Oktobris
-
29. oktobris, 2008
Ar šodienu Senāta Civillietu departamenta senatores amatā iecelta Civillietu tiesu palātas tiesnese Anda Vītola.
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātās tiesneša pienākumus Anda Vītola pilda kopš 1999. gada. Pirms tam bijusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnese un valsts arbitre.
Anda Vītola ir dzimusi 1962. gadā. 1986. gadā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi jurista kvalifikāciju. 2002. gadā viņai piešķirta pirmā tiesnešu kvalifikācijas klase.
Lēmumu par Andas Vītolas iecelšanu Senāta Civillietu departamenta senatores amatā pieņēma šī departamenta senatoru kopsapulce. Pirms tam pozitīvu atzinumu tiesneses karjeras virzībai bija devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Lasīt vairāk
-
24. oktobris, 2008
24. oktobrī Augstāko tiesu apmeklēja Čuvašijas Augstākās tiesas tiesnese Jeļena Gorodņičeva un Rostovas apgabala tiesnese Jeļena Voronova. Viņas tikās ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Jāni Tiltiņu un interesējās par Latvijas tiesu pieredzi nepilngadīgo personu tiesvedībā.
Tiesnešu, kas apmeklēja Latviju, atbildības joma ir tiesvedība nepilngadīgo personu lietās, tādēļ viņām interesēja Latvijas likumdošanas piemērošana attiecībā uz nepilngadīgām personām, tiesu sadarbība ar Probācijas dienestu, Augstākās tiesas rekomendācijas attiecībā uz nepilngadīgo tiesvedību. Krievijas pārstāves atzina, ka Latvijas modelis šajā ziņā ir atšķirīgs, jo Latvijā tiesneši tikai spriež tiesu, nevis nodarbojas ar notiesāto personu labošanas programmām. Vienlaikus tiesneses atzina, ka tiesnešu specializācija, kāda ir Krievijā, bet Latvijā krimināltiesību jomā nav, tomēr ir lietderīga.
Lasīt vairāk
-
24. oktobris, 2008
Augstākās tiesas tiesneši šodien kuplā skaitā piedalās sabiedriskās politikas centra „Providus” organizētajā konferencē „Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvija: kā neapstāties pie sasniegtā?”
„Providus” ir veicis pētījumu, kurā analizēta tiesneša ētikas normu piemērošana, kvalifikācijas un darba vērtēšanas sistēma, kā arī tiesnešu disciplinārā atbildība Latvijā un citās Eiropas valstīs. Konferencē diskutēs par problēmām šajās jomās un izvērtēs, kādi citās valstīs sastopami risinājumi varētu būt pielāgojami Latvijā.
Pamatziņotāji par trim galvenajām diskusiju tēmām – tiesnešu disciplināratbildība, kvalifikācija un ētika – ir „Providus” pētnieki, bet komentētāji – arī Augstākās tiesas tiesneši.
Sadaļā „Tiesnešu disciplinārā atbildība Latvijā: procedūru pareizība un efektivitāte” ar komentāriem uzstāsies Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis Valerijans Jonikāns, bet sadaļā „Tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšana: formas un satura līdzsvaru meklējot” – Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.
Konferencē piedalīties aicināti tiesneši, valsts amatpersonas, žurnālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Konferenci atklās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Lasīt vairāk
-
21. oktobris, 2008
Aizvien pieaugošais tiesu noslogojums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Lai atslogotu tiesu darbu, Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veicināti dažādi iespējamie strīdu risināšanas veidi ārpus tiesas zāles. Tas bija arī šīgada Eiropas Savienības dalībvalstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju un Ģenerālprokuroru konferences diskusiju temats.
Konferences dienas kārtībā bija diskusijas par arbitrāžas jeb šķīrējtiesas jurisdikciju un mediāciju, kas ir ārpustiesas strīdu risināšanas veidi civiltiesību jomā, kā arī par vienošanos un citām krimināltiesisko attiecību noregulējuma iespējām bez tiesas iejaukšanās. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzīst, ka vērtīgi bijis tas, ka diskusijās piedalījās ne tikai praktiķi – tiesneši un prokurori, bet savu redzējumu par šīm problēmām un metodēm pauda arī Eiropā atzīti akadēmiķi – Vīnes, Frankfurtes un Boloņas universitāšu mācībspēki. Secinājums viennozīmīgs – tiesu darba atslogošanai nākotnes perspektīva ir alternatīva ārpustiesas strīdu noregulējuma attīstība un ieviešana gan civilstrīdos, gan krimināllietās.
