Aprīlis
-
29. aprīlis, 2008
Darba grupa, kas izveidota, lai vadītu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas procesu, saņēmusi ierosinājumus par četriem tiesnešiem, kas 9. maija plēnumā jeb tiesnešu kopsapulcē varētu tikt izvirzīti kā iespējamie kandidāti. Trīs no iespējamajiem kandidātiem uzrakstījuši iesniegumus, ka nepiekrīt kandidēt šim amatam, atsauc savu kandidatūru vai izstājas no amata pretendentu skaita.
Taču, kā informē darba grupas vadītājs Gunārs Aigars, līdz plēnumam notiekošajam procesam ir tikai informatīvs un diskusijas rosinošs raksturs, bet tas nav saistošs tiesnešiem plēnuma gaitā. Sēdes laikā var tikt izvirzīti vēlreiz šie vai arī citi kandidāti, un arī kandidāti lēmumu kandidēt vai atsaukt savu kandidatūru var pieņemt plēnuma laikā.
To tiesnešu vārdus, kuri tiek izvirzīti kā iespējamie Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti, darba grupa līdz plēnumam 9. maijā neatklās. Par to, vai plēnums būs atklāts vai slēgts, lems pati tiesnešu kopsapulce.
Jūnijā beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna pilnvaru termiņš. 9. maijā tiek sasaukts plēnums, lai izvirzītu nākamā priekšsēdētāja kandidatūru, ko pēc tam jāapstiprina Saeimai. Procedūra, kā notiek priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana, nekur nav noteikta, līdz ar to nav skaidrs, kas un kādā veidā var izvirzīt kandidātus. Tādēļ Augstākās tiesas plēnumā 14. martā tiesneši vienojās izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt amata kandidātu pieteikšanas procedūru un vadīt to līdz Augstākās tiesas plēnumam.
Lasīt vairāk
-
28. aprīlis, 2008
28. aprīlī Augstākās tiesas tiesneša pienākumus sāka pildīt līdzšinējais Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu viņš iecelts darbā Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Pozitīvu atzinumu Laviņa virzīšanai par Augstākās tiesas tiesnesi deva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas Juridiskā komisija. Saeima par Alda Laviņa iecelšanu par Augstākās tiesas tiesnesi lēmumu pieņēma 17. aprīlī.
Par to, kurā no Augstākās tiesas struktūrvienībām strādās jauniecelts tiesnesis, līdz šim lēma plēnums. Ar 3. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” kārtība mainīta: ja Saeima apstiprinājusi jaunu Augstākās tiesas tiesnesi, tad to struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus, noteic Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Lasīt vairāk
-
25. aprīlis, 2008
Aptuveni 200 tiesneši, prokurori un tieslietu speciālisti piektdien, 25. aprīlī piedalījās Augstākās tiesas organizētā konferencē „Sodu piemērošanas politika”, kurā Augstākā tiesa prezentēja plašu sadarbībā ar tieslietu speciālistiem veiktu pētījumu par sodu politiku, ko īsteno apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instance.
Tieslietu eksperti Andrejs Judins un Valentīna Liholaja atzīmē, ka pēdējos gados sodu piemērošanas prakse Latvijas tiesās ir uzlabojusies, taču joprojām ir daudz spriedumu, kuri ir atšķirīgi un nesaprotami. Konferences mērķis bija, apspriežot aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, nodrošināt vienveidību tiesību normu piemērošanā.
Tiesneši, strādājot darba grupās „Soda noteikšanas vispārīgie principi”, „Likumība un taisnīgums sodu noteikšanā” un „Soda noteikšana pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem”, analizēja un diskutēja par pētījumā izteiktajām rekomendācijām. Nobeigumā katra darba grupa izteica viedokli par šiem ieteikumiem un sagatavoja priekšlikumus tālākai rīcībai.
Lasīt vairāk
-
24. aprīlis, 2008
Piektdien, 25. aprīlī Augstākā tiesa organizē konferenci „Sodu politikas piemērošana”, kurā apspriedīs pētījuma par tiesu praksi secinājumus un tā gaitā ieteiktās rekomendācijas un turpinās kriminālsodu piemērošanas politikas vadlīniju izstrādi. Konferences mērķis – apspriežot aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, nodrošināt vienveidību tiesību normu piemērošanā.
Augstākā tiesa sadarbībā ar krimināltiesību speciālistiem ir pabeigusi līdz šim plašāko tiesu prakses apkopojumu par sodu politiku, ko īsteno apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instance.
