Marts
-
20 marts, 2008
Uz pirmo sēdi 20. martā sanāca Augstākās tiesas darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāt procedūru, kādā tiks izvirzīti Augstākās tiesas priekšsēdētaja amata kandidāti, un vadīt šo procesu līdz plēnumam, kurā Augstākās tiesas tiesneši izvirzīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu apstiprināšanai Saeimā.
Par darba grupas priekšsēdētāju ievēlēja Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. Vēl darba grupā strādās Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks, Administratīvo lietu departamenta senatore Ilze Skultāne un Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Ervīns Kušķis.
Jūnijā beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna pilnvaru termiņš. Jau maijā paredzēts sasaukt plēnumu, lai izvirzītu nākamā priekšsēdētāja kandidatūru, ko pēc tam jāapstiprina Saeimai. Procedūra, kā notiek priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana, nekur nav noteikta, līdz ar to nav skaidrs, kas un kādā veidā var izvirzīt kandidātus. Tādēļ Augstākās tiesas plēnumā 14. martā tiesneši vienojās, ka katrs departaments un palāta izvirzīs vienu savu tiesnesi darba grupai, kuras uzdevums būs izstrādāt amata kandidātu pieteikšanas procedūru un vadīt to līdz Augstākās tiesas plēnumam.
Lasīt vairāk
-
17 marts, 2008
Pēc smagas slimības Pūpolsvētdienas naktī dzīves gaitas beigušās Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoram Ilgaram Zigfrīdam Šepterim. Augstākās tiesas kolektīvs atvadās no profesionāla, erudīta kolēģa.
Ilgars Zigfrīds Šepteris dzimis kara laikā – 1943. gada 11. jūnijā Valkas rajona Ērģemes pagastā. Beidzis Valkas 1. vidusskolu, sācis strādāt Valkas rajona starpkolhozu celtniecības organizācijā par strādnieku. Pēc dienesta armijā strādājis Alūksnes rajona Gaujienas internātskolā par audzinātāju, dažādās organizācijās Valkas un Cēsu rajonos par ekonomistu, kadru daļas vadītāju, juriskonsultu.
1975. gadā I.Z. Šepteris neklātienē beidzis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti un no 1979. gada līdz 1982. gadam bijis Dobeles rajona tautas tiesas tiesnesis, pēc tam Dobeles rajona prokurors. 1987. gadā pārcelts darbā uz Latvijas Republikas prokuratūru par tiesās izskatāmo civillietu nodaļas priekšnieku.
Ar Latvijas Republikas Saeimas 1994. gada 12. maija lēmumu I.Z. Šepteris apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi. Augstākās tiesas plēnums 1995. gada 3. oktobrī viņu apstiprināja par Civillietu tiesu palātas tiesnesi. 1999. gadā iecelts Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora amatā, bet līdz departamenta pilnīgai izveidošanai nozīmēts par Senāta Civillietu departamenta senatoru. Ar 2003. gada 29. decembra lēmumu apstiprināts Senāta Civillietu departamenta senatora amatā.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Augstākajā tiesā 2007. gadā izskatītas 3962 lietas. Kaut arī tas ir par 349 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, Augstākās tiesas gada atskaites plēnums, kas notika 14. martā, to atzina par labu rādītāju.
Satraucoši, ka pieaudzis neizskatīto lietu atlikums. 2007. gada beigās tās bija 1604 lietas – par 258 vairāk nekā 2006. gadā. Visu struktūrvienību – Senāta departamentu un Tiesu palātu – priekšsēdētāji ziņojumos uzsvēra, ka ir nepietiekams tiesnešu skaits, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka Augstākās tiesas tiesneši strādā uz spēku izsīkuma robežas, jo liela darba slodze ir jau vairākus gadus, tiesu lietas kļūst aizvien sarežģītākas, procesi ilgstošāki.
