Augusts
-
25. augusts, 2008
19. septembrī, kad Latvijas Republikas 90 gadu jubilejas ietvaros visā Latvijā notiks Valsts pārvaldes atvērto durvju diena, arī Augstākā tiesa būs atvērta interesentiem. Šoreiz tas notiks neparastā formā: Augstākā tiesa būs viens no vidusskolēnu komandu orientēšanās stafetes posmiem.
Orientēšanās stafetē katrai no vidusskolu komandām, kas būs pieteikušās sacensībai, būs jāatrod tieslietu sistēmas iestādes. Maršruta lapās būs iekļauta Augstākā tiesa, Rīgas apgabaltiesa, Patentu valde, Naturalizācijas pārvalde, Juridiskās palīdzības administrācija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts Probācijas dienests, Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Ieslodzījumu vietu pārvalde. Skolēniem atraktīvā veidā tiks sniegta informācija par tieslietu sistēmu Latvijā un dota iespēja klātienē iepazīt dažādu iestāžu darbu.
Lai iegūtu punktus stafetes kartē, komandām būs ne tikai jāatrod noteiktās iestādes, bet arī gan Augstākajā tiesā, gan citās iestādēs jāizpilda noteikti uzdevumi, saņemot par to vērtējumu.
Orientēšanās stafetei var pieteikties vidusskolu komandas no visas Latvijas. Komandā jābūt desmit vidusskolēniem un skolotājam. Jāpiesakās līdz 15. septembrim, sūtot pieteikumu uz Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļu, e-pasts vineta.sprugaine@tm.gov.lv., tālrunis 67036712 vai 67036763.
Lasīt vairāk
-
20. augusts, 2008
20. augustā Augstākās tiesas senatora pienākumus beidz pildīt Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte, viņa aiziet pensijā.
Pateicoties par ilggadēju godprātīgu darbu un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pasniedza Ritai Saulītei Augstākās tiesas Atzinības rakstu.
Rita Saulīte Augstākajā tiesā sāka strādāt 1972. gadā par Kancelejas priekšnieci, vēlāk bija vecākā konsultante tiesu prakses apkopošanas daļā. 1985. gadā ievēlēta par Augstākās tiesas locekli.
Kad 1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome ievēlēja atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešus, Rita Saulīte bija viena no tiem. 1995. gadā viņa tika apstiprināta par Senāta Civillietu departamenta senatori.
Lasīt vairāk
-
20. augusts, 2008
Izvērtējot līdz šim Augstākajā tiesā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 19. augustā ir izdevis rīkojumu izdarīt grozījumus „Augstākās tiesas Sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu akceptēšanas instrukcijā”.
Turpmāk kriminālprocesā iesaistītās personas Augstākajā tiesā varēs saņemt informāciju par Operatīvās darbības likuma 7. panta 4. daļas kārtībā dotu vai nedotu akceptu konkrētas operatīvās darbības veikšanai. Tas nozīmē, ka personas, kas iesaistītas konkrētā kriminālprocesā, varēs gūt apstiprinājumu, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis ir devis akceptu operatīvai korespondences kontrolei, informācijas iegūšanai no tehniskajiem līdzekļiem, nepublisku sarunu slepenai noklausīšanai vai operatīvai iekļūšanai.
Operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmums un pilnvarotā tiesneša lēmums akceptēt vai neakceptēt šo lēmumu satur informāciju, kas saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” atzīstama par valsts noslēpumu. Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka, izskatot tiesā krimināllietu, jābūt iespējai pārliecināties par pierādījumu, tai skaitā arī operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu pieļaujamību. Kriminālprocesa likuma 127. pants nosaka, ka tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem var izmantot kā pierādījumus.
Lasīt vairāk
-
18. augusts, 2008
No 18. augusta senatora pienākumus Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā pilda Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Vēsma Kakste.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzdevis tiesnesei aizstāt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, senatoru Normundu Salenieku pagaidu prombūtnes laikā. N. Salenieks no 2008. gada 21. aprīļa līdz 2009. gada 20. aprīlim atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.
Vēsmu Kaksti kā vienu no piemērotākajām kandidātēm senatora aizstāšanai uz laiku ir atzinuši Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori. Pozitīvu atzinumu Kakstei aizstāt senatoru Salenieku pagaidu prombūtnes laikā ir devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesneses pārejai darbā uz Senātu nav iebildusi Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce. Lēmums saskaņots ar tieslietu ministru.