Apkopojumā analizēta kriminālsodu politika sodu un citu krimināltiesisko līdzekļu piemērošanā 2006. un 2007. gada tiesu praksē. Analizēti krimināllietu materiāli, kurās par vainīgām apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas atzinusi 409 cilvēkus, kā arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas lēmumi, izskatot apelācijas sūdzības un protestus, un Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumi saistībā ar iesniegtajām kasācijas sūdzībām un protestiem.
Pētījumā analizēta Krimināllikumā paredzēto normu piemērošanas prakse, apkopota informācija par soda veidiem un soda mēru, ko apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas palāta kā apelācijas instance piemēro likumpārkāpējiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu apriti, par dzimumnoziegumiem, slepkavībām, noziegumiem pret īpašumu un citiem likumpārkāpumiem, par kriminālsoda noteikšanas kārtību, par nosacītu notiesāšanu, soda noteikšanu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un vairākiem spriedumiem, vieglāka soda piemērošanu nekā likuma paredzētais un citiem jautājumiem. Tiesu prakses apkopojumā parādītas vispārējās tendences kriminālsodu piemērošanas politikā, Krimināllikuma vispārīgās daļas normu interpretācijas prakse, kā arī kriminālsoda mērķiem neatbilstošu tiesību normu piemērošana.
Lasīt vairāk
-
21. aprīlis, 2008
Trīs ASV juristi no Ņūdžerijas - apgabaltiesas tiesnesis Stenlijs Ričards Česlers (Stanley Richard Chesler), aizstāvības advokāts Ričards Koulins (Richard Coughlin) un prokurors Marks D. Larkins (Marc D. Larkins) - 21. aprīlī viesojās Augstākajā tiesā, lai pārrunātu vienošanās piemērošanu pirmstiesas procesā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, iepazīstinot kolēģus no Amerikas ar Latvijas Kriminālprocesa likuma normām un jaunākajām likumdošanas iniciatīvām, uzsvēra, ka, viņaprāt, arī Latvijā ir nepieciešama plašāka vienošanās procesa piemērošana.
Viesi pastāstīja, ka ASV vienošanās pirmstiesas procesā notiek jau apmēram sešdesmit gadus, un prokuroriem ir diezgan liela rīcības brīvība. Tiesnesis Česlers (Chesler) uzsvēra, ka federālajā līmenī un dažādās pavalstīs pastāv dažādi modeļi. Piemēram, federālajās tiesās, ja apsūdzētais atzīst savu vainu, vienošanos panāk starp aizstāvi un prokuroru, tā ir rekomendējoša tiesai, tomēr tiesnešiem paliek rīcības brīvība, nosakot sodu. Dažās pavalstīs savukārt ir prakse, ka vienošanos panāk kopīgi aizstāvis, prokurors un tiesnesis, bet citās tiesnesis no vienošanās var arī atteikties. Jautāti, kurš modelis ir efektīvāks, viesi uzsvēra, ka katrs no tiem ir efektīvs savā vidē, jo ņem vērā gan vietējās īpatnības, gan tiesu noslodzi.
Vienošanās procesu ASV varot izmantot visās lietu kategorijās, taču tas, kāda tieši vienošanās tiek panākta, atkarīgs gan no konkrētās lietas veida, gan prokurora pozīcijas, gan apsūdzētā personības un citiem apstākļiem.
Lasīt vairāk
-
17. aprīlis, 2008
Ar 75 balsīm par, 0 – pret, 4 – atturas Saeima 17. aprīlī par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Aldi Laviņu, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Aldis Laviņš dzimis 1973. gadā. 1996. gadā beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, saņemot jurista diplomu, pēc tam ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs.
Strādājis Ekonomikas policijā, Policijas akadēmijas Civiltiesību katedrā un Valsts kases Juridiskajā departamentā.
