Paziņojumi presei
-
5 oktobris, 2009
Par Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvi no tiesnešu vidus Augstākās tiesas plēnums 5. oktobrī ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta senatoru Pēteri Dzalbi.
Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas senatora pienākumus pilda kopš 2005. gada. Pirms tam bijis Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs un tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs Jelgavas pilsētas tautas tiesā. P.Dzalbe ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.
Augstākās tiesas plēnuma kompetence, atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 49. panta sestajai daļai, ir no tiesnešu vidus ievēlēt vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Kopš 1994. gada šos pienākumus pildīja senatore Valda Eilande. Tā kā šī gada jūlijā Valda Eilande atbrīvota no tiesneša amata pienākumu pildīšanas sakarā ar iziešanu pensijā, Centrālajai vēlēšanu komisijai bija nepieciešams jauns loceklis no tiesnešu vidus.
Lasīt vairāk
-
5 oktobris, 2009
5.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā bija paredzēts sākt skatīt krimināllietu Beatrises Tāleres, Irēnas Poļikarpovas, Raimondas Spores un Raimonda Zundura apsūdzībā. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2008.gada 7.februārī nosprieda B.Tāleri atzīt par vainīgu kukuļa pieņemšanā un, ka, būdama tiesnese, apzināti taisījusi nelikumīgus lēmumus, I.Poļikarpova atzīta par vainīgu kukuļa pieņemšanā, R.Spore un R.Zundurs atzīti par vainīgiem kukuļdošanā.
Lasīt vairāk
-
2 oktobris, 2009
Kopumā paredzēts skatīt 49 tiesu lietas un 15 lietās paredzēta tikai rezultāta paziņošana.
Lasīt vairāk
-
2 oktobris, 2009
5.oktobrī tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā tiesnešiem būs jāievēlē Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieki un Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekus jāpārvēlē tādēļ, ka beidzas pašreizējo vietnieku Pāvela Gruziņa un Gunāra Aigara pilnvaru laiks. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 50. panta ceturtajai daļai, divus Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.
Augstākās tiesas plēnuma kompetence, atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 49. panta sestajai daļai, ir no tiesnešu vidus ievēlēt vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Kopš 1994. gada šos pienākumus pildīja senatore Valda Eilande. Tā kā šī gada jūlijā Valda Eilande atbrīvota no tiesneša amata pienākumu pildīšanas sakarā ar iziešanu pensijā, Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešams jauns loceklis no tiesnešu vidus.
Augstākās tiesas plēnums notiks 5. oktobrī plkst. 15.00 Augstākās tiesas 461. zālē.
Lasīt vairāk
-
1 oktobris, 2009
Ar 1.oktobra Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) blakus lēmumu nolemts informēt Ģenerālprokuratūru par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktora rīcību, faktiski nenodrošinot Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 24.marta spriedumā noteiktā izpildi.
Lasīt vairāk
-
1 oktobris, 2009
Augstākā tiesa pauž neizpratni par Ministru kabineta akceptēto valdības sociālo partneru Augstākās tiesas funkciju izvērtējumu, par nelietderīgu atzīstot vienu no Augstākās tiesas, kā augstākās tiesu instances valstī, pamatfunkcijām - vienotas tiesu prakses veidošanu. Bažas rada turpmāka kasācijas instances judikatūras attīstība, kam ir būtiska nozīme ne vien vienotas tiesu prakses veidošanā valstī, bet arī juridiskās domas un nacionālo tiesību attīstībā.
Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita norāda, ka Augstākās tiesas judikatūras nodaļas veidotā un uzturētā tiesas nolēmumu datubāze sekmē likuma normu vienādu izpratni un interpretāciju, veicina vienotu un stabilu tiesu praksi konkrētās lietu kategorijās. Mērķis ir palīdzēt tiesnešiem lietu izspriešanā analoģiskos gadījumos, samazināt lietu izskatīšanas laiku, kā arī veicināt prokuroru, advokātu, pašvaldības darbinieku un citu juridisko profesiju pārstāvju vienveidīgu likumu izpratni un pielietojumu. Z.Mita uzsver, ka judikatūras datubāzes veidošana ir likumā ”Par tiesu varu” noteikta Augstākās tiesas funkcija, savukārt procesuālie likumi nosaka judikatūras izmantošanas nepieciešamību lietu iztiesāšanā.
