Paziņojumi presei
-
4. jūlijs, 2008
Civillietu tiesu palātā paredzētas 7 tiesas sēdes. Tiesas sēdē skatīs 6 pieteikumu par procesuālo termiņu atjaunošanu un vienu lietu skatīs saistībā ar iesniegto apelācijas sūdzību.
Lasīt vairāk
-
2. jūlijs, 2008
Šodien, 2. jūlijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nolēma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt Sandru Strenci.
Pirms lēmuma pieņemšanas Ivars Bičkovičs un Gaidis Bērziņš tikās ar diviem kandidātiem - Juri Stukānu un Sandru Strenci. Viņus par piemērotākajiem pretendentiem konkursā atzina Tiesu administrācija un pretendentu piemērotību izvērtēja arī Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa. Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs abus pretendentus kā profesionāļus vērtē ļoti augstu.
Intervijas laikā Sandra Strence sniegusi skaidru redzējumu par Rīgas apgabaltiesas darbības pilnveidošanu un salīdzinoši augsto civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu.
Šobrīd Sandra Strence ir Rīgas apgabaltiesas tiesnese, pirms tam bijusi Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja. Viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un šobrīd studē tās doktorantūrā.
Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma.
Lasīt vairāk
-
1. jūlijs, 2008
Krimināllietu tiesu palātā 2008.gada 11.novembrī apelācijas kārtībā plānots skatīt krimināllietu, kurā izvirzīta apsūdzība pret Andri Jordanu. Apsūdzība izvirzīta pēc Krimināllikuma 78.p.1.d., proti, par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu.
Lasīt vairāk
-
30. jūnijs, 2008
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pildīs senatora pienākumus Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzskata, ka A. Guļāna pieredze, zināšanas un profesionālā kvalifikācija ir atbilstoša darbam Senātā un tā būs noderīga un vērtīga Administratīvo lietu departamentā.
Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča iesnieguma pozitīvu atzinumu šādam lēmumam 27. jūnijā deva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Savukārt 30. jūnijā vienbalsīgu lēmumu par Guļāna iecelšanu Administratīvo lietu departamenta senatora amatā pieņēma Administratīvo lietu departamenta senatoru kopsapulce.
Pirms ievēlēšanas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā A. Guļāns bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis, taču četrpadsmit gadus viņš ir bijis ne tikai tiesnesis, bet vairāk iestādes vadītājs, iepazinis valsts pārvaldes darbu, kam atbilstošāka ir administratīvo tiesību nozare. Jauno amatu bijušais priekšsēdētājs uzņem kā jaunu, interesantu izaicinājumu un ir gandarīts par iespēju pievienoties radoša un zinoša kolektīva darbam.
Senatora pienākumus Administratīvo lietu departamentā A. Guļāns sāks pildīt ar 21. jūliju, kad departamentā būs vakanta senatora amata vieta, jo senators Aldis Laviņš tiks pārcelts Civillietu departamenta senatora amatā. Lēmums par to ir pieņemts Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē 5. jūnijā.
Lasīt vairāk
-
30. jūnijs, 2008
Tiesnešu ētikas komisija atzinusi, ka tiesnesis, kurš veic arī zinātnisko darbu un lasa lekcijas, var zinātniskajos rakstos izmantot viņa paša pārstāvētās tiesas spriedumus un arī izteikties par tiem kritiski.
Šādu interpretāciju par Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normām Ētikas komisija 27. jūnijā sniedza pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora Jāņa Neimaņa lūguma.
Komisija atzinusi, ka zinātniskā darbība, tai skaitā pasniedzēja darbs un zinātnisku rakstu rakstīšana ir sabiedrības un tiesneša profesionalitātes paaugstināšanas interesēs un šāda veida darbā ir pieļaujama spriedumu analīze un kritika un tas vispārēji nerada pretrunas ar ētikas normām. Taču, veicot zinātnisku darbu un veltot kritiku spriedumiem, tiesnesim jārūpējas, lai tas katrā konkrētajā gadījumā netraucētu tiesneša amata pienākumu pildīšanu.
Lasīt vairāk
-
27. jūnijs, 2008
27.jūnijā AT Civillietu tiesu palātā saņemta Romualda Vonsoviča prasības lieta pret AS „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” par mantiskās kompensācijas 50’000 Ls apmērā piedziņu sakarā ar nodarīto morālo kaitējumu. Lieta saņemta, jo to ir nosūtījis AT Senāts jaunai izskatīšanai.
