Novembris
-
28 novembris, 2008
„Mēs Eiropā domājam un daudzus jautājumus risinām apbrīnojami līdzīgi, taču Latvijā dzirdējām un redzējām labas idejas, par kurām padomāsim, atgriezušies Norvēģijā,” pēc tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču teica Nordmores pilsētas tiesas priekšsēdētājs Jan Erling Lied. Norvēģijas tiesnešu un tiesas darbinieku delegācija, apmeklējot Latviju, 28. novembrī viesojās Augstākajā tiesā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Norvēģijas delegāciju iepazīstināja ar Latvijas tiesu sistēmu, Augstākās tiesas uzbūvi un uzdevumiem, tiesnešu atalgojuma sistēmu un sociālajām garantijām. Tā kā ieradušies bija pirmās instances tiesneši, viņiem bija interesanti dzirdēt Bičkoviča personiskās karjeras stāstu, kā viņš no rajona tiesneša nonācis līdz Augstākās tiesas vadītāja postenim.
Lasīt vairāk
-
27 novembris, 2008
27. novembrī sešpadsmit advokāti, kas nokārtojuši zvērinātu advokātu eksāmenu un ko Zvērinātu advokātu padome uzņēmusi zvērinātos advokātos, nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Tiesību zinātņu doktors Uldis Krastiņš no eksāmena kārtošanas bija atbrīvots.
Zvērestu nodeva juristi, kas jau strādā zvērinātu advokātu birojos,- Inita Apšeniece, Valdis Bergs, Ieva Bērziņa-Andersone un Ivo Krievs, uzņēmumu juristi – SIA „ Krone NI” juridiskais direktore Kristaps Ābelis, SIA „ Eiropas Komunikācija” juriskonsults un vadītājs Mārtiņš Grīnbergs, AS „LatLADA” juridiskā biroja vadītājs Aivars Kaparšmits un SIA „Panditrans-Baltika” valdes locekle Larisa Loskutova, mācībspēki – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Uldis Krastiņš, Latvijas Policijas akadēmijas viesdocente Anita Mazure un Rīgas Tehniskās universitātes docente Daina Ose, tiesībsargājošās iestādēs strādājoši juristi - Kuldīgas rajona prokuratūras virsprokurors Raitis Mediņš, Drošības policijas vecākais inspektors Artūrs Zvejsalnieks, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejas un personāla nodaļas vadītāja Daina Sangoviča, kā arī pašnodarbināta persona Valdemārs Šubrovskis un Rīgas Domes Zemgales priekšpilsētas izpilddirektora palīgs Anvars Noviks.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc zvēresta nodošanas advokātiem atgādināja par atbildību, ko uzliek zvērināta advokāta zvērests, proti, vienmēr saredzēt un nepārkāpt robežu, kur beidzas klienta intereses un sākas likuma pārkāpums. Jaunuzņemtajiem advokātiem I. Bičkovičs vēlēja vienmēr apzināties savu piederību tiesu sistēmai, būt pieprasītiem, profesionāliem un zinošiem advokātiem.
Lasīt vairāk
-
26 novembris, 2008
26. novembrī Augstāko tiesu apmeklēja Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas tiesneši un tiesnešu mācību centru pārstāvji. Par tiesnešu mācībām atbildīgās personas tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un sarunā iepazinās ar Augstākās tiesas vietu un lomu Latvijas tiesu sistēmā, struktūru un vēsturi. Īpaša interese bija par Augstākās tiesas tiesnešu tālākizglītību, Augstākās tiesas kompetenci zemāku instanču tiesu tiesnešu profesionālajā pilnveidē un Augstākās tiesas sadarbību ar Latvijas tiesnešu mācību centru.
Viesi apmeklēja arī Augstākās tiesas muzeju.
Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas tiesnešu mācību centru pārstāvji projektu „Atbalsts Azerbaidžānas tiesām un justīcijai”, „Tiesu varas stiprināšana Armēnijā” un „Likumdošanas un justīcijas reforma Dienvidkaukāzā” ietvaros apmeklē Lietuvu, Latviju un Igauniju. Projekti tiek realizēti ar Vācijas Juridiskās sadarbības fonda atbalstu.
