1. Lietu sadale notiek, ņemot par pamatu senatoru alfabētisko sarakstu. Katram senatoram departamenta priekšsēdētājs iedala lietas to reģistrācijas numuru pieaugošā secībā.
2. Ja senatoram piekrītošā lietā ir vairāki sējumi vai lietā ir vairāki apsūdzētie, lai izlīdzinātu slodzi starp senatoriem, tad nākošā kārtā viņš no sadales var tikt izslēgts.
3. Sadales secība netiek ievērota, ja senators, kuram pēc reģistrācijas numura lieta pienākas izskatīšanai vai izlemšanai, nedrīkst to skatīt tāpēc, ka jau ir piedalījies lietas izskatīšanā. Tad lieta tiek nodota nākamajam senatoram pēc saraksta.
4. Senators, kuram pēc lietu sadales noteiktās kārtības iedalīta lieta izlemšanai, ir referents par izskatāmo lietu kā rakstveida, tā mutvārdu procesā.
5. Ja ir pamats sūdzības vai protesta izskatīšanai rakstveida procesā, senators referents saskaņo ar departamenta priekšsēdētāju tiesas sastāvu. Departamenta priekšsēdētājs citus divus senatorus nozīmē, ņemot vērā nosacītu senatoru specializāciju.
6. Tiesas sastāvu konkrētās lietas izskatīšanai kasācijas instancē mutvārdu procesā nosaka departamenta priekšsēdētājs, apspriežot to senatoru sanāksmē.
7. Sēdes vadītājs ir senators referents. Tiesas sastāvam vienojoties, sēdi var vadīt arī cits senators.
8. Lietu sadales plāns var tikt grozīts šādos gadījumos:
- senatora darba noslogojuma dēļ;
- sakarā ar senatora maiņu;
- senatora ilgstošas prombūtnes gadījumā;
- pastāvot apstākļiem, kas var būt par pamats senatora atstatīšanai vai noraidīšanai;
- ja senatora referenta palīgs ir neapstrīdamos interešu konflikta apstākļos ar kādu no procesā iesaistītajām personām.
