Jūnijs
-
30 jūnijs, 2008
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pildīs senatora pienākumus Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzskata, ka A. Guļāna pieredze, zināšanas un profesionālā kvalifikācija ir atbilstoša darbam Senātā un tā būs noderīga un vērtīga Administratīvo lietu departamentā.
Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča iesnieguma pozitīvu atzinumu šādam lēmumam 27. jūnijā deva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Savukārt 30. jūnijā vienbalsīgu lēmumu par Guļāna iecelšanu Administratīvo lietu departamenta senatora amatā pieņēma Administratīvo lietu departamenta senatoru kopsapulce.
Pirms ievēlēšanas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā A. Guļāns bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis, taču četrpadsmit gadus viņš ir bijis ne tikai tiesnesis, bet vairāk iestādes vadītājs, iepazinis valsts pārvaldes darbu, kam atbilstošāka ir administratīvo tiesību nozare. Jauno amatu bijušais priekšsēdētājs uzņem kā jaunu, interesantu izaicinājumu un ir gandarīts par iespēju pievienoties radoša un zinoša kolektīva darbam.
Senatora pienākumus Administratīvo lietu departamentā A. Guļāns sāks pildīt ar 21. jūliju, kad departamentā būs vakanta senatora amata vieta, jo senators Aldis Laviņš tiks pārcelts Civillietu departamenta senatora amatā. Lēmums par to ir pieņemts Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē 5. jūnijā.
Lasīt vairāk
-
30 jūnijs, 2008
Tiesnešu ētikas komisija atzinusi, ka tiesnesis, kurš veic arī zinātnisko darbu un lasa lekcijas, var zinātniskajos rakstos izmantot viņa paša pārstāvētās tiesas spriedumus un arī izteikties par tiem kritiski.
Šādu interpretāciju par Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normām Ētikas komisija 27. jūnijā sniedza pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora Jāņa Neimaņa lūguma.
Komisija atzinusi, ka zinātniskā darbība, tai skaitā pasniedzēja darbs un zinātnisku rakstu rakstīšana ir sabiedrības un tiesneša profesionalitātes paaugstināšanas interesēs un šāda veida darbā ir pieļaujama spriedumu analīze un kritika un tas vispārēji nerada pretrunas ar ētikas normām. Taču, veicot zinātnisku darbu un veltot kritiku spriedumiem, tiesnesim jārūpējas, lai tas katrā konkrētajā gadījumā netraucētu tiesneša amata pienākumu pildīšanu.
Lasīt vairāk
-
26 jūnijs, 2008
Divdesmit četri jaunuzņemti advokāti pirms amata pienākumu sākšanas 26. jūnijā nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieņēma zvērinātu advokātu palīgu Ilzes Aksenokas, Henriha Damrozes, Gata Flintera, Ineses Lazdupes, Aināra Leičenko, Ineses Līcītes, Tatjanas Miklaševičas, Evitas Raciborskas, Tatjanas Rancānes, Pāvela Rebenoka, Ilmāra Reiņa, Oksanas Rosovskas, Lauras Zalānas, kā arī zvērinātu advokātu biroju juristu Ginta Pucēna, Maritas Purviņas, Sandras Rimšas, Jāņa Strenča un Eduarda Vaišļas zvērestu. Zvērestu nodeva arī SIA „1980” jurists Rūdolfs Eņģelis, SIA „B2B”jurists Armands Jaunzars, SIA „MTK Construction” juriste Santa Liberte, maksātnespējas administrators Ēriks Spurelis, kā arī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Pāvels Pilāts un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas bijušais tiesnesis Ralfs Beitiņš.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunuzņemtos advokātus uzrunāja par kolēģiem, jo kopš zvēresta nodošanas arī viņi kļuvuši par vienas no valsts varas – tiesu varas – pārstāvjiem. I. Bičkovičs, uzsverot advokātu amata nozīmi, atzīmēja, ka pilsoņu tiesības uz taisnīgu tiesu nevarētu tikt garantētas, iztrūkstot vienam posmam – zvērinātiem advokātiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs advokātiem vēlēja likuma ietvaros cīnīties par klientu interesēm, neapstāties profesionālajā izaugsmē un būt pieprasītiem advokātiem, kas prot profesionāli darboties sarežģītās situācijās. Jo profesionālāks advokātu darbs, jo vieglāk un taisnīgāk izspriest tiesu,- pēc savas tiesneša darba pieredzes atzina I. Bičkovičs.
