Maijs
-
30. maijs, 2008
Eiropas tiesnešu apmaiņas programmas ietvaros 29. maijā Augstāko tiesu apmeklēja tiesneši un prokurori no Spānijas, Austrijas, Itālijas, Polijas un Rumānijas. Viņi tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Aigaru un izjautāja par Latvijas tiesu sistēmu un Augstākās tiesas vietu tajā, kā arī iepazinās ar Augstākās tiesas muzeju.
Grupā bija tiesneši no dažādu līmeņu tiesām, un viņiem interesēja, kāda ir zemāko līmeņu tiesu pakļautība, kāda ir to saistība ar izpildvaru un ar Augstāko tiesu. Viņi bija informēti par gaidāmo Augstākās tiesas priekšsēdētāja maiņu, un G. Aigars stāstīja par to, ka līdz ar šo notikumu aktualizējies jautājums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja lomu – vai viņš ir tikai Augstākās tiesas vadītājs, vai visas Latvijas tiesu sistēmas augstākā persona un simbols.
ES valstu tiesnešu un prokuroru grupa Latvijā ieradusies mācību vizītē Eiropas tiesnešu tālākizglītības projekta ietvaros. Latvijas tiesnešu mācību centrs vizītes ietvaros organizē tikšanās ar dažādu tieslietu institūciju pārstāvjiem. Augstāko tiesu apmeklēja jau trešā tiesnešu un prokurora grupa.
Lasīt vairāk
-
28. maijs, 2008
Satversmes aizsardzības birojs šodien pieņēmis lēmumu izsniegt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam Ivaram Bičkovičam pielaidi valsts noslēpumam uz pieciem gadiem līdz līmenim "slepeni" ieskaitot.
Lai lemtu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu I. Bičkovičam, Satversmes aizsardzības birojs ir detalizēti iepazinies ar Drošības policijas veiktās pārbaudes materiāliem un ir izvērtējis visu informāciju, kas iegūta saistībā ar Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Bičkoviča LPSR VDK aģenta kartiņu, informē SAB preses sekretāres pienākumu izpildītāja Iveta Maura.
Izanalizējot Drošības policijas veikto pārbaudi par klasificētās informācijas apriti Augstākajā tiesā, Satversmes aizsardzības birojs ir konstatējis, ka kopš darba ar klasificēto informāciju uzsākšanas 2002. gadā Augstākā tiesa nav strādājusi ar sevišķi slepenu informāciju. Tāpēc I. Bičkovičam piešķirta otrās, nevis augstākās pakāpes pielaide.
Lasīt vairāk
-
27. maijs, 2008
Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam.
Par viņu balsoja deviņi, bet pret bija trīs deputāti.
Saeimai par I. Bičkoviča iecelšanu amatā vajadzēs lemt nākamnedēļ.
Kā informē ziņu aģentūra Leta, par I. Bičkoviču šodien balsoja arī opozīcijas deputāti. Pozīcijas partijām bija sešas, bet opozīcijai piecas balsis.
Saskaņā ar likumu šonedēļ beidzas 15 dienu termiņš, kura laikā Juridiskajai komisijai bija jāsagatavo lēmuma projekts par I. Bičkoviča kandidatūru. Juridiskā komisija jautājumu skatīja, nesagaidot Satversmes Aizsardzības biroja atzinumu par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu I. Bičkovičam.
Lasīt vairāk
-
26. maijs, 2008
Pirmo reizi Latvijā veikts plašs pētījums par tiesu praksi rūpnieciskā īpašuma jomā. Veikt tiesu prakses apkopojumu preču zīmju lietās Augstākā tiesa uzaicināja atzītus preču zīmju speciālistus – Patentu valdes direktora padomnieku Jāni Ancīti un Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktori Daci Liberti. Pētījums veikts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Gunāra Aigara un tiesneses Vandas Cīrules vadībā.
Tiesu prakses apkopojumā ir apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās. Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē.