Latvijas situāciju diskutējamās tēmas kontekstā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērtē kā visai progresīvu un attīstītu. Civilstrīdu risināšanai ir pietiekami spēcīga alternatīva – šķīrējtiesas, savukārt jaunajā Kriminālprocesa likumā ir ieviestas un vienkāršotas vairākas kriminālprocesa risināšanas iespējas. Taču jauna metode Latvijas jurisdikcijā ir mediācija, tai vēl nav oficiāla tiesiska regulējuma, un šis ir nākotnes darba lauks. Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka ar mediācijas palīdzību var risināt ne tikai sadzīviskus un ģimenes konfliktus, bet arī nopietnus lielu starptautisku kompāniju komerciāla rakstura strīdus.
Konference „Alternatīvās strīdu risināšanas iespējas” notika 16. un 17. oktobrī Vīnē. Konferences darbā piedalījās arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Lasīt vairāk
-
21. oktobris, 2008
Par vides pārkāpumu pierādījumiem noderīgi kalpo ekspertu – zinātnieku atzinumi. Tomēr šie atzinumi nevar pierādīt to, kas ir noticis, bet gan to, vai tas, kas ir noticis vai varētu notikt, ir iespējams. Šādu atziņu pēc atgriešanās no Eiropas valstu administratīvo tiesnešu vides tiesībās kolokvija Parīzē, uzsver Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.
Eiropas valstu administratīvo tiesnešu sanāksmē par Eiropas Kopienas vides tiesību piemērošanu tika apskatīti jautājumi par pieeju tiesai Orhūsas konvencijas kontekstā, par vides atbildības direktīvu ieviešanu, par tiesas kontroli un pierādīšanas jautājumiem vides tiesību normu pārkāpumos un par tiesnešu apmācības nepieciešamība.
Blakus vispārīgai informācijai par administratīvo tiesību darbību dažādās ES dalībvalstīs vides kāzusu lietās izskanēja pārdomas par pierādīšanas problēmām. Tā Jans Eklunds (Jan Eklund) no Vaasa administratīvās tiesas (Somija) norādīja, ka par vides pārkāpumu pierādījumiem var izmantot ekspertu atzinumus, taču galvenā problēma ir izprast atzinumā norādīto, jo pastāv zinātnes un juridiskās valodas atšķirības.
Senators J. Neimanis norāda, ka vides jautājumi skar ne tikai administratīvo, bet arī civilo un krimināltiesu darbību, jo vide ir ļoti plašs jēdziens, kas aptver gan vējā lauzta koka aizvākšanu, gan notekūdeņu ielaišanu ūdenstilpnēs, gan arī mobilā tālruņa elektromagnētisko viļņu ietekmi uz cilvēku. Vides jomā saduras publiskās intereses un vides vērtības.
Tādēļ starptautiskajā seminārā iegūtā informācija, it īpaši par vides kaitējuma pierādīšanas jautājumiem, ne tikai labi izmantojama Senāta Administratīvo lietu departamenta lietās, kas skar vides jautājumus, bet pierādīšanas jautājumu apskats noderīgs arī civillietās un krimināllietās.
Lasīt vairāk
-
17. oktobris, 2008
Ir sagatavots un izdots kārtējais, jau ceturtais kopš administratīvo tiesu izveidošanas, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu krājums.
Krājumā ir atlasīts un 11 nodaļās sistematizēts 81 svarīgākais Administratīvo lietu departamenta 2007.gada nolēmums, kas sniedz ieskatu par aizvadītā gada Senāta tiesu prakses tendencēm – jaunākajām atziņām un jau esošo atziņu attīstību.
2007. gads administratīvā procesa jomā iezīmējas ar to, ka judikatūrā sāk atspoguļoties to tiesību normu interpretācija un piemērošana, kuras tika iekļautas 2006. gada nogalē pieņemtajos Administratīvā procesa likuma grozījumos. Ņemot vērā, ka šie grozījumi bija pirmie apjomīgie grozījumi kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās, nolēmumu krājumā akcentētas būtiskākās judikatūras atziņas šajā kontekstā. Taču liela daļa krājumā ietverto nolēmumu nostiprina un attīsta jau nostabilizējušos judikatūru.
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzsver, ka, padarot nolēmumus pieejamus sabiedrībai, tiek nodrošināta tiesas darba caurskatāmība un prognozējamība, kā arī tiek veicināta Administratīvā procesa likuma 2. pantā noteiktā pamatmērķa – tiesību normu tiesiska, precīza un efektīva piemērošana publiski tiesiskajās attiecībās – sasniegšana. Tiesu nolēmumi aizvien vairāk tiek atzīti par pilntiesīgu tiesību palīgavotu, tādēļ šādi nolēmumu krājumi kļūst par būtisku izglītojošu materiālu katram praktizējošam juristam.
