Paziņojumi presei
-
1 aprīlis, 2008
Kopš 31. marta darbu Augstākajā tiesā pārtraucis Senāta Civillietu departamenta senators Ojārs Druks-Jaunzemis.
No darba senators aizgājis pēc paša vēlēšanās. Saeima lēmumu par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata pieņēma šī gada 13. martā.
Ojāram Drukam-Jaunzemim ir 63 gadi. Augstākajā tiesā viņš strādāja kopš 1995. gada. No 1999. gada bija Senāta Civillietu departamenta senators.
Vakar Ojāram Drukam-Jaunzemim tika pasniegts Augstākās tiesas Atzinības raksts par godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā.
Lasīt vairāk
-
28 marts, 2008
Kopumā paredzēts izskatīt 109 lietas.
Senāta Civillietu departamentā skatīs 15 civillietas: par tiesāšanās izdevumu un zaudējumu piedziņu, par īpašuma tiesību atjaunošanu, par soda mēra piemērošanu, par izpildu raksta izsniegšanu, par ārvalstu tiesas nolēmuma izpildi, par apdrošināšanas atlīdzības samaksu, par uzturlīdzekļu un to parādu piedziņu, par pirkuma līguma atcelšanu, 3 pieteikumi par zaudējumu piedziņu, 2 blakus sūdzības par zemesgrāmatu nodaļas lēmumiem, viena blakus sūdzība prasības lietā par īpašuma tiesību atzīšanu, viena blakus sūdzība lietā par izsoles akta apstiprināšanu. Rakstveida procesā izskatāmo lietu nav.
Lasīt vairāk
-
27 marts, 2008
27.martā AT Civillietu Tiesu palāta daļēji apmierināja Andreja Jevsjukova, Marata Samauska, Marijas Naumovas un SIA „Baltic Records Group” prasību pret SIA „TV 3 Latvija” par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu un kompensācijas piedziņu. AT Civillietu tiesu palāta lietu skatīja pēc būtības SIA „TV 3 Latvija” iesniegtās apelācijas sūdzības robežās.
Lasīt vairāk
-
25 marts, 2008
Kopumā paredzēts izskatīt 51 lietu.
Senāta Krimināllietu departamentā 6 lietas skatīs rakstveida procesā. 4 kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie, 1 kasācijas sūdzību iesniedzis aizstāvis un vienā lietā kasācijas protestu iesniegusi Muitas lietu prokuratūra un kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie.
Lasīt vairāk
-
20 marts, 2008
Uz pirmo sēdi 20. martā sanāca Augstākās tiesas darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāt procedūru, kādā tiks izvirzīti Augstākās tiesas priekšsēdētaja amata kandidāti, un vadīt šo procesu līdz plēnumam, kurā Augstākās tiesas tiesneši izvirzīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu apstiprināšanai Saeimā.
Par darba grupas priekšsēdētāju ievēlēja Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. Vēl darba grupā strādās Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks, Administratīvo lietu departamenta senatore Ilze Skultāne un Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Ervīns Kušķis.
Jūnijā beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna pilnvaru termiņš. Jau maijā paredzēts sasaukt plēnumu, lai izvirzītu nākamā priekšsēdētāja kandidatūru, ko pēc tam jāapstiprina Saeimai. Procedūra, kā notiek priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana, nekur nav noteikta, līdz ar to nav skaidrs, kas un kādā veidā var izvirzīt kandidātus. Tādēļ Augstākās tiesas plēnumā 14. martā tiesneši vienojās, ka katrs departaments un palāta izvirzīs vienu savu tiesnesi darba grupai, kuras uzdevums būs izstrādāt amata kandidātu pieteikšanas procedūru un vadīt to līdz Augstākās tiesas plēnumam.
Lasīt vairāk
-
17 marts, 2008
Pēc smagas slimības Pūpolsvētdienas naktī dzīves gaitas beigušās Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoram Ilgaram Zigfrīdam Šepterim. Augstākās tiesas kolektīvs atvadās no profesionāla, erudīta kolēģa.