Viens no problēmas risinājumiem būtu tiesnešu skaita palielināšana. Augstākajā tiesā strādā 47 tiesneši, kas ir par sešiem mazāk nekā Saeima apstiprinājusi. Taču jaunus tiesnešus nevar uzaicināt, jo tiesai trūkst telpu. Solīts, ka, Tieslietu ministrijai pārceļoties uz Ārlietu ministrijas bijušajām telpām, Augstākā tiesa varētu iegūt papildus telpas, taču konkrēti termiņi, kad tas varētu notikt, nav zināmi. Ilgie lietu izskatīšanas termiņi nav tikai Augstākās tiesas problēma, tā ir valsts problēma, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietu dalībnieki par nesamērīgi gausajiem lietu izskatīšanas termiņiem sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un valstij var nākties par to maksāt daudz lielākas summas nekā būtu, atrisinot Augstākās tiesas telpu jautājumu.
Risinājums būtu arī grozījumi procesuālajos likumos, kas ļautu optimizēt Augstākās tiesas darbu. Piemēram, nosakot šaurāku lietu kategoriju loku, ko skata kasācijas instance, kā arī iespēju vairāk lietu skatīt rakstveida procesā u.c. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus būt prasīgākiem pret likumdevējiem un aktīvākiem priekšlikumu izteikšanā. „Tiesas nevar būt atkarīgas no advokāta darba,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs, runājot par problēmu, ka tiesu procesi bieži tiek kavēti advokātu neierašanās dēļ.
Lasīt vairāk
-
14 marts, 2008
Savā ziņojumā gada atskaites plēnumā, kas notika 14. martā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns analizēja ne tikai aizvadīto 2007. gadu, bet arī Augstākās tiesas sasniegumus un sarūgtinājumus viņa otrā pilnvaru termiņa laikā, kas beidzas šī gada jūnijā.
A. Guļāns teica kolēģiem paldies par sadarbību un atzina, ka bijis lepns un priecīgs par iespēju šajā amatā strādāt kopā ar viņiem. Četrpadsmit gadi Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā viņam bijis interesants izaicinājums, jo tas bijis pārmaiņu laiks valsts dzīvē un arī tiesu sistēmā.
Kā pirmo vērtīgāko veikumu A. Guļāns atzina Administratīvo lietu departamenta izveidi 2004. gadā. Senāta Civillietu un Krimināllietu departamenti tika izveidoti jau 1995. gadā, pārveidojot līdz tam esošo Augstāko tiesu, taču Administratīvo lietu departaments veidots pilnīgi no jauna. A. Guļāns uzskata, ka šajā departamentā, lielā mērā pateicoties tā pirmajam vadītājam Valerijanam Jonikānam, izdevies izveidot augsti profesionālu senatoru kolektīvu un departamenta darba organizāciju, un viens no šī departamenta vērtīgākajiem piemēriem ir profesionālu senatoru palīgu dienesta izveide un prasme to efektīvi izmantot.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
13. martā, sākot tradicionālo gada pārskata konferenci Augstākajā tiesā, žurnālistiem tika paziņots, ka Andris Guļāns Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusā šādu konferenci vada pēdējo reizi. Guļāns nolēmis jūnijā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, vairs nekandidēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu.
A. Guļāns uzskata, ka demokrātiskā valstī ir jāveido demokrātiskas tradīcijas. Ja arī likumā nav noteikti ierobežojumi kandidēt atkārtoti, tomēr ir jādod iespēja citiem. Guļāns Augstāko tiesu vada jau divus termiņus, tas ir gandrīz 14 gadus. Viņš domā, ka iestādei un varbūt arī plašākai sabiedrībai priekšsēdētāja maiņa ir vēlama, jo ir daudzas lietas, kuras viņš, atrodoties šajā amatā, varbūt neredz vai uzskata par nesvarīgām, bet cilvēks, kas vēro viņa darbu, redz un varbūt var ienest kaut ko jaunu.
Jaunajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt politiski neitrālam un neietekmējamam, viņš nedrīkst radīt šaubas par korupciju vai kādu konkrētu interešu lobēšanu, uzskata A. Guļāns. Augstākās tiesas vadītājam jābūt arī ar plašām zināšanām un mūsdienīgu skatījumu uz cilvēktiesībām, informācijas atklātību un labu valsts pārvaldību.
A. Guļāns atzina, ka viņam padomā ir cilvēks, kas varētu būt viņa darba turpinātājs, taču neatklāja viņa vārdu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana ir plēnuma kompetence, un katram tiesnesim, arī Guļānam, ir tikai viena balss. Plēnumam, kurā spriestu par nākamo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, būtu jānotiek jau maija sākumā. Pēc balojuma plēnuma izvirzītais kandidāts būs jāvērtē Saeimai.
Žurnālisti vaicāja, vai Guļāns, vadot Augstākās tiesas darbu, ir izjutis politisku spiedienu, uz ko viņš atbildēja noliedzoši. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka Augstākajā tiesā strādā neatkarīgi tiesneši, kuri nav iespaidojami.
Lasīt vairāk
-
13 marts, 2008
14. martā notiks Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiesneši izvērtēs 2007. gada darba rezultātus un noteiks turpmākos rīcības virzienus.
Ziņojumus par Senāta departamentu darbības rezultātiem sniegs departamentu vadītāji Valerijans Jonikāns, Pāvels Gruziņš un Veronika Krūmiņa un Tiesu palātu priekšsēdētāji Gunārs Aigars un Ivars Bičkovičs.
Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita atskaitīsies par Augstākās tiesas darbu vienotas tiesu prakses veidošanā. Pirmo reizi ziņojumu plēnumā sniegs arī 2007. gadā jaunizveidotās struktūrvienības – Sūdzību izskatīšanas nodaļas – vadītāja vietniece Vaira Avotiņa.
Administrācijas vadītāja Anita Kehre ziņos ne tikai par Administrācijas darba rezultātiem 2007. gadā, bet arī par Administrācijas 2005. – 2007. gada stratēģisko mērķu izpildi.
Kopsavilkumu par Augstākās tiesas darbības rezultātiem dos Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tā kā jūnijā beidzas A. Guļāna Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš, priekšsēdētāja ziņojumā būs ietverts arī tiesas darba vērtējumu savā pilnvaru termiņa septiņgadē kopumā.
Lasīt vairāk
-
12 marts, 2008
Ceturtdien, 13. martā plkst. 12.00 Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns aicina uz sarunu žurnālistus, lai dienu pirms Augstākās tiesas gada pārskata plēnuma dalītos pārdomās par tiesas darba vērtējumu gan aizvadītajā gadā, gan savā pilnvaru termiņa septiņgadē kopumā.
2007. gadā notikušas pārmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un vadībā. Mainījušies divu departamentu vadītāji, izveidota jauna – Sūdzību izskatīšanas nodaļa, 2008. gada sākumā izveidota jauna Administrācijas nodaļa – personāla nodaļa. Ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2007. – 2010. gadam, kurā definētas četras prioritātes: profesionāla un taisnīga tiesas spriešana, vienveida tiesu prakses veidošana, sabiedrības izpratnes par tiesu varu veicināšana un labas pārvaldības principu nostiprināšana iestādes vadībā.
Tiesas priekšsēdētājs analizēs 2007.gada statistiku, kas ir pieejama arī mājas lapas www.at.gov.lv sadaļā „Tiesas informācija/ Statistika”. Mājas lapas jaunā versija tika atklāta šonedēļ, un tajā saglabāta visa iepriekšējā informācija, taču tagad ir plašākas informācijas meklēšanas un līdzdarbošanās iespējas. Lai palīdzētu orientēties jaunajā mājas lapā un atrast vajadzīgo informāciju, sagatavots drukāts ceļvedis „www.at.gov.lv lietotājiem”, kuru, tāpat kā brošūru „Latvijas Republikas Augstākā tiesa” saņems visi preses konferences dalībnieki.
Lasīt vairāk
-
7 marts, 2008
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija 7. martā deva pozitīvu atzinumu Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā.