Jau 2009.gadā budžeta samazinājuma dēļ Augstākā tiesa vienotas tiesu prakses un judikatūras veidošanas funkciju nevar izpildīt pilnā apjomā. Šobrīd Augstākajā tiesā vairs netiek veikta tiesu prakses analīze un sadarbībā ar juridisko zinātņu speciālistiem netiek sagatavoti tiesu prakses apkopojumi par aktuāliem tiesību jautājumiem. Ja 2010.gada budžetā netiks piešķirts finansējums vienotas tiesu prakses veidošanai, Latvijas tiesnešiem un sabiedrībai nebūs pieejama arī Augstākās tiesas judikatūras datubāze, ko Augstākā tiesa veido Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros.
Lasīt vairāk
-
29 septembris, 2009
29.septembrī Senāta Krimināllietu departamentā izskatīta rakstveida procesā apsūdzētās Elitas Laizānes aizstāvja zvērināta advokāta Gija Rūsiņa sūdzība par Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 29.aprīļa lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas un apelācijas tiesvedība izbeigta. Senāta Krimināllietu departaments nolēma apstrīdēto lēmumu atstāt negrozītu, bet iesniegto sūdzību noraidīt. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams un līdz ar to stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums.
Lasīt vairāk
-
29 septembris, 2009
Augstākā tiesa nevar piekrist ne Finanšu ministrijas aprēķiniem par Augstākajai tiesai samazinātajiem budžeta „bāzes izdevumiem”, ne vēl papildus 10% izdevumu samazinājumam 2010.gada budžetā, kā to lūdzis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosūtot vēstuli neatkarīgo valsts iestāžu vadītājiem. Tāpat Augstākajai tiesai neizpratni rada tās funkciju izvērtējums, ko snieguši sociālie partneri, par nelietderīgām atzīstot vienotas tiesu prakses veidošanas funkciju un sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu.
Šogad Augstākās tiesas budžets ir 2,8 miljoni latu, no tiem 93% veido atlīdzībām paredzētie līdzekļi. Pēc Finanšu ministrijas datiem, nākamā gada Augstākās tiesas budžeta „bāzes izdevumi” bez tiesas piekrišanas jau ir samazināti par 11%, tas ir par 315 896 latiem, lai gan 2009.gada 22.septembra sēdē Ministru kabinets vienojās, ka visām neatkarīgajām iestādēm tiks piemērots vienāds - 6% samazinājums.
Atbildes vēstulē Ministru prezidentam Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka Augstākā tiesa jau ir darījusi visu iespējamo, lai samazinātu izdevumus un optimizētu darbu, un pie prasītā finansējuma samazinājuma tās pamatfunkcija – tiesas spriešana saprātīgos termiņos – tiks būtiski ierobežota.
Lasīt vairāk
-
25 septembris, 2009
Kopumā paredzēts skatīt 152 tiesu lietas un 19 lietās paredzēta tikai rezultāta paziņošana.
Lasīt vairāk
-
25 septembris, 2009
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa 25. septembrī piedalās Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 20 gadu jubilejas kolokvijā Luksemburgā.
Kolokvija pamattēmas ir „Tiesvedības kvalitāte” un „Tiesas pieejamība”.
Jubilejas pasākumā piedalās visu 27 dalībvalstu Augstāko tiesu tiesneši, valdību pārstāvji, profesori, zinātnieki un Eiropas institūciju pārstāvji, kā arī starptautisku organizāciju, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Starptautiskās Krimināltiesas pārstāvji.
Lai nodrošinātu tiesību ievērošanu, izpratni un vienveidīgu piemērošanu visās Eiropas Kopienu dalībvalstīs, 1952. gadā tika izveidota Eiropas Kopienu tiesa (EKT), kuras sastāvā ir arī Pirmās instances tiesa, dibināta 1988. gadā, un Civildienesta tiesa, dibināta 2004. gadā. EKT galvenais uzdevums ir vienveidīgi interpretēt Kopienu tiesības un lemt par to spēkā esamību. Pirmās instances tiesa tika radīta ar mērķi, lai uzlabotu pilsoņu tiesisko aizsardzību un pārņemtu daļu kompetences no Eiropas Kopienu tiesas.
Lasīt vairāk
|
