Paziņojumi presei
-
16 oktobris, 2009
Kopumā paredzēts skatīt 52 tiesu lietas un 21 lietās paredzēta tikai rezultāta paziņošana.
Lasīt vairāk
-
9 oktobris, 2009
Kopumā paredzēts skatīt 119 tiesu lietas un 24 lietās paredzēta tikai rezultāta paziņošana.
Lasīt vairāk
-
8 oktobris, 2009
Tiesnešu darba atalgojuma sistēmai jābūt noteiktai likumā „Par tiesu varu”, nevis iekļautai vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā – teikts Augstākās tiesas 8.oktobra ārkārtas plēnuma lēmumā. Augstākās tiesas tiesneši apzinās nepieciešamību valsts ekonomiskās krīzes situācijā samazināt tiesu varai atvēlēto finansiālo nodrošinājumu, taču tiesnešu atalgojums nav mehāniski pielīdzināms ierēdņu amata atlīdzībai, jo būtiski atšķiras viņu funkcijas, kā arī darbību regulējošie pamatprincipi.
Augstākā tiesa iebilst pret to, ka gan tiesnešu atalgojuma sistēmas izmaiņas, gan jautājums par Augstākās tiesas budžetu tiek skatīts slēgtās Ministru kabineta sēdēs bez tiesas pārstāvju piedalīšanās. Plēnums atzina, ka algu likumprojekta publiska nepieejamība neatbilst tiesiskas valsts principiem un ir pretrunā ar Valdības deklarāciju.
Plēnums aicina respektēt tiesu varas neatkarību un nodrošināt Augstākās tiesas budžeta finansu analīzi tādā pašā procedūrā, kāda noteikta Saeimas budžeta analīzei. Tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatā ir triju neatkarīgu valsts varas atzaru – likumdošanas varas, izpildu varas un tiesu varas – neatkarība un līdzsvars. Nav pieļaujama situācija, ka tiesu varas finansējums ir atkarīgs no pārējo varas atzaru labvēlības.
Lasīt vairāk
-
7 oktobris, 2009
Lai vērstu Saeimas, Ministru kabineta un sabiedrības uzmanību uz tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumu Latvijā, valsts budžeta veidošanas ietvaros vājinot tiesu finansiālo neatkarību, ceturtdien, 8. oktobrī plkst 9.15 tiek sasaukts Augstākās tiesas ārkārtas plēnums.
Tiesu varas finansiālā neatkarība nav privilēģija, kas tiek piešķirta pašu tiesu interesēs, bet gan sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu neatkarīgu tiesu saprātīgos termiņos. Augstākās tiesas tiesneši vērš uzmanību, ka paredzētais budžeta samazinājums būtiski ietekmēs tiesu funkciju pildīšanu.
Uz Augstākās tiesas plēnumu uzaicināts arī ģenerālprokurors un tieslietu ministrs.
Plēnums notiks 146.zālē. Žurnālistiem caurlaides jāpiesaka Komunikācijas nodaļā, tālruņi 67020396, 28652211.
Lasīt vairāk
-
7 oktobris, 2009
Trešdien, 7.oktobrī, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kopā ar Satversmes tiesas un Latvijas Tiesnešu biedrības pārstāvjiem tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi, lai informētu par budžeta samazinājuma ietekmi uz Latvijas tiesu funkcionēšanu.
Tiesas saprot, ka ekonomiskās krīzes situācijā tiesu varai budžeta ietvaros atvēlētais finansiālais nodrošinājums samazinās, taču nav pieņemami budžeta veidošanas principi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sarunā uzsvēra, ka valdība nav respektējusi tiesu varas neatkarību un nav izvērtējusi, kā prasītais finansējuma samazinājums būtiski ierobežos tiesu pamatfunkciju veikšanu.
Jau šobrīd, kad ar Saeimas lēmumu apstiprinātais Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 53, finanšu resursu trūkuma dēļ tiesā strādā tikai 45 tiesneši. Rezultātā būtiski pieaudzis neizskatīto lietu, īpaši civillietu, atlikums – 2009.gada beigās tas tiek prognozēts par 44% lielāks nekā gada sākumā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka tādējādi tiek pārkāptas Satversmē garantētās personu tiesības uz neatkarīgu tiesu saprātīgos termiņos.
Lasīt vairāk
-
6 oktobris, 2009
6.otobrī Augstāko tiesu mācību projekta ietvaros apmeklēja Ukrainas tiesu vadītāju delegācija.
Divdesmit seši Ukrainas dažādu līmeņu tiesu vadītāji un tiesu administrāciju vadītāji, kā arī projekta vadītāji no Ukrainas un Francijas tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, viņa vietniekiem Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu.
Lasīt vairāk
-
5 oktobris, 2009
Augstākās tiesas tiesneši 5.oktobra plēnumā par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru, kuri arī līdz šim pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.
Gruziņa un Aigara kandidatūras atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, norādot, ka likumdevējs, nosakot priekšsēdētāja vietniekiem tikpat ilgu pilnvaru termiņu kā priekšsēdētājam – septiņus gadus, acīmredzot ir paudis domu, ka priekšsēdētājs un vietnieki strādā vienotā komandā. Vairāk nekā gadu strādājot kopā ar līdzšinējiem vietniekiem, priekšsēdētājs ir novērtējis viņu profesionalitāti un pieredzi, tādēļ viņu kandidatūras izvirza atkārtotai ievēlēšanai.
Par Pāvela Gruziņa ievēlēšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku balsoja 28 tiesneši, par Gunāru Aigaru – 30 tiesneši. Plēnumā piedalījās 31 no 44 Augstākās tiesas tiesnešiem.
Pāvels Gruziņš par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts 1990. gadā, atkārtoti 1995. un 2002. gadā. Gunārs Aigars par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts 1995. gadā, atkārtoti 2002. gadā.
Lasīt vairāk
-
5 oktobris, 2009
Par Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvi no tiesnešu vidus Augstākās tiesas plēnums 5. oktobrī ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta senatoru Pēteri Dzalbi.
Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas senatora pienākumus pilda kopš 2005. gada. Pirms tam bijis Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs un tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs Jelgavas pilsētas tautas tiesā. P.Dzalbe ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.
Augstākās tiesas plēnuma kompetence, atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 49. panta sestajai daļai, ir no tiesnešu vidus ievēlēt vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Kopš 1994. gada šos pienākumus pildīja senatore Valda Eilande. Tā kā šī gada jūlijā Valda Eilande atbrīvota no tiesneša amata pienākumu pildīšanas sakarā ar iziešanu pensijā, Centrālajai vēlēšanu komisijai bija nepieciešams jauns loceklis no tiesnešu vidus.
Lasīt vairāk
-
5 oktobris, 2009
5.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā bija paredzēts sākt skatīt krimināllietu Beatrises Tāleres, Irēnas Poļikarpovas, Raimondas Spores un Raimonda Zundura apsūdzībā. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2008.gada 7.februārī nosprieda B.Tāleri atzīt par vainīgu kukuļa pieņemšanā un, ka, būdama tiesnese, apzināti taisījusi nelikumīgus lēmumus, I.Poļikarpova atzīta par vainīgu kukuļa pieņemšanā, R.Spore un R.Zundurs atzīti par vainīgiem kukuļdošanā.
Lasīt vairāk
-
2 oktobris, 2009
Kopumā paredzēts skatīt 49 tiesu lietas un 15 lietās paredzēta tikai rezultāta paziņošana.
Lasīt vairāk
|