Lasīt vairāk
-
13. augusts, 2008
Augstākajā tiesā pienāk vēstules no citu valstu Augstākajām tiesām, kurās to vadītāji apsveic Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā. Kolēģi izsaka cerību, ka I. Bičkovičs turpinās sava priekšgājēja Andra Guļāna sadarbību Eiropas Savienības augstāko tiesu prezidentu asociācijā (Network of Presidents of the Supreme Judical Courts of the EU). Itālijas Kasācijas tiesas prezidents Vinčenco Karbone (Vincenzo Carbone) atzīmē, ka Network ir kļuvis par labi funkcionējošu veidu, kā apmainīties ar idejām, un iespēju nodibināt labus kontaktus starp augstāko tiesu prezidentiem.
Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Merts Rasks (Märt Rask) novēl kolēģim panākumus un veiksmi un izsaka cerību, ka stiprināsies draudzība un labas attiecības starp abu valstu tiesām.
Čehijas Republikas Augstākās tiesas prezidente Iva Brožova (Iva Brožová) vēl Bičkovičam visu to labāko un cer, ka starp tiesām varētu veidot pieredzes apmaiņu par izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas abu valstu Augstāko tiesu ikdienas darbā.
Arī Bulgārijas Kasācijas tiesas prezidents Lasars Grujevs (Lasar Gruev) izsaka cerību uz sadarbību un draudzīgām un auglīgām attiecībām starp abām tiesām. Bet Polijas Augstākās tiesas prezidents Lehs Gardockis (Lech Gardocki) novēl, lai jaunā priekšsēdētāja profesionālais darbs nes labumu Latvijas tiesu sistēmai un tēvzemei. Turpinot sadarbību, kas starp Latvijas un Polijas Augstākajām tiesām sākusies 1996. gadā, Gardockis uzaicina Bičkoviču vizītē uz Poliju 2009. gadā.
Lasīt vairāk
-
13. augusts, 2008
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien, 13. augustā, nosūta atpakaļ Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai krimināllietas, kurā pie kriminālatbildības saukti un tiesai nodoti Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs Lembergs, kā arī Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis, materiālus. Kriminālprocesu prokuratūra bija nodevusi Augstākajai tiesai lietas piekritības noteikšanai.
I. Bičkovičs norāda, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam šobrīd nav likumīga pamata noteikt lietas piekritību, jo prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto lietu virzības kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 413. panta 3. daļai, prokuroram lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai bija nekavējoši jānosūta tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 442. panta 1. un 2. daļas un 443. panta piekritības noteikumus. Gadījumā, ja tiesa, saņemot no prokuratūras krimināllietu, konstatē, ka lieta ir piekritīga citai tiesai, tā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 444. panta noteikumiem, nodod lietu citai tiesai pēc piekritības.
Lasīt vairāk
-
11. augusts, 2008
Tieslietu ministrijas un tiesu varas 11. sporta spēlēs Augstākās tiesas komanda „Pēdējā cerība” izcīnījusi 6. vietu 31 komandas konkurencē!
Visspožākajā veidā ir piepildījušās pagājušajā gadā pēc iegūtās 16. vietas nospraustās cerības nākamreiz iekļūt pirmajā desmitniekā.
Komanda godam turējās visos sacensību veidos: strītbolā 5. vieta, tautas bumbā – 5., volejbolā – 9., veiklības stafetē – 15., Kokneša stafetē – 18. vieta. Bet konkursā „Dziesma manai paaudzei” par dziesmu „Cielaviņa” mūsējiem 4. vieta!
Sacensību kopvērtējumā 1. vieta Ieslodzījumu vietu pārvaldes komandai „Strīpaino reiss”, 2. vieta Tieslietu ministrijas komandai „TeaM”, 3. vieta Probācijas dienesta komandai „Sveika saule”.
Lasīt vairāk
-
4. augusts, 2008
Eiropā tiesnešiem nav vienotas izpratnes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmēm. Dažāds ir viedoklis par noziedzīgā nodarījuma jēdzienu un dažāds definējums likuma normai, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tā pēc atgriešanās no reģionālā semināra Centrālās un Austrumeiropas tiesnešiem atzīst Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova.
Dažās valstīs, tas vairāk attiecināms uz bijušās PSRS teritorijā esošajām valstīm, ir izpratne, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir tikai tās darbības ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kas izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmi, proti, šo darbību rezultātā vainīgā persona var norādīt uz it kā legālo šo līdzekļu izcelsmi. Turpretī citās valstīs ar legalizēšanu saprot gandrīz jebkādu rīcību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļiem – uzglabāšanu, patērēšanu.
Pēc diskusijām ar kolēģiem no dažādām valstīm tiesnese secinājusi, ka atšķirīgās izpratnes cēloņi lielā mērā ir saistīti ar to, vai nacionālajā likumdošanā ir paredzēta kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu, noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu. Vēl viens no dažādas izpratnes cēloņiem ir dažāds viedoklis par noziedzīgā nodarījuma jēdzienu un dažāds definējums likuma normai, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Lasīt vairāk
|
