķe- Nr.8
Senatore Mārīte Zāģere-Nr.9
2. Civillietu departamentā hronoloģiskā secībā ienākošās lietas tiek nodotas senatoriem viņu kārtas numuru secībā pēc rotācijas principa.
2.1. Lietu sadales kārtība to izskatīšanai rīcības sēdēs un izskatīšanai pēc būtības tiesas sēdēs un rakstveida procesā tiek noteikta atsevišķi.
2.2. Referents paplašinātajā Senāta sastāvā ir senators, kas ir bijis referents tiesas sēdē. Ja lietu izskatīšanai paplašinātajā Senāta sastāvā nodod ar rīcības sēdes lēmumu, senatoru-referentu nosaka izlozes kārtībā. Abos gadījumos izlozes kārtībā tiek noteikts arī paplašinātā Senāta sastāvs. Bez izlozes paplašinātajā Senāta sastāvā ietilpst senatori, kas tiesas sēdē vai rīcības sēdē ir pieņēmuši attiecīgo lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātajā Senāta sastāvā; ja kāds no šiem senatoriem objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties Senāta sēdē, to pēc izlozes aizstāj cits senators. Izlozes gaita un rezultāts tiek atspoguļots protokolā.
2.3. Senatora ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums) lieta tiek nodota pēc secības nākošajam senatoram vai senatoram, kurš ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē (5.punkts).
3. Iepiekšnoteikto lietu sadales kārtību var grozīt departamenta priekšsēdētājs šādos gadījumos:
3.1. lietu tās īpašās sarežģītības dēļ jānodod senatoram, kas ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē,
3.2. senatora pārslodzes dēļ,
3.3. senatora nepietiekama noslogojuma dēļ,
3.4. sakarā ar senatoru maiņu,
3.5. sakarā ar senatora nespēju veikt savus pienākumus ilgstošas prombūtnes dēļ,
3.6. pastāvot apstākļiem, kas var būt pamats senatora atstatīšanai vai noraidīšanai (Civilprocesa likuma 19.pants).
3.7. ja senatora – referenta palīgs ir tuvā radniecības pakāpē ar kādu no procesa dalībniekiem vai ir apstākļi, kas tādējādi varētu radīt šaubas par tiesas objektivitāti.
4. Pastāvot 3.punktā minētajiem apstākļiem referents var tikt mainīts arī lietas tiesvedības laikā.
5. Lietu sadales secības grozīšana 3.1.punktā minēto apstākļu dēļ var tikt īstenota, vadoties pēc nosacījuma, ka senatori ir specializējušies šādās tiesību nozarēs:
senatore Ināra Garda - sevišķā tiesāšanās kārtība, sūdzības par zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem
senators Zigmants Gencs - mantojuma tiesības, darba tiesības
senators Aldis Laviņš - procesuālās tiesības, starptautiskā civilprocesuālā sadarbība
senatore Skaidrīte Lodziņa - ģimenes tiesības, preču zīmju aizsardzība
senators Kalvis Torgāns - zaudējumu atlīdzība, apdrošināšana
senatore Edīte Vernuša - dzīvokļu tiesības, lietu tiesības
senatore Anda Vītola - ar tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu saistītās lietas
senatore Ruta Zaķe - ar meža likumu piemērošanu saistītās lietas
senatore Mārīte Zāģere- saistību tiesības, autortiesību aizsardzība
6. Senatoru kolēģijas sastāvu rīcībās sēdēs un tiesas sastāvu tiesas sēdēs un rakstveida procesos nosaka departamenta priekšsēdētājs, vienlaicīgi nosakot senatoru-referentu. Departamenta priekšsēdētājs atkarībā no vispārējās darba slodzes piedalās rīcības sēdēs un tiesas sēdēs un var būt referents izskatāmajās lietās.
7. Senāta tiesas sēdes priekšsēdētāju nosaka konkrētā tiesas sastāva senatori savstarpēji vienojoties. Sēdi vada departamenta priekšsēdētājs, ja viņš ir tiesas sastāvā. Minētais nosacījums attiecas arī uz lietu izskatīšanu paplašinātā Senāta sastāvā.
8. Tiesas sastāvs lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, rakstveida procesos un tiesas sēdēs tiek veidots pēc principa, lai nodrošinātu vienādu darba slodzi departamentā strādājošajiem senatoriem. Tiesas sastāvi uz katru nākošo tiesas sēdi tiek mainīti.
