Aprīlis
-
30 aprīlis, 2009
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senators Kalvis Torgāns iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni senatoram pasniedza svinīgajā ceremonijā 1. maijā.
Viens no ievērojamākajiem Latvijas zinātniekiem civiltiesību un civilprocesa nozarē Kalvis Torgāns apbalvots par nozīmīgu ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā un tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanā. Kalvis Torgāns ir Augstākās tiesas senators, Latvijas Universitātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, habilitētais tiesību doktors.
Augstākais valsts apbalvojums - III šķiras Atzinības krusts - piešķirts arī ilggadējam Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājam Gunāram Aigaram. Viņš apbalvojumu saņems svinīgajā ceremonijā 7. maijā.
Augstākā tiesa ir gandarīta par valsts atzinību tiesnešu darbam. Atjaunotajā Latvijas Republikā augstākie valsts apbalvojumi tiesnešiem nav dāsni dāvāti. Līdz šim Triju zvaigžņu ordeņus saņēmuši tikai trīs Augstākās tiesas senatori – Andris Guļāns, Rolands Krauze un Roberts Guntis Namatēvs.
Lasīt vairāk
-
28 aprīlis, 2009
Valsts kontrole ir pabeigusi finanšu revīziju par Augstākās tiesas 2008.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību un atzinusi, ka finanšu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli.
Valsts kontrole norāda, ka nav atklājusi būtiskas neatbilstības revīzijas apjomā ietvertajās pārskata daļās. Ir konstatētas atsevišķas nepilnības, bet neviena no tām nav augstas prioritātes.
Starp nepilnībām, kuru novēršanu Valsts kontrole atzīmējusi kā vidēju prioritāti, ir tādu pabalstu un kompensāciju veidu paredzēšana Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, kas nav tieši noteikti likumā „Par tiesu varu” un Darba likumā, bet kurus Augstākā tiesa noteikusi ar iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Augstākā tiesa uzskata, ka darbinieku tiesības līdzās darba algai, piemaksām un prēmijām saņemt arī cita veida atlīdzību saistībā ar darbu ir noteiktas Darba likumā un nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs nebūtu vēlējies minētās tiesības piešķirt tiem darbiniekiem, kas strādā tiesā.
Tāpat arī likumā „Par tiesu varu” ir noteikti gadījumi, kad valstij ir pienākums tiesnesim izmaksāt pabalstus un kompensācijas, tomēr no likuma neizriet, ka tiesnesim nevarētu tikt izmaksāti arī citi pabalsti un kompensācijas.
Jāpiezīmē, ka, ņemot vērā likumu „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” un finansējuma samazinājumu atbilstoši grozījumiem likumā ”Par valsts budžetu 2009.gadam”, Augstākās tiesas iekšējie normatīvi par pabalstu un kompensāciju piešķiršanu tiesnešiem un darbiniekiem 2009.gadā nav spēkā.
Lasīt vairāk
-
20 aprīlis, 2009
Lai atslogotu augstākās tiesas instances darbu, Vācijā ir pieredze, ka pirmās un apelācijas instances tiesneši uz laiku tiek pārcelti darbā par kasācijas instances tiesnešu palīgiem. Tā ir abpusēji izdevīga pārmaiņa – tiesneši paši paaugstina savu kvalifikāciju un reizē arī atslogo augstākās tiesas tiesnešus. Pārcelšana notiek uz trīs gadiem.
Grupa šādu Vācijas Federālās Augstākās tiesas tiesnešu palīgu 20. aprīlī viesojās Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Viņi ieradušies Latvijā, lai iepazītu mūsu valsts tiesu sistēmu un aizgūtu arī pieredzi savam darbam. Augstākā tiesa bija viņu vizītes pirmā tieslietu iestāde, tādēļ interese par Augstākās tiesas pārstāvju – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Valerijana Jonikāna, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Senāta Krimināllietu departamenta senatora Pētera Dzalbes – sniegto informāciju bija liela.
Lasīt vairāk
-
20 aprīlis, 2009
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un priekšsēdētāja vietnieki - Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars - pēc Polijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Leha Gardocka (Lech Gardocki) uzaicinājuma devušies pieredzes apmaiņas braucienā uz Polijas Augstāko tiesu.