Lai krājums būtu ērti lietojams un interesenti varētu tajā vieglāk orientēties, ir ietverti arī vairāki rādītāji, pēc kuriem var atrast interesējošo nolēmumu vai pētīt interesējošo administratīvā procesa problēmjautājumu.
Krājums ir 1060 lappuses biezs. Cena Tiesu nama aģentūras kioskos 21,40 lati.
Lasīt vairāk
-
8. oktobris, 2008
Aprit divdesmitā gadi, kopš Rīgā 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes (LTF) 1. kongress. Augstākās tiesas LTF atbalsta grupa par kongresa delegāti bija izvirzījusi tiesnesi Zaigu Raupu. Viņa piedalījās kongresa darbā un uzstājās debatēs.
To laiku Augstākajā tiesā – Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas veidošanu un darbību – atceras Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks:
"Pēc 1988. gada jūnijā notikušā inteliģences ārkārtas kongresa, kad Mavriks Vulfsons ar faktiem pamatoja un pierādīja neatkarīgās Latvijas okupāciju un nelikumīgu inkorporāciju PSRS impērijas sastāvā, arī valsts iestādēs sākās jaunas vēsmas.
Tās skāra arī Augstāko tiesu. Lielākā daļa Augstākās tiesas tiesnešu pēc vasaras atvaļinājuma, apmēram septembra sākumā, sanāca kopā un nolēma Augstākajā tiesā dibināt LTF atbalsta grupu. Par LTF atbalsta grupas vadītāju tika ievēlēts tiesnesis Andrejs Lepse, par sekretāri - konsultante Sandra Sleja (tagad zvērināta advokāte).
Diemžēl līdz šodienai nav saglabājies LTF Augstākās tiesas atbalsta grupas dalībnieku saraksts. Pieminēšu tikai tos tiesnešus un tiesas darbiniekus, kuri patlaban strādā Augstākajā tiesā un kuri darbojās LTF atbalsta grupā: Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, senators Pāvels Gruziņš, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, senators Valerijans Jonikāns, senatori Zigmants Gencs, Ruta Zaķe un Vilnis Vietnieks, tiesneši Ausma Keiša un Andrejs Lepse, Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultantes Biruta Puķe (toreiz AT tiesnese), Inta Ķirse (toreiz AT priekšsēdētaja palīdze), Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja palīgs Roberts Namatēvs (toreiz AT tiesnesis), Dokumentu pārvaldības nodaļas speciāliste Anda Straume, šoferis Valdis Straume.
Lasīt vairāk
-
8. oktobris, 2008
Valdība nav ņēmusi vērā Augstākās tiesas kategoriskos iebildumus pret grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz apturēt 2003. gadā uzsākto tiesnešu darba samaksas reformu un tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāj nemainīgas salīdzinājumā ar šo gadu. Lai vakar valdībā atbalstītie likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs cer, ka Saeima ņems vērā Augstākās tiesas iebildumus.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka tiesnešu algu palielinājuma grafiks ir ietverts likumā un, to nepildot, būtu ne tikai pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, bet tiktu būtiski ietekmēts tiesu varas un tiesnešu neatkarības princips, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā. Tiesu varas un tiesnešu neatkarības princips nepieļauj situāciju, kad tiesu varas pārstāvjiem ir jācīnās par finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami likumā paredzēto tiesas funkciju nodrošināšanai. Šāda situācija apdraud tiesu neatkarības principu, kas var izpausties, piemēram, kā korupcijas risku paaugstināšanās, kadru mainība, profesionāļu aiziešana no tiesas. Tas savukārt var apdraudēt arī ikvienas personas Satversmē un starptautiskajos dokumentos nodrošinātās tiesības uz neatkarīgu un taisnīgu tiesu, tostarp var radīt šaubas par tiesu spriedumu objektivitāti.
Lasīt vairāk
-
6. oktobris, 2008
Ņemot vērā valdības lēmumu par 2009. gada budžeta samazinājumu valsts iestādēm, Augstākā tiesa nākamā gada izdevumus ir samazinājusi par 36 219 latiem.
Plānojot 2009. gada budžetu, Augstākā tiesa par 10,67% ir samazinājusi izdevumus, kas ir paredzēti precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem.
Valdības 23. septembra sēdē noteiktais maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms Augstākajai tiesai 2009. gadā ir 3 752 621 lats.
Lasīt vairāk
|
