Septembris
-
28. septembris, 2007
27. septembrī Saeima par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Intu Lauku, līdzšinējo Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.
Pozitīvu atsauksmi I. Laukas virzīšanai par Augstākās tiesas tiesnesi devusi Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja I. Preisa un Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte. 31. augusta sēdē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deva pozitīvu atzinumu viņas apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā. Pozitīvu atzinumu deva arī Saeimas Juridiskā komisija.
Atbilstoši likumam "Par tiesu varu", pēc Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs lūdz Saeimu apstiprināt tiesnesi amatā. Pēc pozitīva Saeimas lēmuma Augstākās tiesas Plēnums lemj par tiesneša apstiprināšanu kādā no tiesas struktūrvienībām.
Lasīt vairāk
-
27. septembris, 2007
27. septembrī četrpadsmit jaunuzņemti advokāti, nododot zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, zvērēja būt uzticīgi Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, savā advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas ved, apzinoties, ka par savu darbību jāatbild likuma priekšā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja advokātus savā ikdienas darbā šo zvērestu turēt kā vadmotīvu. Šobrīd tas īpaši svarīgi, jo, kā atzīmēja A. Guļāns, tā sauktais telefonsarunu skandāls metis ēnu uz tiesu sistēmu, kurai piederīgi ir arī advokāti. Ja fakti apstiprināsies, ne tikai daļai tiesnešu, bet arī advokātiem nāksies atzīt, ka rupji pārkāpuši ētikas normas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja jaunos advokātus stingri ievērot tiesāšanās ētiku un ik dienu domāt par savu rīcību. „Varbūt rīcībai nav ļauna nodoma un tā nav slikta pēc būtības, taču jādomā, kā to redz un saprot cilvēki, kas nepārzina visus lietas apstākļus. Ir jāatturas no darbībām, kas var tikt iztulkotas kā šaubas par lietu objektīvu izskatīšanu,” sacīja A. Guļāns. Viņš advokātus aicināja ar profesionālu un godprātīgu darbu kopīgiem spēkiem veidot tiesu sistēmu, kurai sabiedrība uzticētos. Priekšsēdētājs uzsvēra profesionālās izaugsmes un pilnveidošanās nozīmi, jo tiesas procesa kvalitāte jāveido uz zināšanu pamata, nevis uz citādām darbībām.
Lasīt vairāk
-
26. septembris, 2007
Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar tieslietu speciālistiem veikusi pētījumu par tiesu nolēmumu struktūras elementu un to izstrādes metožu saistību ar nolēmumu juridisko kvalitāti. Pētījums veikts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pieņemto nolēmumu analīzes bāzes un domāts Krimināllietu departamentam. 25. septembrī departamenta senatori kopsēdē iepazinās un analizēja pētījuma atziņas.
Lasīt vairāk
-
24. septembris, 2007
Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Inetas Ziemeles uzaicinājuma Senāta Krimināllietu departamenta senators Pēteris Dzalbe, Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Pēteris Opincāns, Administrācijas vadītāja Anita Kehre, Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultante Biruta Puķe un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores palīgs Gatis Bārdiņš Strasbūrā tikās gan ar ECT tiesnešiem un darbiniekiem, gan Eiropas Padomē strādājošiem Latvijas pārstāvjiem.
20.septembrī Latvijas delegācijai bija iespēja arī apmeklēt tiesas sēdi lietā „Kononovs pret Latviju”, pēc kuras ECT būs jāizlemj, vai pieņemt lietu izskatīšanai. Vasīlijs Kononovs, kuru Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina par vainīgu kara noziegumu izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā, ir iesniedzis pieteikumu ECT par vairāku Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamiem pārkāpumiem. Iesniedzējs uzskata, ka ir ticis nepamatoti notiesāts par nodarījumiem, par kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība, un ka viņam nācies pirmstiesas apcietinājumā pavadīt gandrīz divus gadus, kas nodarījis kaitējumu viņa veselībai.
Lasīt vairāk
-
20. septembris, 2007
Par vadītāju darba grupai, kas izvērtēs iespējamos tiesnešu darbības ētikas pārkāpumus, ievēlēts senators Roberts Guntis Namatēvs. Pirmajā darba grupas sēdē, kas notika šodien, vienojās arī par turpmāko rīcības plānu.
Darba grupa gatavo pieprasījumu ģenerālprokuratūrai, lūdzot sniegt tās rīcībā esošo informāciju par iespējams noklausītām tiesnešu un advokātu telefonsarunām. Pēc iepazīšanās ar materiāliem, ko tās rīcībā nodos prokuratūra, un žurnālista Lato Lapsas izdotajā grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis” publicētās informācijas darba grupa aicinās materiālos minētos Augstākās tiesas tiesnešus sniegt informāciju un savas rīcības motivācijas skaidrojumu. Darba grupas sēdes būs slēgtas. Starpziņojums Augstākās tiesas plēnumam darba grupai jāsagatavo līdz 1. decembrim.