Uzņemšanas laikā Latvijā Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas tiesnešu mācību centru delegācijai bija tikšanās ar Latvijas Tiesnešu mācību centra pārstāvjiem, Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas pārstāvjiem un Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
Lasīt vairāk
-
24 novembris, 2008
Latvijas Tiesnešu biedrības gadskārtējā pilnsapulcē 21. novembrī tika ievēlēta jauna Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente. Turpmāk šos pienākumus pildīs Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne. Viņa amatā nomainīs līdzšinējo prezidentu Ivaru Bičkoviču, kurš bija Tiesnešu biedrības prezidents kopš 1998. gada.
Par Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidentiem ievēlēti senators Aldis Laviņš kā Augstākās tiesas pārstāvis, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere kā apgabaltiesu pārstāve un Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma kā rajona (pilsētu) tiesu pārstāve.
Tiesnešu biedrības valdē ievēlēti no Augstākās tiesas Ivars Bičkovičs, no Rīgas tiesu apgabala Sandra Strence, no Vidzemes tiesu apgabala Indulis Konošonoks un Aldis Stienis, no Zemgales tiesu apgabala Adrija Kasakovska, Juris Siliņš un Marina Ribina, no Kurzemes tiesu apgabala Gunita Galiņa, no Latgales tiesu apgabala Anna Biksiniece, Andris Strauts un Helēna Muižniece.
Par Tiesnešu biedrības Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Tiltiņš, revīzijas komisijas loceklēm Anita Čerņavska un Ilze Celmiņa.
Lasīt vairāk
-
19 novembris, 2008
13. novembrī Saeima par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Arni Dunduru. Par Dundura apstiprināšanu balsoja 74 deputāti, pret 1, atturējās 3 deputāti.
Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā strādās jaunais tiesnesis, noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Arnis Dundurs dzimis 1969. gadā Ventspilī. 1995. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, šobrīd studē maģistrantūrā.
Tiesu sistēmā A. Dundurs strādā kopš 1995. gada. Bijis administratīvais tiesnesis un tiesnesis Ventspils pilsētas tiesā, no 1999. līdz 2007. gadam Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Civillietu tiesas kolēģijā. Kopš 2007. gada 17. maija Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Civillietu tiesas kolēģijā. 2008. gadā tiesnesim piešķirta otrā kvalifikācijas klase.
Lasīt vairāk
-
14 novembris, 2008
13. novembrī Augstāko tiesu darba vizītē apmeklēja Zviedrijas Drošības un integritātes komisijas pārstāvji. Komisija, ko vada Anderss Eriksons un vicepriekšsēdētājs Jērans Hokansons, uzrauga slepeno izmeklēšanas metožu izmantošanu Zviedrijā un šobrīd iepazīstas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi un pieredzi operatīvo darbību akceptēšanā un uzraudzīšanā. Ar Zviedrijas delegāciju Augstākajā tiesā tikās Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs un Sevišķās lietvedības nodaļas vadītāja Signe Zaļkalne.
Lasīt vairāk
-
14 novembris, 2008
Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Inetas Ziemeles uzaicinājuma grupa Augstākās tiesas tiesnešu un tiesnešu palīgu novembra sākumā apmeklēja ECT un ieguva vērtīgu informācija par aktuāliem ECT nolēmumiem, tostarp par aktuālām problēmām lietās pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, ka arī par atsevišķiem pamattiesību piemērošanas problēmjautājumiem kopumā.
Ar Latvijas Augstākās tiesas pārstāvjiem tikās ECT priekšsēdētājs J.Paulu Kosta (Francija) un Latvijas pārstāvji – tiesnese Ineta Ziemele un jurists Juris Rudevskis.
ECT priekšsēdētājs informēja par tiesību jautājumu īpatnībām lietās pret Latviju, par aktuālajām lietām pret Franciju, kā arī par ECT aktualitātēm kopumā. Priekšsēdētājs atzina, ka lietās pret Latviju ir augsts sarežģīto lietu īpatsvars. Viņš norādīja, ka Augstākās tiesas nacionālā līmenī ir filtrs, kas var izlabot kļūdas tiesas procesā jau nacionālā līmenī, tādējādi samazinot iespējamo sūdzību skaitu ECT.
