2008
-
30 decembris, 2008
Augstākās tiesas Ziemassvētku labdarības akcijā tiesneši un darbinieki ziedojuši 666,40 latus, kas kā dāvinājums bērniem pārskaitīti Kuldīgas rajona Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra kontā.
Pelču speciālajā internātpamatskolā mācās 193 bērni ar speciālām vajadzībām, astoņi no viņiem pārvietojas ratiņkrēslos. Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku dāvinājums būs noderīgs tehnisko mācību līdzekļu iegādei, kas atvieglos un palīdzēs bērniem labāk uztvert un apgūt mācību vielu.
Ziemassvētku labdarības akcijas tradīcija Augstākajā tiesā aizsākās 2002. gadā, kad tiesnešu un tiesas darbinieku ziedojumi – grāmatas, rotaļlietas, rakstāmpiederumi un bērnu drēbes – nonāca kopējā Latvijas televīzijas organizētā akcijā. Turpmākajos gados tiesa pēc Bērnu fonda ieteikuma atbalsta konkrētas bērnu iestādes, to kontā pārskaitot saziedoto naudu. Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku ziedojumus saņēmuši Rudzātu speciālās internātskolas, Ērģemes bērnu nama, Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centra „Mūsmājas”, Saldus rajona bērnu un ģimenes centra „Rūķītis” bērni, bet pagājušajā gadā – Cēsu rajona Raiskuma sanatorijas internātpamatskola.
Lasīt vairāk
-
26 decembris, 2008
Augstākās tiesas muzejā atklāts jauns – Latvijas Senāta senatora Teodora Bergtāla piemiņai veltīts – stends. To, klātesot senatora meitai Olgai Helēnai Kaziorovai un mazmazbērniem Ilonai Niedrai un Viktoram Kaziorovam, atklāja Senāta 90. gadadienā 19. decembrī.
Teodors Bergtāls bija viens no trīsdesmit Latvijas Republikas pirmās neatkarības laika Latvijas Senāta senatoriem. 1938. gada februārī Bergtāls iecelts par Senāta virsprokurora biedru, maijā – par senatoru Administratīvajā departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada 26. novembrī. Tālākais liktenis, tāpat kā vēl sešiem senatoriem – 1941. gada jūnijā arestēts un deportēts. Ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāves sods nošaujot. Nošauts 1942. gada 9. jūnijā Soļikamskā.
Kā vadmotīvs tiesneša darbam noderīgi senatora Teodora Bergtāla 1939. gadā rakstītie vārdi, kas likti arī piemiņas stendā: „Tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu dažkārt dienišķās un nepieciešamās vajadzības apmierina tiesa.”
Lasīt vairāk
-
21 decembris, 2008
„Augstākā tiesu instance – agrāk Senāts, tagad Augstākā tiesa – visos laikos, arī padomju gados, bijusi stabilitāti, profesionalitāti, stingru mugurkaulu apliecinoša iestāde. Tas diegs, kas tur kopā biezo grāmatu, ko sauc par Latvijas tiesu vēsturi, ir ATBILDĪBA. Augstākās tiesas darbā šis vārds vienmēr bijis pašsaprotams jēdziens, darba jēga un sūtība,” Augstākās tiesas svinīgajā sēdē uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Svinīgā sēde 19. decembrī bija veltīta Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – dibināšanas 90. gadadienai.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlēja tiem, kas Augstākajā tiesā strādā tagad un strādās turpmāk, saglabāt atbildības sajūtu, mantotu no pirmajiem senatoriem, kas tiesnešu pienākumus Senātā pildīja Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā 1918.-1940. gadā.
Lasīt vairāk
-
19 decembris, 2008
Izlīgums starp apsūdzēto un cietušo vai viņa pārstāvi kā viens no krimināltiesisko attiecību noregulēšanas mehānisma elementiem Latvijas tiesās tiek izmantots visai bieži, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo likuma prasībām atbilstošu izlīgumu noslēgšana var sekmēt Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu. Kopumā Kriminālprocesa likumā (KPL) ietvertās prasības par apsūdzētā un cietušā izlīguma īstenošanu, izlīguma formu un paziņošanu par izlīgumu ievērotas.
Taču lielākajā daļā gadījumu, kad kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma (KL) 130. panta – par tīšiem viegliem miesas bojājumiem –, ja nodarījums saistīts ar vardarbību ģimenē, tiesnesim un arī prokuroram ir nepareiza izpratne par izlīguma būtību šāda veida kriminālprocesā. Tāds ir viens no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta kopsēdes secinājumiem, apspriežot Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas kopīgi veikto tiesu prakses apkopojumu par tiesu praksi kriminālprocesa izbeigšanā un personu atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu.
