Paziņojumi presei
-
17 marts, 2008
Senāta Krimināllietu departamentā 8 lietas skatīs rakstveida procesā. 4 kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie, 1 kasācijas sūdzību iesniedzis aizstāvis, vienā lietā kasācijas sūdzību iesniedzis gan aizstāvis, gan cietušā pārstāvis, vienā lietā kasācijas sūdzības iesnieguši abi apsūdzētie un aizstāve un vienu lietu skatīs pēc AT pieprasījuma sakarā ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Augstākajā tiesā 2007. gadā izskatītas 3962 lietas. Kaut arī tas ir par 349 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, Augstākās tiesas gada atskaites plēnums, kas notika 14. martā, to atzina par labu rādītāju.
Satraucoši, ka pieaudzis neizskatīto lietu atlikums. 2007. gada beigās tās bija 1604 lietas – par 258 vairāk nekā 2006. gadā. Visu struktūrvienību – Senāta departamentu un Tiesu palātu – priekšsēdētāji ziņojumos uzsvēra, ka ir nepietiekams tiesnešu skaits, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka Augstākās tiesas tiesneši strādā uz spēku izsīkuma robežas, jo liela darba slodze ir jau vairākus gadus, tiesu lietas kļūst aizvien sarežģītākas, procesi ilgstošāki.
Viens no problēmas risinājumiem būtu tiesnešu skaita palielināšana. Augstākajā tiesā strādā 47 tiesneši, kas ir par sešiem mazāk nekā Saeima apstiprinājusi. Taču jaunus tiesnešus nevar uzaicināt, jo tiesai trūkst telpu. Solīts, ka, Tieslietu ministrijai pārceļoties uz Ārlietu ministrijas bijušajām telpām, Augstākā tiesa varētu iegūt papildus telpas, taču konkrēti termiņi, kad tas varētu notikt, nav zināmi. Ilgie lietu izskatīšanas termiņi nav tikai Augstākās tiesas problēma, tā ir valsts problēma, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietu dalībnieki par nesamērīgi gausajiem lietu izskatīšanas termiņiem sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un valstij var nākties par to maksāt daudz lielākas summas nekā būtu, atrisinot Augstākās tiesas telpu jautājumu.
Risinājums būtu arī grozījumi procesuālajos likumos, kas ļautu optimizēt Augstākās tiesas darbu. Piemēram, nosakot šaurāku lietu kategoriju loku, ko skata kasācijas instance, kā arī iespēju vairāk lietu skatīt rakstveida procesā u.c. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus būt prasīgākiem pret likumdevējiem un aktīvākiem priekšlikumu izteikšanā. „Tiesas nevar būt atkarīgas no advokāta darba,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs, runājot par problēmu, ka tiesu procesi bieži tiek kavēti advokātu neierašanās dēļ.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Savā ziņojumā gada atskaites plēnumā, kas notika 14. martā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns analizēja ne tikai aizvadīto 2007. gadu, bet arī Augstākās tiesas sasniegumus un sarūgtinājumus viņa otrā pilnvaru termiņa laikā, kas beidzas šī gada jūnijā.
A. Guļāns teica kolēģiem paldies par sadarbību un atzina, ka bijis lepns un priecīgs par iespēju šajā amatā strādāt kopā ar viņiem. Četrpadsmit gadi Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā viņam bijis interesants izaicinājums, jo tas bijis pārmaiņu laiks valsts dzīvē un arī tiesu sistēmā.
Kā pirmo vērtīgāko veikumu A. Guļāns atzina Administratīvo lietu departamenta izveidi 2004. gadā. Senāta Civillietu un Krimināllietu departamenti tika izveidoti jau 1995. gadā, pārveidojot līdz tam esošo Augstāko tiesu, taču Administratīvo lietu departaments veidots pilnīgi no jauna. A. Guļāns uzskata, ka šajā departamentā, lielā mērā pateicoties tā pirmajam vadītājam Valerijanam Jonikānam, izdevies izveidot augsti profesionālu senatoru kolektīvu un departamenta darba organizāciju, un viens no šī departamenta vērtīgākajiem piemēriem ir profesionālu senatoru palīgu dienesta izveide un prasme to efektīvi izmantot.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
13. martā, sākot tradicionālo gada pārskata konferenci Augstākajā tiesā, žurnālistiem tika paziņots, ka Andris Guļāns Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusā šādu konferenci vada pēdējo reizi. Guļāns nolēmis jūnijā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, vairs nekandidēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu.
A. Guļāns uzskata, ka demokrātiskā valstī ir jāveido demokrātiskas tradīcijas. Ja arī likumā nav noteikti ierobežojumi kandidēt atkārtoti, tomēr ir jādod iespēja citiem. Guļāns Augstāko tiesu vada jau divus termiņus, tas ir gandrīz 14 gadus. Viņš domā, ka iestādei un varbūt arī plašākai sabiedrībai priekšsēdētāja maiņa ir vēlama, jo ir daudzas lietas, kuras viņš, atrodoties šajā amatā, varbūt neredz vai uzskata par nesvarīgām, bet cilvēks, kas vēro viņa darbu, redz un varbūt var ienest kaut ko jaunu.
Jaunajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt politiski neitrālam un neietekmējamam, viņš nedrīkst radīt šaubas par korupciju vai kādu konkrētu interešu lobēšanu, uzskata A. Guļāns. Augstākās tiesas vadītājam jābūt arī ar plašām zināšanām un mūsdienīgu skatījumu uz cilvēktiesībām, informācijas atklātību un labu valsts pārvaldību.