Lasīt vairāk
-
25 jūnijs, 2008
Latvijā vēl nav bijusi jāskata neviena lieta, kas uzsākta no jauna pēc tam, kad no Eiropas Kopienu tiesas sprieduma izriet, ka nacionālā tiesa lietu ir izspriedusi nepareizi. Taču šādas lietas nacionālajām tiesām kļūst arvien aktuālākas, un par to tika diskutēts Eiropas Augstāko administratīvo tiesu asociācijas kolokvijā Varšavā 15. – 19. jūnijā.
Kolokvijā no Latvijas piedalījās Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa un senatore Jautrīte Briede, kas bija arī nacionālā ziņotāja par situāciju Latvijā.
Lasīt vairāk
-
20 jūnijs, 2008
Ar 25. jūniju Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā tiesneša amata pienākumus pildīt sāk Marika Senkāne.
Saeima viņu par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja 12. jūnijā, bet struktūrvienību, kurā tiesnese pildīs savus pienākumus, noteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Marika Senkāne Latvijas Universitātes diplomu par augstāko izglītību tiesību zinātņu specialitātē saņēmusi 1991. gadā. No 1984. gada vienpadsmit gadus strādājusi par tiesas sēžu sekretāri un Krimināllietu tiesas kolēģijas galveno konsultanti Augstākajā tiesā, pēc tam gadu Labklājības ministrijā. Tad atgriezusies tiesu sistēmā kā tiesnese: 1996. – 2003. gadā pildījusi tiesneses pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, bet kopš 2003. gada Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.
Marikai Senkānei 2008. gada martā piešķirta otrā kvalifikācijas klase.
Latvijas tiesnešu konferencē šī gada 11. aprīlī viņa ievēlēta Tiesnešu ētikas komisijā.
Lasīt vairāk
-
16 jūnijs, 2008
Pirmais rīkojums 16. jūnijā, ko, sākot pildīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, izdeva jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bija par līdzšinējā Augstākās tiesas vadītāja Andra Guļāna pilnvaru laika beigām, par materiālo vērtību un ģerboņzīmoga nodošanu - pieņemšanu. Šodien notiek lietu pieņemšana un iepazīšanās ar darba organizācijas procesiem tiesā.
Bičkovičs jau iepriekš darījis zināmu, ka revolucionāras pārmaiņas Augstākajā tiesā viņš neplāno veikt un uzskata, ka priekšsēdētāja maiņa nedrīkst bremzēt vai apturēt tiesas darba ritmu. Viens no jautājumiem, kas tuvākajā laikā būs jārisina, būs Administrācijas vadītāja pieņemšana darbā, jo līdzšinējā vadītāja Anita Kehre no darba Augstākajā tiesā aiziet. Iespējams, tuvākā mēneša laikā tiks sasaukts Augstākās tiesas plēnums, lai ievēlētu jaunu Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju, jo šajā amatā līdz šim bija I. Bičkovičs, un arī plēnuma sekretāru, jo pašreizējai sekretārei Valdai Eilandei beidzas pilnvaru termiņš. Par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju līdz plēnuma sasaukšanai nozīmēts šīs palātas tiesnesis Ervīns Kušķis.
Līdz novembrim, kad paredzēta kārtējā Tiesnešu biedrības sapulce, I. Bičkovičs turpinās būt arī šīs biedrības prezidents. Tiesnešu biedrības valde neuzskata par lietderīgu sasaukt ārkārtas biedrības sapulci jauna priekšsēža vēlēšanai, jo novembrī paredzētas visas biedrības pārvaldes institūcijas pārvēlēšana.
Lasīt vairāk
-
15 jūnijs, 2008
Ar pirmdienu, 2008. gada 16. jūniju, stājas spēkā Ivara Bičkoviča pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Līdzšinējais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs I. Bičkovičs šajā amatā nomainījis Andri Guļānu, kurš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs četrpadsmit gadus.
Andris Guļāns saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu. To, kurā no Augstākās tiesas struktūrvienībām viņš pildīs tiesneša pienākumus, noteiks pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Lai ieņemtu senatora amatu, jāsaņem pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums un attiecīgā departamenta senatoru kopsēdes pozitīvs lēmums.