Lasīt vairāk
-
13 novembris, 2008
Labi tikumi, reliģija, neatļauta un nepieklājīga darbība ir juridiskie jēdzieni, kurus tiesām nākas noskaidrot un interpretēt, piemērojot Civillikuma 1415. pantu, kas nosaka, ka „Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu: tāds darījums nav spēkā.”
Augstākā tiesa ir izpētījusi tiesu praksi, kas saistīta ar 1415. panta piemērošanu. Sagatavots arī ieskats par to, kā citu valstu tiesībās tiek piemērots Civillikuma 1415. pantā nostiprinātajam analoģisks tiesību institūts.
Pētījumā apskatīta Civillikuma 1415. pantā iekļautā institūta būtība, vieta un loma civiltiesībās, tā vēsturiskā attīstība. Analizēts Civillikuma 1415. pantā iekļautais institūts romiešu tiesībās un citu valstu tiesībās, kā arī Civillikuma 1415. panta piemērošana Latvijā līdz 1940. gadam un mūsdienās. Pētītais Civillikuma pants analizēts arī kontekstā ar Eiropas Savienības tiesībām.
Lasīt vairāk
-
8 novembris, 2008
„Latvijas tieslietu sistēmā strādājošie nav lutināti ar atzinībām. Daudziem jaundibinātā Goda zīme ir pirmā un vienīgā atzinība daudzajos gadu desmitos, kas strādāti Latvijas tieslietu sistēmā. Gandarī, ka starp pirmajiem šī apbalvojuma saņēmējiem ir arī Augstākās tiesas tiesneši,” Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas pasākumā atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas svinīgajā pasākumā, kas notika 7. novembrī Dailes teātrī, šogad pirmo reizi 49 tieslietu sistēmas darbiniekiem tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma arī 16 bijušie un tagadējie Augstākās tiesas tiesneši.
Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents uzrunā atzīmēja, ka viens no svarīgajiem tieslietu sistēmas uzdevumiem joprojām, tāpat kā pirms 90 gadiem, ir tiesību normu jaunrade un labas tiesu prakses veidošana. "Vēl svarīgāk ir apsteigt šodienu - radīt un kopt tiesisko domu. To, ko saucam par likuma garu, jēgu un mērķi. Esmu vairākkārtīgi teicis, ka tiesiska valsts nevar pastāvēt bez taisnīgas tiesas," sacīja Valsts prezidents.
Lasīt vairāk
-
4 novembris, 2008
Tieslietu ministrija jau informējusi, ka, sagaidot Latvijas valsts un arī tieslietu sistēmas 90 gadu jubileju, šogad pirmo reizi 49 tieslietu sistēmas darbiniekiem tiks pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes.
Apbalvojumu saņems 16 bijušie un tagadējie Augstākās tiesas tiesneši. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir gandarīts par Augstākās tiesas tiesnešu darba un devuma tieslietu sistēmas attīstībā novērtējumu.
Ar I pakāpes Goda zīmi tiks apbalvots neatkarīgās Latvijas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemribo, bijušais Senāta Civillietu departamenta senators Imants Fridrihsons, bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, tagad Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultante Gunta Višņakova, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieki Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un Senāta Civillietu departamenta senators Kalvis Torgāns.
Ar II pakāpes Goda zīmi apbalvos bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tagad Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru Andri Guļānu, Senāta Krimināllietu departamenta senatori Valdu Eilandi un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu.
III pakāpes Goda zīmi saņems Civillietu tiesu palātas tiesnese Aiva Zariņa, Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Ausma Keiša un Eduards Pupovs, bijusī Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte, bijušie Senāta Krimināllietu departamenta senatori Fricis Jaunbelzējs un Georgijs Kuzņecovs un bijusī Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Leontīne Plūksna.
Lasīt vairāk
|