A. Guļāns atzina, ka viņam padomā ir cilvēks, kas varētu būt viņa darba turpinātājs, taču neatklāja viņa vārdu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana ir plēnuma kompetence, un katram tiesnesim, arī Guļānam, ir tikai viena balss. Plēnumam, kurā spriestu par nākamo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, būtu jānotiek jau maija sākumā. Pēc balojuma plēnuma izvirzītais kandidāts būs jāvērtē Saeimai.
Žurnālisti vaicāja, vai Guļāns, vadot Augstākās tiesas darbu, ir izjutis politisku spiedienu, uz ko viņš atbildēja noliedzoši. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka Augstākajā tiesā strādā neatkarīgi tiesneši, kuri nav iespaidojami.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
13.martā Krimināllietu tiesu palāta skatīja lietu, kurā bija izvirzīta apsūdzība pret Juri Boldānu, Igoru Boldānu, Marutu Apini, Veru Litviņecu, Ainu Stahovsku, Ligitu Trupovnieci. Krimināllietu tiesu palāta nolēma pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par pamatsodu un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
14. martā notiks Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiesneši izvērtēs 2007. gada darba rezultātus un noteiks turpmākos rīcības virzienus.
Ziņojumus par Senāta departamentu darbības rezultātiem sniegs departamentu vadītāji Valerijans Jonikāns, Pāvels Gruziņš un Veronika Krūmiņa un Tiesu palātu priekšsēdētāji Gunārs Aigars un Ivars Bičkovičs.
Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita atskaitīsies par Augstākās tiesas darbu vienotas tiesu prakses veidošanā. Pirmo reizi ziņojumu plēnumā sniegs arī 2007. gadā jaunizveidotās struktūrvienības – Sūdzību izskatīšanas nodaļas – vadītāja vietniece Vaira Avotiņa.
Administrācijas vadītāja Anita Kehre ziņos ne tikai par Administrācijas darba rezultātiem 2007. gadā, bet arī par Administrācijas 2005. – 2007. gada stratēģisko mērķu izpildi.
Kopsavilkumu par Augstākās tiesas darbības rezultātiem dos Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tā kā jūnijā beidzas A. Guļāna Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš, priekšsēdētāja ziņojumā būs ietverts arī tiesas darba vērtējumu savā pilnvaru termiņa septiņgadē kopumā.
Lasīt vairāk
-
12 marts, 2008
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 11.martā pasludināja saīsināto spriedumu SIA ``Eiroplasts`` prasībā pret SIA ``Europlast`` par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un negodīgas konkurences izbeigšanu.
Lasīt vairāk
-
12 marts, 2008
Ceturtdien, 13. martā plkst. 12.00 Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns aicina uz sarunu žurnālistus, lai dienu pirms Augstākās tiesas gada pārskata plēnuma dalītos pārdomās par tiesas darba vērtējumu gan aizvadītajā gadā, gan savā pilnvaru termiņa septiņgadē kopumā.
2007. gadā notikušas pārmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un vadībā. Mainījušies divu departamentu vadītāji, izveidota jauna – Sūdzību izskatīšanas nodaļa, 2008. gada sākumā izveidota jauna Administrācijas nodaļa – personāla nodaļa. Ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2007. – 2010. gadam, kurā definētas četras prioritātes: profesionāla un taisnīga tiesas spriešana, vienveida tiesu prakses veidošana, sabiedrības izpratnes par tiesu varu veicināšana un labas pārvaldības principu nostiprināšana iestādes vadībā.
Tiesas priekšsēdētājs analizēs 2007.gada statistiku, kas ir pieejama arī mājas lapas www.at.gov.lv sadaļā „Tiesas informācija/ Statistika”. Mājas lapas jaunā versija tika atklāta šonedēļ, un tajā saglabāta visa iepriekšējā informācija, taču tagad ir plašākas informācijas meklēšanas un līdzdarbošanās iespējas. Lai palīdzētu orientēties jaunajā mājas lapā un atrast vajadzīgo informāciju, sagatavots drukāts ceļvedis „www.at.gov.lv lietotājiem”, kuru, tāpat kā brošūru „Latvijas Republikas Augstākā tiesa” saņems visi preses konferences dalībnieki.
Lasīt vairāk
-
10 marts, 2008
Kopumā paredzēts izskatīt 94 lietas.Senāta Krimināllietu departamentā 12 lietas skatīs rakstveida procesā. 3 gadījumos kasācijas sūdzību iesniedzis aizstāvis, 5 kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie, vienu kasācijas protestu iesniegusi Ģenerālprokuratūra, vienā gadījumā kasācijas protestu iesniegusi prokuratūra un kasācijas sūdzības iesnieguši gan apsūdzētais, gan aizstāvis, vienā lietā kasācijas sūdzības iesnieguši gan apsūdzētais, gan cietušais, vienu lietu skatīs pēc AT pieprasījuma sakarā ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem.
Lasīt vairāk
-
7 marts, 2008
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija 7. martā deva pozitīvu atzinumu Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā.
Aldis Laviņš dzimis 1973. gadā. 1996. gadā beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, saņemot jurista diplomu, pēc tam ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Strādājis Valsts policijā par Ekonomikas policijas inspektoru, Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedrā un Valsts kases Juridiskajā departamentā.
1999. gadā Saeima Aldi Laviņu iecēla par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, 2002. gadā viņš apstiprināts tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 2003. gadā A. Laviņš apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi. 2004. gadā Latvijā sāka veidoties administratīvās tiesas, un Saeima ar 1. februāri Aldi Laviņu apstiprināja par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, bet 31. martā iecēla par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Lasīt vairāk
|