Ilgars Zigfrīds Šepteris dzimis kara laikā – 1943. gada 11. jūnijā Valkas rajona Ērģemes pagastā. Beidzis Valkas 1. vidusskolu, sācis strādāt Valkas rajona starpkolhozu celtniecības organizācijā par strādnieku. Pēc dienesta armijā strādājis Alūksnes rajona Gaujienas internātskolā par audzinātāju, dažādās organizācijās Valkas un Cēsu rajonos par ekonomistu, kadru daļas vadītāju, juriskonsultu.
1975. gadā I.Z. Šepteris neklātienē beidzis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti un no 1979. gada līdz 1982. gadam bijis Dobeles rajona tautas tiesas tiesnesis, pēc tam Dobeles rajona prokurors. 1987. gadā pārcelts darbā uz Latvijas Republikas prokuratūru par tiesās izskatāmo civillietu nodaļas priekšnieku.
Ar Latvijas Republikas Saeimas 1994. gada 12. maija lēmumu I.Z. Šepteris apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi. Augstākās tiesas plēnums 1995. gada 3. oktobrī viņu apstiprināja par Civillietu tiesu palātas tiesnesi. 1999. gadā iecelts Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora amatā, bet līdz departamenta pilnīgai izveidošanai nozīmēts par Senāta Civillietu departamenta senatoru. Ar 2003. gada 29. decembra lēmumu apstiprināts Senāta Civillietu departamenta senatora amatā.
Lasīt vairāk
-
17 marts, 2008
Senāta Krimināllietu departamentā 8 lietas skatīs rakstveida procesā. 4 kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie, 1 kasācijas sūdzību iesniedzis aizstāvis, vienā lietā kasācijas sūdzību iesniedzis gan aizstāvis, gan cietušā pārstāvis, vienā lietā kasācijas sūdzības iesnieguši abi apsūdzētie un aizstāve un vienu lietu skatīs pēc AT pieprasījuma sakarā ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Augstākajā tiesā 2007. gadā izskatītas 3962 lietas. Kaut arī tas ir par 349 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, Augstākās tiesas gada atskaites plēnums, kas notika 14. martā, to atzina par labu rādītāju.
Satraucoši, ka pieaudzis neizskatīto lietu atlikums. 2007. gada beigās tās bija 1604 lietas – par 258 vairāk nekā 2006. gadā. Visu struktūrvienību – Senāta departamentu un Tiesu palātu – priekšsēdētāji ziņojumos uzsvēra, ka ir nepietiekams tiesnešu skaits, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka Augstākās tiesas tiesneši strādā uz spēku izsīkuma robežas, jo liela darba slodze ir jau vairākus gadus, tiesu lietas kļūst aizvien sarežģītākas, procesi ilgstošāki.
Viens no problēmas risinājumiem būtu tiesnešu skaita palielināšana. Augstākajā tiesā strādā 47 tiesneši, kas ir par sešiem mazāk nekā Saeima apstiprinājusi. Taču jaunus tiesnešus nevar uzaicināt, jo tiesai trūkst telpu. Solīts, ka, Tieslietu ministrijai pārceļoties uz Ārlietu ministrijas bijušajām telpām, Augstākā tiesa varētu iegūt papildus telpas, taču konkrēti termiņi, kad tas varētu notikt, nav zināmi. Ilgie lietu izskatīšanas termiņi nav tikai Augstākās tiesas problēma, tā ir valsts problēma, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietu dalībnieki par nesamērīgi gausajiem lietu izskatīšanas termiņiem sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un valstij var nākties par to maksāt daudz lielākas summas nekā būtu, atrisinot Augstākās tiesas telpu jautājumu.
