Februāris
-
28. februāris, 2008
Valsts prezidents Valdis Zatlers 28. februārī pieņēma Saeimas apstiprinātā Augstākās tiesas tiesneša Kalvja Torgāna zvērestu.
K. Torgāns dzimis 1939.gadā, ir juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. K. Torgāns ir 178 zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, Civillikuma un Civilprocesa likuma komentāru līdzautors un zinātniskais redaktors. Vadījis vairāku grantu un programmu izpildi, šobrīd viņa vadībā tiek ieviesta programma par Latvijas privāttiesību piemērošanu un pilnveidošanu Eiropas Savienības ietvaros.
Lasīt vairāk
-
21. februāris, 2008
Lai analizētu sodu piemērošanas praksi, Augstākā tiesa sadarbībā ar krimināltiesību zinātniekiem veikusi plašu pētījumu par sodu piemērošanu narkotiku lietās un dzimumnoziegumu lietās. 25. aprīlī Augstākā tiesa organizē konferenci, kurā prezentēs šo pētījumu, diskutēs par sodu piemērošanas problēmām, vienotas tiesu prakses veidošanu un sodu atbilstību to mērķiem.
Uz konferenci tiks aicināti apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši, piedalīsies Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori, Krimināllietu tiesu palātas tiesneši un krimināltiesību zinātnieki. Soda noteikšanā būtiska loma ir prokuroram, tādēļ konferences darbā piedalīties aicināts arī ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras pārstāvji.
Konferences pirmajā daļā ar ziņojumu par sodu piemērošanas problēmām uzstāsies krimināltiesību zinātņu profesore Valentīna Liholaja. Pārskatu par pētījumu sniegs krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. Uzstāties ar ziņojumu aicināts arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis.
Lasīt vairāk
-
15. februāris, 2008
15. februārī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns tikās ar jauno Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Čārlzu V. Larsonu (Charles W. Larson), kurš ieradās iepazīšanās vizītē.
Abas amatpersonas atzīmēja ASV vēstniecības un Augstākās tiesas veiksmīgo un auglīgo līdzšinējo sadarbību un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas. A. Guļāns atzinīgi vērtēja gan Amerikas valsts amatpersonu, gan tiesnešu un citu juristu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas stiprināšanā un minēja pēdējo gadu nozīmīgākos notikumus – Augstākās tiesas un Amerikas Advokātu padomes kopīgi rīkoto konferenci par juridiskās ētikas jautājumiem un pagājušajā gadā ar ASV vēstniecību un Tieslietu ministriju kopīgi organizēto starptautisko tieslietu konferenci, kā arī ASV Augstākās tiesas tiesneša Samjuela Elito vizīti Augstākajā tiesā. Savukārt Č. Larsons, novērtējot sekmīgās attiecības, pauda gandarījumu, ka Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājam bijusi iespēja arī pašam apmeklēt ASV, piedalīties starptautiskās konferencēs un iepazīt dažādu tiesu instanču pieredzi.
Lasīt vairāk
-
14. februāris, 2008
Saeima 14. februārī apstiprināja Kalvi Torgānu un Rudīti Vīdušu par Augstākās tiesas tiesnešiem bez pilnvaru termiņa ierobežojumiem.
Par Torgāna apstiprināšanu nobalsoja 75 Saeimas deputāti, pret – 0, atturējās – 0. Par Vīdušu 72, pret – 1, atturējās – 1.
Lasīt vairāk
-
8. februāris, 2008
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā sākusi darboties elektroniskā lietu aprites sistēma (ELAS), kas ļauj katrai lietai, kas ienākusi Civillietu palātā, izsekot jebkurā tās aprites brīdī, līdz lieta pēc izskatīšanas nodota kancelejā. Ja jaunā sistēma izrādīsies efektīva un ērta, iespējams, Civillietu tiesu palātas pieredzi varētu pārņemt arī citas tiesas struktūrvienības.
Lasīt vairāk
-
7. februāris, 2008
Saeimas Juridiskā komisija 7. februārī akceptēja divu kandidātu – Kalvja Torgāna un Rudītes Vīdušas – virzīšanu par Augstākās tiesas tiesnešiem.
Latvijas Universitātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, habilitētais tiesību doktors Kalvis Torgāns ir viens no ievērojamākajiem Latvijas tiesību zinātniekiem civiltiesību un civilprocesa nozarē.
Latvijas Universitātē K. Torgāns strādā kopš 1962. gada, bijis Juridiskās fakultātes dekāns, Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs. Ir LU Juridiskās fakultātes Domes priekšsēdētājs, LU Promocijas padomes tiesību zinātnēs loceklis, LU Profesoru padomes tiesību zinātnē priekšsēdētājs. Kopš 1997. gada K. Torgāns ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, ir viens no trijiem juristiem, kas ievēlēti par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem.