Lasīt vairāk
-
18 decembris, 2008
19. decembrī Augstākajā tiesā notiks svinīgā sēde, veltīta Latvijas augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – 90. jubilejai. Tiks prezentēta Augstākās tiesas izdotā brošūra „Senatori. Latvijas Senāts 1918-1940” un Augstākās tiesas muzejā atklāts senatora Teodora Bergtāla piemiņai veltīts stends.
Piedalīties svinīgajā sēdē aicināti Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki. Uzaicināts arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kā arī Latvijas Senāta senatoru bērni un bijušie Augstākās tiesas tiesneši.
1918. gada 6. decembrī Tautas padomes pieņemtais „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību” par kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu. 7. decembrī iecelti pirmie senatori Jānis Graudiņš un Kristaps Valters. 19. decembrī amatā iecelti vēl pieci senatori, un šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Senāta dibināšanas dienu. Senāts darbojās līdz 1940. gada 26. novembrim, kad senatori saņēma Tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no amata tajā pašā dienā. Senāta darbu atjaunotajā Latvijas Republikā turpina Augstākā tiesa, ko veido kasācijas instance – Senāts – un apelācijas instance – Tiesu palātas.
Lasīt vairāk
-
18 decembris, 2008
Divdesmit pieci advokāti 18. decembrī nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ivars Bičkovičs, pieņemot zvērestu, vēlēja zvērinātos advokātos uzņemtajiem būt enerģiskiem, gudriem, radošiem , līdz ar to – pieprasītiem advokātiem. Izvēloties savas darbības stratēģiju, atcerēties, ka advokāts, no vienas puses, strādā kā privātuzņēmējs un nav darba attiecībās ar valsti, bet, no otras puses, advokatūra ir tiesu sistēmas sastāvdaļa. Sabiedrības attieksme pret tiesu sistēmu veidojas arī, vērtējot advokāta darbu, un tas ietekmē arī tiesneša un prokurora darba prestižu.
Lielākā daļa jaunuzņemto advokātu ir līdzšinējie zvērinātu advokātu palīgi – Antra Antoma, Baiba Abzalona, Līga Baltmane, Elīna Bedānova, Andis Bubnovs, Iveta Ēdolfa, Jekaterina Halturina, Daiga Jakševica, Aiga Klimoviča, Lana Leja, Irina Naprijenko, Normunds Puško, Gaļina Radiloveca, Andra Rektiņa-Hitrova, Jānis Siliņš, Viola Supe, Sandra Sprūde, Kārlis Tračums, Antra Vorpe, kā arī uzņēmumu un iestāžu juristi – Ivita Beļa, Inga Purmale, Emīls Saliņš un Edijs Saulītis. Advokāta zvērestu nodeva aizsardzības ministra padomnieks juridiskajos jautājumos un ministra biroja vadītājs Jānis Dzanuškāns un Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Liepājas filiāles lektore Ilze Kajaka.
Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Ja pretendents nokārtojis advokāta eksāmenu un Latvijas Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, Zvērinātu advokātu padome uzņem pretendentu zvērinātu advokātu skaitā, nosaka zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu un paziņo par uzņemtajiem zvērinātos advokātos Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas saskaņā ar Advokatūras likuma 46. pantu pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.
Lasīt vairāk
-
11 decembris, 2008
Vilemam Korthalam Altes (Willem Korthals Altes), tiesnesim no Nīderlandes, 10. decembrī viesojoties Augstākajā tiesā, raisījās interesanta saruna ar Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Anitu Poļakovu. Arī viņš ir strādājis apelācijas instances tiesā, taču atgriezies Amsterdamas rajona tiesā, jo pirmajā instancē darbs šķitis interesantāks.
V. Altes Latvijā bija ieradies Eiropas Tiesnešu tālākizglītības tīkla (EJTN) apmaiņas programmas ietvaros. Tīklā ir apvienojušās visas ES valstu institūcijas, kuras atbildīgas par tiesnešu tālākizglītību. Arī Latvijas Tiesnešu mācību centrs ir EJTN biedrs un piedalās tiesnešu apmaiņas programmās.