Kā būtisku aktualitāti autori uzsvēruši tiesnešu kompetences paaugstināšanu preču zīmju strīdu izskatīšanā. Šobrīd pirmajā instancē šīs lietas izskata daži, turklāt lielāko daļu lietu – viens konkrēts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis. Līdz ar to pārējiem šīs tiesas tiesnešiem ir maz pieredzes šādu strīdu izskatīšanā. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, kas lietas izskata otrajā instancē triju tiesnešu sastāvā, šāda tiesnešu specializācija nepastāv, tiesnešu sastāvs mainās. Taču, ņemot vērā, ka rūpnieciskā īpašuma, tostarp preču zīmju strīdi ir sarežģīti un specifiski, kā arī to, ka šīs tiesas izpilda Kopienas preču zīmju pirmās un otrās instances tiesu uzdevumus, ļoti būtiskas ir tiesnešu speciālās zināšanas un pieredze šajos jautājumos. Objektīvi nav iespējams nodrošināt daudzu tiesnešu papildu izglītošanu rūpnieciskā īpašuma jautājumos, jo tikai daži tiesneši var piedalīties attiecīgās starptautiskās sanāksmēs, semināros un konferencēs, kurās kvalificēti analizē citu valstu tiesu un EKT praksi. Pētījuma autori iesaka apsvērt iespēju specializētu tiesnešu sastāvu veidošanai šajās tiesās rūpnieciskā īpašuma strīdu izskatīšanai.
Ar pētījuma pilnu tekstu var iepazīties AT mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Tiesas informāciju/ Tiesu prakses apkopojumi.
Lasīt vairāk
-
22. maijs, 2008
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsēde 22. maijā par senatori šajā departamentā iecēla Ināru Gardu, līdzšinējo Civillietu tiesu palātas tiesnesi. Pozitīvu atzinumu I. Gardas virzīšanai par Augstākās tiesas senatori 21. maijā bija devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Šādu kārtību senatoru iecelšanai paredz grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas pieņemti 3. aprīlī. Līdz tam Augstākās tiesas tiesnešus pienākumu pildīšanai konkrētās struktūrvienības sastāvā iecēla Augstākās tiesas plēnums.
Ināra Garda dzimusi 1960. gadā Siguldā. 1983. gadā beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un pēc tam četrus gadus strādājusi par izmeklētāju Aizkraukles rajona Policijas pārvaldē. No 1987. līdz 1996. gadam bijusi Aizkraukles rajona tautas tiesas tiesnese un tiesas priekšsēdētāja, no 1996. līdz 2005. gadam - Zemgales apgabaltiesas tiesnese un apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece. 2005. gadā iecelta par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesi.
Lasīt vairāk
-
22. maijs, 2008
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija 21. maijā deva pozitīvu atzinumu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneses Ināras Gardas virzīšanai par Senāta senatori un Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas tiesneses Marikas Senkānes virzīšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.
Par Marikas Senkānes apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā tālāk jālemj Saeimai un, ja Saeimas balsojums būs pozitīvs, tad to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā tiesnese pildīs savus pienākumus, noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Savukārt par Ināras Gardas iecelšanu par senatori lems Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Šādu kārtību paredz grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas pieņemti 3. aprīlī. Līdz tam Augstākās tiesas tiesnešus pienākumu pildīšanai konkrētās struktūrvienības sastāvā iecēla Augstākās tiesas plēnums.
Ināra Garda no 1987. līdz 1996. gadam bijusi Aizkraukles rajona tautas tiesas tiesnese un tiesas priekšsēdētāja, no 1996. līdz 2005. gadam - Zemgales apgabaltiesas tiesnese un apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece. 2005. gadā iecelta par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesi.
Marika Senkāne 1996. – 2003. gadā pildījusi tiesneses pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, bet kopš 2003. gada Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.
Lasīt vairāk
-
21. maijs, 2008
21. maijā Augstāko tiesu apmeklēja Eiropas Savienības valstu eksperti, kas ieradušies novērtēt Eiropas Apcietinājuma Lēmuma (EAL) praktisko piemērošanu Latvijā.