K. Torgāns ir 178 zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, tostarp mācību grāmatām „Saistību tiesības I un II daļa”. Ir Civillikuma un Civilprocesa likuma apjomīgu komentāru līdzautors un zinātniskais redaktors. K. Torgāna pētījumi un publikācijas ir civiltiesību, uzņēmējdarbības, salīdzinošās jurisprudences, patērētāju tiesību aizsardzības jomās. Viņa publikācijas ir cieši saistītas ar tiesu praksi, ko sekmējusi arī viņa darbība Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijā.
Lasīt vairāk
-
7. februāris, 2008
Septiņi jaunuzņemtie advokāti 7. februārī nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunos advokātus aicināja atcerēties un ievērot zvērestā solīto savā turpmākajā profesionālajā dzīvē, jo zvērestā ir svarīgi vārdi strādāt ar cieņu pret valsti, sabiedrību, tiesu sistēmu un saviem klientiem. Tā kā šodien pēc ķīniešu kalendāra sākas jaunais gads, A. Guļāns ar smaidu pieminēja šo sakritību un, kā jaunā gadā pieņemts, vēlēja jauno dzīves posmu sākt ar labām domām un labiem darbiem. Advokātiem viņu profesionālajā darbā nāksies saskarties ar dažādām situācijām, un A. Guļāns vēlēja, lai izdodas tās nokārtot tā, lai iespējami vairāk ir pozitīvā.
Lasīt vairāk
-
1. februāris, 2008
Augstākās tiesas plēnums 1. februārī par Administratīvo lietu departamenta senatoru apstiprināja Jāni Neimani. Viņu Saeima 13. decembrī iecēlusi Augstākās tiesas tiesneša amatā, un 30. janvārī Jānis Neimanis deva zvērestu Valsts prezidentam. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Augstākās tiesas plēnuma kompetence ir apstiprināt tiesnesi konkrētā tiesas departamentā vai palātā.
Senatoram ir 31 gads, un, kā teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, iepazīstinot ar jauno kolēģi, Jānis Neimanis, iespējams, ir viens no jaunākajiem tiesnešiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Neskatoties uz jaunību, viņam ir laba izglītība un darba pieredze. Neimanis 1999. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un ieguvis jurista kvalifikāciju. 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs, 2005. gadā – tiesību doktora grādu. Pieredzi publisko tiesību jomā viņš guvis gan praktiskajā darbā valsts pārvaldē, strādājot Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā, gan akadēmiskajā darbā – bijis tiesību teorijas pasniedzējs, docents Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedrā, gan advokāta darbā zvērinātu advokātu birojos. Neimanis ir grāmatu „Tiesību tālākveidošana”, „Juridisku kāzusu risināšanas tehnika”, „Ievads tiesībās” autors, līdzautors vairākām citām grāmatām, kā arī publicējis vairāk nekā trīsdesmit populārzinātniskus rakstus par publisko un privāto tiesību jautājumiem.
Lasīt vairāk
-
1. februāris, 2008
1. februāra Augstākās tiesas plēnums bija zināmā mērā simbolisks, jo tas bija pirmais gados jaunākajam Latvijas senatoram Jānim Neimanim, bet pēdējais gados vecākajam senatoram Robertam Guntim Namatēvam.
Saeima atbalstījusi Augstākās tiesas senatora Roberta Gunta Namatēva atbrīvošanu no amata, jo likumā „Par tiesu varu” ir noteikts tiesnešu vecuma cenzs – 70 gadi, ar iespēju pagarināt līdz 75 gadiem. Namatēvam pilnvaru laiks bija pagarināts, bet 3. februārī viņš sasniedz 75 gadu vecumu.
Lasīt vairāk
-
1. februāris, 2008
Augstākās tiesas plēnums 1. februārī izskatīja senatora Zigmanta Genca iesniegumu izsniegt viņam apliecinātas 2007. gada 17. septembra plēnuma un 19. decembra plēnuma protokolu un lēmumu kopijas. Iesniegumā norādīts, ka tās viņš izmantos iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Plēnumā, runājot par savu iesniegumu, Z. Gencs izteica varbūtību, ka viņš tās varētu izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, kādreiz rakstīt memuārus.
Iesniegums izsniegt kopijas bija adresēts Augstākās tiesas priekšsēdētājam, bet A. Guļāns viedokli par to, vai izsniegt 19. decembra plēnuma protokola kopiju, jautāja tiesnešu kopsapulcei, jo 19. decembra plēnums bija slēgtais plēnums un tā protokols nav publiski pieejama informācija.
Lasīt vairāk
|