Lasīt vairāk
-
18. septembris, 2007
Augstākās tiesas plēnumā 17. septembrī par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, aicinot plēnumu balsot par V. Jonikānu, informēja, ka kandidatūra atbalstīta AT vadības sēdē un saņemts Civillietu departamenta senatoru atbalsts. V. Jonikāns ir ilggadējs civillietu speciālists, bet pēdējos četrus gadus, kopš Administratīvo lietu departamenta izveidošanas, viņš vadīja tā darbu un specializējies administratīvajās lietās. AT priekšsēdētājs atzina, ka tieši tāds labs speciālists un labs organizators, kas spētu izmainīt departamenta darba organizāciju un zināmā mērā domāšanu, šobrīd nepieciešams Civillietu tiesu departamenta vadītāja amatā.
Lasīt vairāk
-
18. septembris, 2007
Pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša informācijas noklausīšanās un plašām debatēm ar balsu vairākumu Augstākās tiesas plēnums izveidoja darba grupu, kas strādās paralēli ģenerālprokuratūrai un izvērtēs to Augstākās tiesas tiesnešu rīcības ētiku, kuri, iespējams, iesaistīti telefonsarunu noklausīšanās skandālā, kas norāda uz tiesnešu saistību ar zvērinātu advokātu Andri Grūtupu.
Kaut arī vēl nav noteikti skaidri darba grupas mērķi, preses konferencē pēc plēnuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka jau tas vien vērtējams kā rezultāts, ka šāda darba grupa vispār izveidota, jo tiesnešu vidū nav vienprātības par publiskoto telefonsarunu atšifrējumu statusu un tā izvērtēšanas nepieciešamību, par ko liecināja arī plašās debates plēnumā.
Lasīt vairāk
-
17. septembris, 2007
Šodien, 17. septembrī plkst. 15 uz sēdi sanāks Augstākās tiesas plēnums, kura darba kārtībā iekļauti divi jautājumi. Pirmkārt, plēnums lems par Senāta Civillietu departamenta senatora apstiprināšanu amatā un arī departamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu. Vakance Senāta Civillietu departamentā izveidojusies pēc tā ilggadējā priekšsēdētāja Mārtiņa Dudeļa nāves 2007. gada 28. jūnijā.
Izvirzīšanai šim amatam piekrišanu devis Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns. Viņa kandidatūra atzīta par labāko gan apspriedē Senāta Civillietu departamentā, gan Augstākās tiesas vadības sanāksmē.
Lasīt vairāk
-
13. septembris, 2007
Tiesneši un prokurori no Spānijas, Vācijas un Somijas, kas 12. septembrī apmeklēja Augstāko tiesu, sarunā ar tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Administrācijas vadītāju Anitu Kehri atzina, ka ir patīkami pārsteigti, Latvijas apmeklējuma laikā pārliecinoties, cik būtiskas pārmaiņas notikušas Latvijas tiesu sistēmā īsā laikā pēc neatkarības atjaunošanas.
Jens Florstedts, tiesnesis no Vācijas, novērtēja Latvijas tiesu sistēmas līdzību Eiropas un tieši Vācijas tiesu sistēmai, uz ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja uz Latvijas vēsturiskajām saitēm ar Eiropu un Eiropas valstu un tieslietu ekspertu palīdzību Latvijas tiesu sistēmai pēc neatkarības atjaunošanas. Guļāns atzīmēja, ka Latvijai nebija daudz laika veidot jaunu sistēmu, tāpēc citu valstu pieredze bija neatsverama un vācu juristu iespaids ir būtisks. Tas, ko citas valstis darījušas gadsimtiem ilgi, Latvijā ir izdarīts nepinos divos gadu desmitos. Taču, kā atzīmēja AT priekšsēdētājs, līdz ar to neizbēgamas ir daudzas nepilnības un problēmas, kuras mēģināts risināt ar jauno Tiesu iekārtas likumprojektu.
Lasīt vairāk
-
12. septembris, 2007
Augstākās tiesas mājas lapā sadaļā Publiskie pārskati pieejams „Publiskais pārskats par Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbu 2006. gadā". Pārskats izdots arī drukātā formā un to šonedēļ saņēma turpat divsimt adresātu Latvijā un ārzemēs. Publiskais pārskats tulkots arī angļu valodā.
Administrācijas sagatavotajā publiskajā pārskatā lasāmi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna un struktūrvienību vadītāju ziņojumi par Augstākās tiesas pamatfunkciju izpildi un problēmām. Daudzveidīga ir gandrīz trīsdesmit tabulās un diagrammās sniegtā informācija. Publisko pārskatu interesantāku dara fotogrāfijas par notikumiem Augstākās tiesas ikdienā un tiesas sēdēm. Apkopotas arī „Gada prāvas” 2006. gadā, kuras piesaistījušas plašu sabiedrības interesi.
Lasīt vairāk
|