Risinājums būtu arī grozījumi procesuālajos likumos, kas ļautu optimizēt Augstākās tiesas darbu. Piemēram, nosakot šaurāku lietu kategoriju loku, ko skata kasācijas instance, kā arī iespēju vairāk lietu skatīt rakstveida procesā u.c. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus būt prasīgākiem pret likumdevējiem un aktīvākiem priekšlikumu izteikšanā. „Tiesas nevar būt atkarīgas no advokāta darba,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs, runājot par problēmu, ka tiesu procesi bieži tiek kavēti advokātu neierašanās dēļ.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Savā ziņojumā gada atskaites plēnumā, kas notika 14. martā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns analizēja ne tikai aizvadīto 2007. gadu, bet arī Augstākās tiesas sasniegumus un sarūgtinājumus viņa otrā pilnvaru termiņa laikā, kas beidzas šī gada jūnijā.
A. Guļāns teica kolēģiem paldies par sadarbību un atzina, ka bijis lepns un priecīgs par iespēju šajā amatā strādāt kopā ar viņiem. Četrpadsmit gadi Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā viņam bijis interesants izaicinājums, jo tas bijis pārmaiņu laiks valsts dzīvē un arī tiesu sistēmā.
Kā pirmo vērtīgāko veikumu A. Guļāns atzina Administratīvo lietu departamenta izveidi 2004. gadā. Senāta Civillietu un Krimināllietu departamenti tika izveidoti jau 1995. gadā, pārveidojot līdz tam esošo Augstāko tiesu, taču Administratīvo lietu departaments veidots pilnīgi no jauna. A. Guļāns uzskata, ka šajā departamentā, lielā mērā pateicoties tā pirmajam vadītājam Valerijanam Jonikānam, izdevies izveidot augsti profesionālu senatoru kolektīvu un departamenta darba organizāciju, un viens no šī departamenta vērtīgākajiem piemēriem ir profesionālu senatoru palīgu dienesta izveide un prasme to efektīvi izmantot.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
13. martā, sākot tradicionālo gada pārskata konferenci Augstākajā tiesā, žurnālistiem tika paziņots, ka Andris Guļāns Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusā šādu konferenci vada pēdējo reizi. Guļāns nolēmis jūnijā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, vairs nekandidēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu.
A. Guļāns uzskata, ka demokrātiskā valstī ir jāveido demokrātiskas tradīcijas. Ja arī likumā nav noteikti ierobežojumi kandidēt atkārtoti, tomēr ir jādod iespēja citiem. Guļāns Augstāko tiesu vada jau divus termiņus, tas ir gandrīz 14 gadus. Viņš domā, ka iestādei un varbūt arī plašākai sabiedrībai priekšsēdētāja maiņa ir vēlama, jo ir daudzas lietas, kuras viņš, atrodoties šajā amatā, varbūt neredz vai uzskata par nesvarīgām, bet cilvēks, kas vēro viņa darbu, redz un varbūt var ienest kaut ko jaunu.
Jaunajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt politiski neitrālam un neietekmējamam, viņš nedrīkst radīt šaubas par korupciju vai kādu konkrētu interešu lobēšanu, uzskata A. Guļāns. Augstākās tiesas vadītājam jābūt arī ar plašām zināšanām un mūsdienīgu skatījumu uz cilvēktiesībām, informācijas atklātību un labu valsts pārvaldību.
A. Guļāns atzina, ka viņam padomā ir cilvēks, kas varētu būt viņa darba turpinātājs, taču neatklāja viņa vārdu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana ir plēnuma kompetence, un katram tiesnesim, arī Guļānam, ir tikai viena balss. Plēnumam, kurā spriestu par nākamo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, būtu jānotiek jau maija sākumā. Pēc balojuma plēnuma izvirzītais kandidāts būs jāvērtē Saeimai.
Žurnālisti vaicāja, vai Guļāns, vadot Augstākās tiesas darbu, ir izjutis politisku spiedienu, uz ko viņš atbildēja noliedzoši. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka Augstākajā tiesā strādā neatkarīgi tiesneši, kuri nav iespaidojami.
Lasīt vairāk
|