Nīderlandes tiesnesim interesēja Latvijas tiesu sistēma, kurā apgabaltiesa darbojas gan kā pirmā līmeņa, gan apelācijas instance, bet Augstākā tiesa – gan kā apelācijas, gan kasācijas instance. Nīderlandē visas lietas pirmajā instancē skata pirmā līmeņa tiesa. Citāda sistēma bijusi nodokļu tiesām, un tur piedzīvota tiesu reforma, kurā daudziem tiesnešiem bijis jāpāriet uz zemāka līmeņa tiesām, un tā bijusi emocionāla problēma. Tādēļ viņš saprot, kāpēc Latvijā tik smagi virzās jaunais Tiesu iekārtas likumprojekts.
Lasīt vairāk
-
2 decembris, 2008
No 2. decembra Augstākās tiesas tiesneša pienākumus Civillietu tiesu palātā sāk pildīt Arnis Dundurs, līdzšinējais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis. Saeima A. Dunduru par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja 13. novembrī.
Arnis Dundurs dzimis 1969. gadā Ventspilī. 1995. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, šobrīd studē maģistrantūrā.
Tiesu sistēmā A. Dundurs strādā kopš 1995. gada. Bijis administratīvais tiesnesis un tiesnesis Ventspils pilsētas tiesā, no 1999. līdz 2007. gadam Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Civillietu tiesas kolēģijā. Kopš 2007. gada 17. maija Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Civillietu tiesas kolēģijā. 2008. gadā tiesnesim piešķirta otrā kvalifikācijas klase.
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā tagad būs 12 tiesneši. Pavisam Augstākajā tiesā strādā 49 tiesneši.
Lasīt vairāk
-
28 novembris, 2008
„Mēs Eiropā domājam un daudzus jautājumus risinām apbrīnojami līdzīgi, taču Latvijā dzirdējām un redzējām labas idejas, par kurām padomāsim, atgriezušies Norvēģijā,” pēc tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču teica Nordmores pilsētas tiesas priekšsēdētājs Jan Erling Lied. Norvēģijas tiesnešu un tiesas darbinieku delegācija, apmeklējot Latviju, 28. novembrī viesojās Augstākajā tiesā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Norvēģijas delegāciju iepazīstināja ar Latvijas tiesu sistēmu, Augstākās tiesas uzbūvi un uzdevumiem, tiesnešu atalgojuma sistēmu un sociālajām garantijām. Tā kā ieradušies bija pirmās instances tiesneši, viņiem bija interesanti dzirdēt Bičkoviča personiskās karjeras stāstu, kā viņš no rajona tiesneša nonācis līdz Augstākās tiesas vadītāja postenim.
Lasīt vairāk
-
27 novembris, 2008
27. novembrī sešpadsmit advokāti, kas nokārtojuši zvērinātu advokātu eksāmenu un ko Zvērinātu advokātu padome uzņēmusi zvērinātos advokātos, nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Tiesību zinātņu doktors Uldis Krastiņš no eksāmena kārtošanas bija atbrīvots.
Zvērestu nodeva juristi, kas jau strādā zvērinātu advokātu birojos,- Inita Apšeniece, Valdis Bergs, Ieva Bērziņa-Andersone un Ivo Krievs, uzņēmumu juristi – SIA „ Krone NI” juridiskais direktore Kristaps Ābelis, SIA „ Eiropas Komunikācija” juriskonsults un vadītājs Mārtiņš Grīnbergs, AS „LatLADA” juridiskā biroja vadītājs Aivars Kaparšmits un SIA „Panditrans-Baltika” valdes locekle Larisa Loskutova, mācībspēki – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Uldis Krastiņš, Latvijas Policijas akadēmijas viesdocente Anita Mazure un Rīgas Tehniskās universitātes docente Daina Ose, tiesībsargājošās iestādēs strādājoši juristi - Kuldīgas rajona prokuratūras virsprokurors Raitis Mediņš, Drošības policijas vecākais inspektors Artūrs Zvejsalnieks, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejas un personāla nodaļas vadītāja Daina Sangoviča, kā arī pašnodarbināta persona Valdemārs Šubrovskis un Rīgas Domes Zemgales priekšpilsētas izpilddirektora palīgs Anvars Noviks.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc zvēresta nodošanas advokātiem atgādināja par atbildību, ko uzliek zvērināta advokāta zvērests, proti, vienmēr saredzēt un nepārkāpt robežu, kur beidzas klienta intereses un sākas likuma pārkāpums. Jaunuzņemtajiem advokātiem I. Bičkovičs vēlēja vienmēr apzināties savu piederību tiesu sistēmai, būt pieprasītiem, profesionāliem un zinošiem advokātiem.
Lasīt vairāk
|