Savukārt par to, kas turpmāk vadīs Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, lems Augstākās tiesas plēnums. Par tiesu palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju līdz plēnuma sasaukšanai nozīmēts šīs palātas tiesnesis Ervīns Kušķis.
Lasīt vairāk
-
15 jūnijs, 2008
Pēdējās savu Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru dienas – 13. jūnija – pēcpusdienā Andris Guļāns uz pieņemšanu aicināja tos cilvēkus, ar ko četrpadsmit gados kopā strādājis un sadarbojies tiesu varas laukā. „Vadītāja privilēģija ir iespēja satikties ar ļoti dažādiem cilvēkiem un caur viņiem pašam pilnveidoties,” sacīja A. Guļāns, sakot par to paldies tiem, ko viņš saticis, strādājot Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.
Nu jau bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka ir mainījies laiks, bet viena lieta ir palikusi nemainīga – atziņa, ka tiesu sistēmā vēl daudz darāmā. A. Guļāns uzsvēra, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumus pildījis pēc labākās sirdsapziņas un tā, kā uzskatījis par labāko priekš Augstākās tiesas un Latvijas tiesu sistēmas kopumā. Iespējams, cits viņa vietā būtu rīkojies citādāk: izvirzījis citādus mērķus vai to sasniegšanai izmantojis citādus līdzekļus, tas atkarīgs no cilvēka, viņa pārliecības un gribasspēka. „Tiesības ir labas pārvaldības un taisnības māka,” secināja A. Guļāns.
Lasīt vairāk
-
12 jūnijs, 2008
Saeima 12. jūnijā vienbalsīgi ar 83 balsīm par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas tiesnesi Mariku Senkāni.
To Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā tiesnese pildīs savus pienākumus, noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu.
Marika Senkāne Latvijas Universitātes diplomu par augstāko izglītību tiesību zinātņu specialitātē saņēmusi 1991. gadā. Darba gaitas sākusi 1984. gadā un vienpadsmit gadus strādājusi par tiesas sēžu sekretāri un Krimināllietu tiesas kolēģijas galveno konsultanti Augstākajā tiesā. Pēc gada darba Labklājības ministrijā atgriezusies tiesu sistēmā kā tiesnese: 1996. – 2003. gadā pildījusi tiesneses pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, bet kopš 2003. gada Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.
Marikai Senkānei 2008. gada martā piešķirta otrā kvalifikācijas klase.
Latvijas tiesnešu konferencē šī gada 11. aprīlī viņa ievēlēta Tiesnešu ētikas komisijā.
Lasīt vairāk
-
6 jūnijs, 2008
Rumānijas Ģenerālprokuratūras Nacionālā pretkorupcijas departamenta delegācija, iepazīstoties ar korupcijas novēršanas pieredzi Latvijā, 5. jūnijā apmeklēja Augstāko tiesu un tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Administrācijas vadītāju Anitu Kehri.
Rumānijas prokuroriem interesēja izprast vienu no Latvijas Augstākās tiesas funkcijām, kas nav raksturīga visu valstu augstākajām tiesu instancēm, proti, Operatīvās darbības likumā noteikto pienākumu sankcionēt sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Prokurori Augstākās tiesas priekšsēdētāju izvaicāja arī par prokuroru tiesībām tiesas procesā, par biežākajiem kriminālnoziegumu veidiem, par sarežģītākajām krimināllietām, ko skata Augstākā tiesa, par krimināllietu izskatīšanas termiņiem un pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas praksi Latvijā.
Šī bija otrā Rumānijas Ģenerālprokuratūras Nacionālā pretkorupcijas departamenta darbinieku grupa, kas apmeklēja Latviju Eiropas Savienības finansētā Twinning projekta „Cīņas pret korupciju uzlabošana” ietvaros. Arī pagājušajā gadā, iepazīstoties ar Latvijas pieredzi korupcijas novēršanā, Rumānijas prokurori apmeklēja Augstāko tiesu.
Rumānijas prokuroriem bija tikšanās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Tiesībsarga birojā. Vizītes koordinatore Latvijā bija Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja Anita Kehre. Pirms Latvijas Rumānijas prokuroru grupa bija līdzīgā mācību vizītē Somijā.
Lasīt vairāk
|
