Paziņojumi presei
-
21 decembris, 2008
„Augstākā tiesu instance – agrāk Senāts, tagad Augstākā tiesa – visos laikos, arī padomju gados, bijusi stabilitāti, profesionalitāti, stingru mugurkaulu apliecinoša iestāde. Tas diegs, kas tur kopā biezo grāmatu, ko sauc par Latvijas tiesu vēsturi, ir ATBILDĪBA. Augstākās tiesas darbā šis vārds vienmēr bijis pašsaprotams jēdziens, darba jēga un sūtība,” Augstākās tiesas svinīgajā sēdē uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Svinīgā sēde 19. decembrī bija veltīta Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – dibināšanas 90. gadadienai.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlēja tiem, kas Augstākajā tiesā strādā tagad un strādās turpmāk, saglabāt atbildības sajūtu, mantotu no pirmajiem senatoriem, kas tiesnešu pienākumus Senātā pildīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā 1918.-1940. gadā.
Lasīt vairāk
-
19 decembris, 2008
Izlīgums starp apsūdzēto un cietušo vai viņa pārstāvi kā viens no krimināltiesisko attiecību noregulēšanas mehānisma elementiem Latvijas tiesās tiek izmantots visai bieži, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo likuma prasībām atbilstošu izlīgumu noslēgšana var sekmēt Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu. Kopumā Kriminālprocesa likumā (KPL) ietvertās prasības par apsūdzētā un cietušā izlīguma īstenošanu, izlīguma formu un paziņošanu par izlīgumu ievērotas.
Taču lielākajā daļā gadījumu, kad kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma (KL) 130. panta – par tīšiem viegliem miesas bojājumiem –, ja nodarījums saistīts ar vardarbību ģimenē, tiesnesim un arī prokuroram ir nepareiza izpratne par izlīguma būtību šāda veida kriminālprocesā. Tāds ir viens no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta kopsēdes secinājumiem, apspriežot Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas kopīgi veikto tiesu prakses apkopojumu par tiesu praksi kriminālprocesa izbeigšanā un personu atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu.
Lasīt vairāk
-
18 decembris, 2008
Kopumā paredzēts skatīt 16 lietas un 5 lietās tikai paziņot saīsināto tiesas spriedumu.
Lasīt vairāk
-
18 decembris, 2008
19. decembrī Augstākajā tiesā notiks svinīgā sēde, veltīta Latvijas augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – 90. jubilejai. Tiks prezentēta Augstākās tiesas izdotā brošūra „Senatori. Latvijas Senāts 1918-1940” un Augstākās tiesas muzejā atklāts senatora Teodora Bergtāla piemiņai veltīts stends.
Piedalīties svinīgajā sēdē aicināti Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki. Uzaicināts arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kā arī Latvijas Senāta senatoru bērni un bijušie Augstākās tiesas tiesneši.
1918. gada 6. decembrī Tautas padomes pieņemtais „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību” par kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu. 7. decembrī iecelti pirmie senatori Jānis Graudiņš un Kristaps Valters. 19. decembrī amatā iecelti vēl pieci senatori, un šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Senāta dibināšanas dienu. Senāts darbojās līdz 1940. gada 26. novembrim, kad senatori saņēma Tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no amata tajā pašā dienā. Senāta darbu atjaunotajā Latvijas Republikā turpina Augstākā tiesa, ko veido kasācijas instance – Senāts – un apelācijas instance – Tiesu palātas.
Lasīt vairāk
-
18 decembris, 2008
Divdesmit pieci advokāti 18. decembrī nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ivars Bičkovičs, pieņemot zvērestu, vēlēja zvērinātos advokātos uzņemtajiem būt enerģiskiem, gudriem, radošiem , līdz ar to – pieprasītiem advokātiem. Izvēloties savas darbības stratēģiju, atcerēties, ka advokāts, no vienas puses, strādā kā privātuzņēmējs un nav darba attiecībās ar valsti, bet, no otras puses, advokatūra ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Sabiedrības attieksme pret tiesu sistēmu veidojas arī, vērtējot advokāta darbu, un tas ietekmē arī tiesneša un prokurora darba prestižu.