Eiropas Apcietinājuma lēmums ir Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu varas institūcijas nolēmums, kas pieņemts, lai cita dalībvalsts izdotu personu kriminālvajāšanas uzsākšanai vai veikšanai vai ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai.
Sarunā ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem Pēteri Opincānu un Edvīnu Kušķi eksperti skaidroja, cik daudz Augstākajā tiesā tiek pieņemti lēmumi, izpildot EAL, kādas ir problēmas, piemērojot šo starptautiskās sadarbības instrumentu.
Lasīt vairāk
-
15. maijs, 2008
14. maijā, plašam interesentu pulkam klātesot, Augstākajā tiesā tika prezentēts pirmais tiesību zinātnieku pētījums Latvijā par administratīvā procesa jautājumiem tiesā. „Latvijas Vēstneša” izdoto grāmatu „Administratīvais process tiesā” tiesību doktores un senatores Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā sagatavojis jaunās paaudzes juristu kolektīvs, seši no viņiem – Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīgi.
Senatore Jautrīte Briede uzsver, ka viņai par grāmatu īpašs prieks kā Latvijas Universitātes pasniedzējai, jo ir izaugusi jaunā zinātnieku paaudze, kuru atziņas ir bijis vērts apkopot. Grāmatā ir veiksmīgi apvienotas administratīvā tiesas procesa teorijas atziņas un tiesu prakse, kas jau ir nostiprinājusies Administratīvā procesa likuma darbības gados. Taču tiesu prakse aizvien attīstās, rodas jaunas idejas un risinājumi, un jau tagad tiek rakstīti nākamie maģistru un doktoru zinātniskie darbi arī šajā tiesību nozarē.
Lasīt vairāk
-
12. maijs, 2008
Trešdien, 14. maijā plkst. 17.00 Augstākās tiesas lielajā tiesas sēžu zālē 146. telpā notiks grāmatas „Administratīvais process tiesā” prezentācija.
Grāmatu sagatavojis autoru kolektīvs Dr.iur. senatores Jautrītes Briedes zinātniskā redakcijā. Autoru vidū ir pati senatore J. Briede, seši Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīgi – Kristīne Aperāne, Gatis Bārdiņš, Inga Bērtaite, Inga Bite-Perceva, Marina Borkoveca un Konstantīns Vaivods, AT Judikatūras nodaļas konsultante un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece Ieva Višķere, arī citi pazīstamie tiesību pētnieki - Mārtiņš Paparinskis, Jānis Pleps un Sandijs Statkus, kā arī TM juriskonsulte Asnate Kalniņa un zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja jurists Dainis Lasmanis.
Grāmatas priekšvārdu sagatavoja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, kurš veiksmīgi vadīja Senāta Administratīvo lietu departamenta darbu no 2004. līdz 2007. gadam.
Lasīt vairāk
-
9. maijs, 2008
9. maijā Augstākās tiesas plēnums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirzīja Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Slēgtajā balsojumā viņš saņēma 28 no 44 Augstākās tiesas tiesnešu balsīm. 16 tiesneši, kas piedalījās plēnumā, balsoja pret.
Tiesneši savus ieteikumus par iespējamiem kandidātiem varēja iesniegt jau līdz plēnumam speciāli izveidotajai darba grupai. Darba grupa saņēma ierosinājumus par četriem tiesnešiem, bet trīs no iespējamajiem kandidātiem atsauca savas kandidatūras jau pirms plēnuma. Taču plēnuma laikā visi kandidātu pieteicēji uzturēja savus pieteikumus un par priekšsēdētāja amata kandidātiem joprojām izvirzīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, līdzšinējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu. Trīs no viņiem, tāpat kā iepriekš, savas kandidatūras atsauca, kandidēt piekrita Ivars Bičkovičs. Viņš uzsvēra, ka uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu pieteicies nevis sacensībai, bet tādēļ, ka līdzšinējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir paziņojis, ka, pilnvaru termiņam beidzoties, vairs nevēlas turpināt šo darbu, līdz ar to tiesai vajadzīgs vadītājs un ir amata vakance.
Lasīt vairāk
|