Aldis Laviņš dzimis 1973. gadā. 1996. gadā beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, saņemot jurista diplomu, pēc tam ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Strādājis Valsts policijā par Ekonomikas policijas inspektoru, Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedrā un Valsts kases Juridiskajā departamentā.
1999. gadā Saeima Aldi Laviņu iecēla par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, 2002. gadā viņš apstiprināts tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 2003. gadā A. Laviņš apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi. 2004. gadā Latvijā sāka veidoties administratīvās tiesas, un Saeima ar 1. februāri Aldi Laviņu apstiprināja par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, bet 31. martā iecēla par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Lasīt vairāk
-
7 marts, 2008
11. martā plkst. 16.00 Senāta 146. zālē notiks Augstākās tiesas mājas lapas jaunās versijas, jaunizveidotās iekšlapas un brošūras par Augstāko tiesu atvēršana.
Mājas lapas jaunā versija publiski ir pieejama jau kopš šodienas, tā nomainījusi 2003. gadā veidoto. Saglabāta visa iepriekšējā informācija, taču jaunajai versijai ir modernāks dizains, plašākas informācijas izmantošanas un līdzdarbošanās iespējas. Lai palīdzētu orientēties jaunajā mājas lapā un atrast vajadzīgo informāciju, sagatavots drukāts ceļvedis „www.at.gov.lv lietotājiem”.
„Informācija iekšējai lietošanai” - tāds nosaukums dots tikai Augstākās tiesas personālam paredzētajai iekšlapai. Šis informācijas avots būs palīgs ikvienam, kas strādā Augstākajā tiesā, jo tajā varēs ne vien izlasīt iekšējos paziņojumus un preses apskatus, bet arī izmantot personāla kontaktu katalogu un dokumentu veidnes, iepazīties ar iekšējiem normatīvajiem aktiem un vēl daudz ko citu.
Lasīt vairāk
-
3 marts, 2008
Augstākās tiesas plēnums 3. martā apstiprināja Kalvi Torgānu par Senāta Civillietu departamenta senatoru, bet Rudīti Vīdušu par Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori. Par Augstākās tiesas tiesnešiem bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Saeima K. Torgānu un R. Vīdušu apstiprināja 14. februārī.
R. Vīduša Augstākajā tiesā strādājusi jau 2004. gadā par Administratīvo lietu departamenta senatora palīdzi, bet kopš 2007.gada 1.februāra viņa bija Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora pienākumu izpildītāja, aizvietojot ilgstošā prombūtnē esošu senatoru. Senatore Jautrīte Briede, aicinot Rudīti Vīdušu nozīmēt Senāta Administratīvo lietu departamentā, uzsvēra, ka R. Vīduša sevi jau apliecinājusi kā profesionālu tiesnesi.
Savukārt juridisko zinātņu doktors Kalvis Torgāns vairumam Augstākās tiesas tiesnešu savulaik bijis pasniedzējs universitāte, lektors dažādos kursos, profesionāls autoritāte civiltiesību jomā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzīmēja, ka darbs Senātā ir ne vien jauns izaicinājums pašam Kalvim Torgānam, bet arī svarīgs notikums Augstākajai tiesai un visai tiesu sistēmai. Arī Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns vērtē, ka ar K. Torgāna ienākšana Senātā stiprināsies Civillietu departamenta darbaspējas. Gandarījumu par Augstākās tiesas Senāta stiprināšanu ar tik augstas raudzes profesionāli izteica arī Latvijas Republikas Ģenerālprokurors Jānis Maizītis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kuri piedalījās Augstākās tiesas plēnumā.
Pats Kalvis Torgāns atzina, ka jūtas savādi, jo ilgus gadus bijis pasniedzējs citiem, bet nu kļuvis par mācekli, kam no tiesību teorijas jāpāriet uz tās praktisku pielietojumu. Viņš cer uz kolēģu senatoru atbalstu, apgūstot jauno pieredzi.
Lasīt vairāk
|