Lielākā daļa jaunuzņemto advokātu ir līdzšinējie zvērinātu advokātu palīgi – Antra Antoma, Baiba Abzalona, Līga Baltmane, Elīna Bedānova, Andis Bubnovs, Iveta Ēdolfa, Jekaterina Halturina, Daiga Jakševica, Aiga Klimoviča, Lana Leja, Irina Naprijenko, Normunds Puško, Gaļina Radiloveca, Andra Rektiņa-Hitrova, Jānis Siliņš, Viola Supe, Sandra Sprūde, Kārlis Tračums, Antra Vorpe, kā arī uzņēmumu un iestāžu juristi – Ivita Beļa, Inga Purmale, Emīls Saliņš un Edijs Saulītis. Advokāta zvērestu nodeva aizsardzības ministra padomnieks juridiskajos jautājumos un ministra biroja vadītājs Jānis Dzanuškāns un Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Liepājas filiāles lektore Ilze Kajaka.
Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Ja pretendents nokārtojis advokāta eksāmenu un Latvijas Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, Zvērinātu advokātu padome uzņem pretendentu zvērinātu advokātu skaitā, nosaka zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu un paziņo par uzņemtajiem zvērinātos advokātos Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas saskaņā ar Advokatūras likuma 46. pantu pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.
Lasīt vairāk
-
12 decembris, 2008
Kopumā paredzēts skatīt 95 lietas un 9 lietās tikai paziņot saīsināto tiesas spriedumu.
Lasīt vairāk
-
11 decembris, 2008
Vilemam Korthalam Altes (Willem Korthals Altes), tiesnesim no Nīderlandes, 10. decembrī viesojoties Augstākajā tiesā, raisījās interesanta saruna ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Anitu Poļakovu. Arī viņš ir strādājis apelācijas instances tiesā, taču atgriezies Amsterdamas rajona tiesā, jo pirmajā instancē darbs šķitis interesantāks.
V. Altes Latvijā bija ieradies Eiropas Tiesnešu tālākizglītības tīkla (EJTN) apmaiņas programmas ietvaros. Tīklā ir apvienojušās visas ES valstu institūcijas, kuras atbildīgas par tiesnešu tālākizglītību. Arī Latvijas Tiesnešu mācību centrs ir EJTN biedrs un piedalās tiesnešu apmaiņas programmās.
Nīderlandes tiesnesim interesēja Latvijas tiesu sistēma, kurā apgabaltiesa darbojas gan kā pirmā līmeņa, gan apelācijas instance, bet Augstākā tiesa – gan kā apelācijas, gan kasācijas instance. Nīderlandē visas lietas pirmajā instancē skata pirmā līmeņa tiesa. Citāda sistēma bijusi nodokļu tiesām, un tur piedzīvota tiesu reforma, kurā daudziem tiesnešiem bijis jāpāriet uz zemāka līmeņa tiesām, un tā bijusi emocionāla problēma. Tādēļ viņš saprot, kāpēc Latvijā tik smagi virzās jaunais Tiesu iekārtas likumprojekts.
Lasīt vairāk
-
5 decembris, 2008
Kopumā paredzēts skatīt 86 lietas un 13 lietās tikai paziņot nolēmumu.
Lasīt vairāk
-
5 decembris, 2008
Vakar, 4.decembrī Eiropas Kopienu tiesā izskatīja pirmo Latvijas Republikas Augstākās tiesas iesniegumu. Pagaidām vēl nav zināms sprieduma pasludināšanas datums, jo tiesas sēdes beigās tiesneši paziņo tikai, ka par sprieduma pasludināšanas datumu tiks paziņots lietas dalībniekiem. Ņemot vērā līdzšinējo Eiropas Kopienu tiesas praksi, varam spriedumu gaidīt nākošās vasaras sākumā.
Lasīt vairāk
-
4 decembris, 2008
Šodien, 4.decembrī Eiropas Kopienu tiesa mutvārdu procesā izskatīs prejudiciālo lietu C-93/08, kas ierosināta pamatojoties uz Senāta Administratīvo lietu departamenta iesniegumu. Lēmumu par vēršanos Eiropas Kopienu tiesā ar prejudiciālo jautājumu Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma, izskatot administratīvo lietu SIA „Schenker” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 11.maija lēmuma atcelšanu. Šī ir pirmā Eiropas Kopienu tiesas sēde, kurā tiek izskatīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas iesniegums. Ņemot vērā, ka pēc Eiropas Kopienu tiesas nolēmuma saņemšanas Senāta Administratīvo lietu departaments minētās lietas izskatīšanu turpinās, tad senatores Ilze Skultāne un Vēsma Kakste devās uz Luksemburgu, lai klausītos lietas izskatīšanu.
Lasīt vairāk
|