1999. gadā Saeima Aldi Laviņu iecēla par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, 2002. gadā apstiprināja tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 2003. gadā A. Laviņš apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi. 2004. gadā Latvijā izveidoja administratīvās tiesas, un Saeima ar 1. februāri Aldi Laviņu apstiprināja par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, bet 31. martā iecēla par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Par to, kurā no Augstākās tiesas struktūrvienībām strādās jauniecelts tiesnesis, līdz šim noteica Augstākās tiesas plēnums. Ar 2008. gada 3. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” kārtība mainīta: Ja Saeima apstiprinājusi jaunu Augstākās tiesas tiesnesi, tad to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus, noteic Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Lasīt vairāk
-
17. aprīlis, 2008
Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa publiskojusi sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu veikto tiesu prakses analīzi krimināllietās, kurās atceltu attaisnojošu spriedumu vietā pieņemti notiesājoši spriedumi, bet atceltu notiesājošu spriedumu vietā – attaisnojoši. Pamatsecinājums: risinot noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumus, procesa virzītājiem plašāk jāizmanto judikatūrā ietvertās atziņas, kas satur norādi uz minēto jautājumu pareizu risinājumu.
Pētījumā analizēti 208 tiesu nolēmumi krimināllietās, kas iztiesātas 34 Latvijas tiesās pirmajā instancē, kas stājušies spēkā laika periodā no 2004. gada līdz 2007. gadam, kā arī apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumi šajās krimināllietās. Minētie tiesu nolēmumi ir par 257 personām, par kurām kādā no tiesu instancēm taisīts attaisnojošs spriedums.
Lasīt vairāk
-
15. aprīlis, 2008
Valsts prezidentam Valdim Zatleram, 14. aprīlī Rīgas pilī tiekoties ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, interesēja pārrunāt četrus aktuālākos jautājumus: par Augstākās tiesas darbu un problēmām, par Tiesnešu ētikas komisijas izveidošanu, par iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un par nākamā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšanas procedūru.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja par Augstākās tiesas darba rādītājiem 2007. gadā un aizvien lielāko problēmu – neizskatīto lietu pieaugumu. Tas saistīts nepietiekamo tiesnešu skaitu, bet to nav iespējams palielināt, jo Augstākajai tiesai trūks telpu. A. Guļāns prezidentu informēja arī par konferenci par sodu politiku, ko Augstākā tiesa organizē 25. aprīlī.
Valsts prezidents izrādīja interesi par Tiesnešu ētikas komisiju, kas tika izveidota Latvijas tiesnešu konferencē 11. aprīlī. Aizņemtības dēļ V. Zatlers pats konferencē nevarēja piedalīties.
Tāpat Valsts prezidents vaicāja Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokli par iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz personu, kuras sadarbojušās ar izmeklēšanas iestādēm, atbrīvošanu no kriminālatbildības. A. Guļāns uzskata, ka šādi grozījumi nepieciešami, lai sekmētu lietu izmeklēšanu un noziegumu novēršanu, un atbalsta Ģenerālprokuratūras sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumā.
Lasīt vairāk
-
15. aprīlis, 2008
Augstākās tiesas senatores Dace Mita un Rudīte Vīduša 8. un 9. aprīlī apmeklēja Eiropas Kopienu tiesu Luksemburgā. Grupā bija 20 cilvēki, pamatā administratīvie tiesneši no Administratīvās rajonas tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Senāta Administratīvo lietu departamenta, gan arī daži Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kā norādīja Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, šī bija lielākā tiesnešu grupa no Latvijas, kas jebkad apmeklējusi tiesu.
Lasīt vairāk
-
14. aprīlis, 2008
Laikā starp tiesnešu konferencēm no 2007. gada marta līdz 2008. gada aprīlim notikušas 13 Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes, kurās izskatītas 208 lietas. Par to tiesnešu konferencē 11. aprīlī ziņoja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.
Kvalifikācijas klases piešķiršanai atestēti 80 tiesneši – par 25 vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā. Desmit tiesneši – viens Augstākās tiesas un deviņi apgabaltiesu tiesneši – saņēmuši augstāko – 1. kvalifikācijas klasi. 2. kvalifikācijas klase piešķirta 37 tiesnešiem – vienam Augstākās tiesas, deviņpadsmit apgabaltiesu un septiņpadsmit rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, 3. klase 14 tiesnešiem – diviem apgabaltiesu un divpadsmit rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, 4 rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem piešķirta 4., bet 12 tiesnešiem – 5. kvalifikācijas klase. Vienā gadījumā atteikts piešķirt kvalifikācijas klasi.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu. Pārskata periodā eksāmenu nokārtojuši 43 jaunie tiesneši rajonu (pilsētu) tiesās un zemesgrāmatās, eksāmenu neizturēja viens kandidāts. Bez eksāmena kārtošanas atzinums par iecelšanu amatā dots 13 apgabaltiesu un 3 Augstākās tiesas tiesnešu kandidātiem.
Lasīt vairāk
|
