Jūlijs
-
25. jūlijs, 2008
Sākot ar 11.jūliju visiem interesentiem ir pieejams Augstākās tiesas (turpmāk tekstā AT) veiktais pētījums par sodu piemērošanas praksi, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsēdē izteiktās rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā.
Gan Krimināllietu departaments kā kasācijas instances tiesa, gan Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa savā ikdienas darbā saskārās ar problēmu, ka sodu piemērošanas prakse tiesās atšķiras. Lai izanalizētu tiesu praksi šajā jautājumā, tika veikts pētījums.
25.aprīlī AT notika konference „Sodu piemērošanas politika”, kurā Augstākā tiesa prezentēja plašu sadarbībā ar tieslietu speciālistiem veiktu pētījumu par sodu politiku, ko īsteno apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.
Lasīt vairāk
-
21. jūlijs, 2008
Juristu un vietējo ļaužu kupli apmeklēts 20. jūlijā bija piemiņas pasākums Latvijas Senāta senatora un Tiesnešu biedrības priekšsēža Jāņa Skudres (1889.–1942.) atcerei viņa dzimtas mājās Saukas pagasta „Lejas Meirānos”.
Latvijas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas ieskaņas pasākums pulcēja tiesu sistēmai piederīgos – Augstākās tiesas esošos un bijušos senatorus un tiesnešus, Zemgales un Latgales apgabaltiesu, Daugavpils un Jēkabpils tiesu, Satversmes tiesas tiesnešus, prokuratūras, advokatūras pārstāvjus. Arī vietējie pagasta cilvēki, kultūrvēsturiskā mantojuma kopēji un pašvaldību pārstāvji bija pulcējušies sava novadnieka – godājama jurista un cienījama cilvēka Jāņa Skudres – mājās, no kurām bijušo senatoru un viņa ģimeni – sievu Veltu un trīs meitas – 1941. gadā izveda uz Sibīriju.
Ieskatu Latvijas tieslietu sistēmas izveidošanas vēsturē un darbībā Latvijas brīvvalsts laikā sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Priekšsēdētājs pieminēja Latvijas brīvvalsts senatoru traģiskos likteņus pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā. Septiņi senatori, arī Jānis Skudre, miruši Sibīrijas nāves nometnēs. Taču Latvijas brīvvalsts Senāta paveiktais un pieredze bija noderīga, veidojot atjaunotās Latvijas tiesu sistēmu pēc Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4. maijā.
Lasīt vairāk
-
17. jūlijs, 2008
Šogad 18.novembrī Latvijas valsts svinēs savu 90.dzimšanas dienu.
Novembrī un decembrī oficiāli tiks atzīmēta arī Latvijas tieslietu sistēmas izveidošanas 90 gadu jubileja.
Neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmas pirmsākumi saistāmi ar 1918.gada 2.decembra Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojumu Latvijas Tautas Padomes sēdē par Tieslietu ministrijas nodibināšanu un pirmā tieslietu ministra Pētera Juraševska iecelšanu amatā.1918.daga 6.decembrī Latvijas Tautas Padome pieņēma „Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību”, kuru parakstīja Ministru Prezidents K.Ulmanis un tieslietu ministrs P.Juraševskis.
1918.gada decembrī tika izveidota neatkarīgās Latvijas augstākā tiesu instance- Senāts, izveidota Tiesu palāta, iecelti apgabaltiesu priekšsēdētāji, apgabaltiesu prokurori un miertiesneši.
Atzīmējot neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmas 90 gadu jubileju, pirmais jubilejas ieskaņas pasākums notiks 2008.gada 20.jūlijā plkst.1400 Jēkabpils rajona Saukas pagasta „Lejas Meirānos” bijušā Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta senatora un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētāja Jāņa Skudres dzimtas mājās.
Lasīt vairāk
-
11. jūlijs, 2008
11. jūlijā Augstākajā tiesā viesojās EUJUST – THEMIS (EU Rule of Law Mission in Georgia – ES likuma varas misija Gruzijā) delegācija. Tieslietu eksperti vizītē Latvijā ieradušies ar mērķi apmainīties viedokļiem par tiesnešu un citu juristu piedalīšanos starptautiskajās civilajās misijās, kā arī iepazīt Latvijas tieslietu sistēmas attīstību un ekspertu dalību starptautiskajās civilajās misijās.
Delegācijas sastāvā bija dažādu juridisko profesiju pārstāvji no Francijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas un Polijas, kā arī dalībnieks no Latvijas – Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis. Misijas vadītāja Silvija Pantza (Silvie Pantz) – tiesnese, prokurore, padomniece ES un Civilās krīzes menedžmenta jautājumos no Francijas.