Lasīt vairāk
-
27. jūnijs, 2008
Kopumā paredzētas 34 lietas.
Senāta Krimināllietu departamentā rakstveida procesā skatīs 6 lietas: 5 lietās no apsūdzētajiem vai aizstāvjiem iesniegta kasācijas sūdzība un vienā lietā iesniegts kasācijas protests.
Lasīt vairāk
-
26. jūnijs, 2008
27.maijā atklātā tiesas sēdē Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja lietu, kas bija ierosināta, pamatojoties uz Māra Dzelzkalna, Svetlanas Dzelzkalnas, Daniela Dzelzkalna, Artūra Dzelzkalna un Sindijas Dzelzkalnas pieteikumu par v/a „Sabiedrības veselības aģentūra” faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Sākot ar 26.jūniju pieejams spriedums izskatītajā lietā. Senātā lietu skatīja saistībā ar pieteicēju iesniegto kasācijas sūdzību un VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” kasācijas pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 31.oktobra spriedumu. Senāts nolēma zemākas instances tiesas spriedumu atcelt daļā un šajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.
Lasīt vairāk
-
26. jūnijs, 2008
Divdesmit četri jaunuzņemti advokāti pirms amata pienākumu sākšanas 26. jūnijā nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieņēma zvērinātu advokātu palīgu Ilzes Aksenokas, Henriha Damrozes, Gata Flintera, Ineses Lazdupes, Aināra Leičenko, Ineses Līcītes, Tatjanas Miklaševičas, Evitas Raciborskas, Tatjanas Rancānes, Pāvela Rebenoka, Ilmāra Reiņa, Oksanas Rosovskas, Lauras Zalānas, kā arī zvērinātu advokātu biroju juristu Ginta Pucēna, Maritas Purviņas, Sandras Rimšas, Jāņa Strenča un Eduarda Vaišļas zvērestu. Zvērestu nodeva arī SIA „1980” jurists Rūdolfs Eņģelis, SIA „B2B”jurists Armands Jaunzars, SIA „MTK Construction” juriste Santa Liberte, maksātnespējas administrators Ēriks Spurelis, kā arī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Pāvels Pilāts un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas bijušais tiesnesis Ralfs Beitiņš.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunuzņemtos advokātus uzrunāja par kolēģiem, jo kopš zvēresta nodošanas arī viņi kļuvuši par vienas no valsts varas – tiesu varas – pārstāvjiem. I. Bičkovičs, uzsverot advokātu amata nozīmi, atzīmēja, ka pilsoņu tiesības uz taisnīgu tiesu nevarētu tikt garantētas, iztrūkstot vienam posmam – zvērinātiem advokātiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs advokātiem vēlēja likuma ietvaros cīnīties par klientu interesēm, neapstāties profesionālajā izaugsmē un būt pieprasītiem advokātiem, kas prot profesionāli darboties sarežģītās situācijās. Jo profesionālāks advokātu darbs, jo vieglāk un taisnīgāk izspriest tiesu,- pēc savas tiesneša darba pieredzes atzina I. Bičkovičs.
Lasīt vairāk
-
20. jūnijs, 2008
Ar 25. jūniju Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā tiesneša amata pienākumus pildīt sāk Marika Senkāne.
Saeima viņu par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja 12. jūnijā, bet struktūrvienību, kurā tiesnese pildīs savus pienākumus, noteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Marika Senkāne Latvijas Universitātes diplomu par augstāko izglītību tiesību zinātņu specialitātē saņēmusi 1991. gadā. No 1984. gada vienpadsmit gadus strādājusi par tiesas sēžu sekretāri un Krimināllietu tiesas kolēģijas galveno konsultanti Augstākajā tiesā, pēc tam gadu Labklājības ministrijā. Tad atgriezusies tiesu sistēmā kā tiesnese: 1996. – 2003. gadā pildījusi tiesneses pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, bet kopš 2003. gada Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.
Marikai Senkānei 2008. gada martā piešķirta otrā kvalifikācijas klase.
Latvijas tiesnešu konferencē šī gada 11. aprīlī viņa ievēlēta Tiesnešu ētikas komisijā.
Lasīt vairāk
|