Viesojoties Augstākajā tiesā, delegācija tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru, kā arī Tieslietu ministrijas speciālistiem. Savstarpējā pieredzes apmaiņa bija par tiesu reformām dažādās valstīs, tiesu varas neatkarības nodrošināšanu, kā arī par tiesnešu līdzdalību starptautiskās misijās.
Lasīt vairāk
-
11. jūlijs, 2008
Ir jauki, ka tādā cienījamā un akadēmiskā iestādē kā Augstākā tiesa laiku var skaitīt ne tikai astronomiskajos gados, pārskata gados, bet arī mācību gados, atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, 11. jūlijā uz pieņemšanu aicinot piecpadsmit Augstākās tiesas tiesnešus un darbiniekus, kuri spējuši savienot mācības un darbu un 2007./08. mācību gadā pabeiguši augstskolas studijas.
Maģistra vai profesionālās augstākās izglītības grāda ieguvēju spektrs šogad bijis plašs: no senatora līdz tiesas sēžu sekretāram, no visām tiesas struktūrvienībām, piecās augstskolās. Tas ir interesanti, jo, lai arī izglītība vienāda, pieredze un viedokļi dažādi, un tad, kā jau latviešiem pieņemts – kur divi juristi, tur trīs viedokļi, jokojot teica priekšsēdētājs. Viņš aicināja neapstāties izaugsmē, jo jurists tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavs.
Augstākās tiesas kolektīvs papildinājies ar deviņiem maģistriem: tiesneši Artūrs Freibergs un Ludmila Poļakova, tiesnešu palīgi Agris Dreimanis, Kristīne Vanaga, Signe Balule, Gita Gūtmane, Santa Kalniņa un Arta Zaņuka saņēmuši maģistra grādu tiesību zinātnēs, Administrācijas vadītāja p.i. Sandra Lapiņa – personālvadībā.
Lasīt vairāk
-
7. jūlijs, 2008
Šodien, 7. jūlijā Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Šī bija pirmā oficiālā prezidenta tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju pēc Bičkoviča stāšanās amatā. Prezidents apsveica jauno Augstākās tiesas priekšsēdētāju un vēlēja veiksmi un izdošanos.
Tikšanās laikā prezidents aicināja I. Bičkoviču uz sarunu par Augstākajai tiesai un visai Latvijas tiesu sistēmai aktuāliem jautājumiem. Amatpersonas pārrunāja Tiesu iekārtas likumprojektu un tajā paredzētās Tieslietu padomes iespējamo modeli un darbību. Valsts prezidents īpašu uzmanību pievērsa paredzamajai Augstākās tiesas reformai. Prezidents sarunā pauda atbalstu idejai, ka Augstākajai tiesai nevajadzētu darboties kā apelācijas tiesu instancei, savukārt I.Bičkovičs pauda bažas par darbinieku likteni, ja šāda ideja tiks īstenota. Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī norādīja, ka reformas īstenošanai nepieciešams lielāks finansējums un nopietnāka argumentācija.
Pārrunāti tika arī pēdējā laikā medijos aktualizētie atsevišķie likumprojekti, piemēram, Grozījumi Kriminālprocesa likuma 410. pantā, pievēršoties arī Augstākās tiesas vietai un lomai likumu jaunradē un attīstībā.
Lasīt vairāk
-
7. jūlijs, 2008
Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un tieslietu ministrs Gaida Bērziņa tikšanās 7. jūlijā nolemts Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Zitu Kupci.
Z. Kupci par piemērotāko kandidāti Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam bija atzinusi Tieslietu ministrijas izveidotā komisija, kas izvērtēja trīs kandidātus, kas bija pieteikušies izsludinātajam konkursam. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs vienojās par atbalstu komisijas izvirzītajai kandidatūrai.
Lasīt vairāk
-
2. jūlijs, 2008
Šodien, 2. jūlijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nolēma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt Sandru Strenci.
Pirms lēmuma pieņemšanas Ivars Bičkovičs un Gaidis Bērziņš tikās ar diviem kandidātiem - Juri Stukānu un Sandru Strenci. Viņus par piemērotākajiem pretendentiem konkursā atzina Tiesu administrācija un pretendentu piemērotību izvērtēja arī Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa. Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs abus pretendentus kā profesionāļus vērtē ļoti augstu.
Intervijas laikā Sandra Strence sniegusi skaidru redzējumu par Rīgas apgabaltiesas darbības pilnveidošanu un salīdzinoši augsto civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu.
Šobrīd Sandra Strence ir Rīgas apgabaltiesas tiesnese, pirms tam bijusi Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja. Viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un šobrīd studē tās doktorantūrā.
Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma.
Lasīt vairāk
|