Delegācijai paredzētas vairākas tikšanās Polijas Augstākajā tiesā, kā arī Valsts Tiesas padomē, Konstitūcijas Tribunālā, Augstākajā Administratīvajā tiesā un Krakovas apgabaltiesā.
Notiks arī tikšanās Latvijas Republikas vēstniecībā ar Latvijas Republikas Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Albertu Sarkani un konsulu Andreju Līvmani.
Lasīt vairāk
-
18 aprīlis, 2009
Tiesneši ir gatavi izrādīt solidaritāti ar citām sociālajām iedzīvotāju grupām un piedalīties valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, taču prasa likumdevējus un izpildvaru ievērot tiesu īpašos apstākļus un izvirzītos principus, - uzsvērts 17. aprīlī Latvijas tiesnešu konferences pieņemtajā aicinājumā Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam.
Lemjot par iespējamo finansējuma samazinājumu tiesu iestādēm, tiesneši aicina tiesu darbībai atvēlēto finansējumu noteikt tādā apmērā, lai netiktu apdraudēta sabiedrības pieejamība tiesai un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesu finansēšanai ekonomiskās krīzes apstākļos ir jāizstrādā individuālus kritērijus un jāparedz risinājumus likumā garantētās atalgojuma reformas turpināšanai. Tiesneši piedāvā samazināt tiesu politikas veidojošās izpildvaras apmērus un novērst funkciju dublēšanos, kādu saskata Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas darbībā.
Lasīt vairāk
-
18 aprīlis, 2009
Jautājums par tiesnešu ētiku, kas bija uzmanības centrā pagājušā gadā, aktualitāti nav zaudējis, taču ir rādītāji, kas liecina, ka situācija ir mainījusies. Spriedze, kas valdīja tiesnešu vidē, un sabiedrības neapmierinātība ar tiesu darbu ir mazinājusies, Latvijas tiesnešu konferencē 17. aprīlī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Jūtami samazinājies saistībā ar tiesnešu darbu ierosināto disciplinārlietu skaits: 2007. gadā ierosinātas 17 disciplinārlietas, bet 2008. gadā - tikai 5. Taču vēl svarīgāks rādītājs, pēc priekšsēdētāja domām, ir tas, ka pērn ievērojami samazinājies no iedzīvotājiem saņemto sūdzību skaits par tiesnešu darbu. Tiesu administrācijā saņemts par apmēram trešdaļu mazāk sūdzību, tāpat arī Augstākajā tiesā.
Lasīt vairāk
-
18 aprīlis, 2009
17. aprīlī notikušajā Latvijas tiesnešu konferencē ievēlēti trīs jauni Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi un viens jauns Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ievēlēti trīs jauni tiesneši - Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Kiršteine un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.
Lasīt vairāk
-
16 aprīlis, 2009
Nacionālo tiesu tiesneši ir pirmie un galvenie Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretētāji, atzīst Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, tādēļ savas pirmās oficiālās vizītes laikā Latvijā uzskatīja par svarīgu tikties ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešiem.
Tikšanās laikā 15. aprīlī Kosta norādīja uz sadarbības starp ECT un Latvijas Augstāko tiesu svarīgo nozīmi. „Valstīm jāgarantē cilvēktiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un vislielākā mērā to nodrošina nacionālās tiesas. ECT it tikai galīgā tiesa,” uzsvēra Kosta.
ECT priekšsēdētājs, kā arī ECT sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils un ECT tiesnese Ineta Ziemele, kuri viņu pavadīja vizītē Augstākajā tiesā, atbildēja uz tiesnešu jautājumiem un skaidroja ECT nostāju vairākos Latvijai aktuālos jautājumos.
Lasīt vairāk
-
9 aprīlis, 2009
Latvijas tiesneši 17. aprīlī pulcēsies gadskārtējā konferencē, kurā gatavojas paust tiesnešu pozīciju saistībā ar jau notikušo un vēl gaidāmo finansējuma samazinājumu tiesu sistēmai. Tiesneši spriedīs par tiesu sistēmas spēju darboties un pilnvērtīgi pildīt tiesu funkcijas ekonomiskās krīzes ierobežotā budžeta apstākļos.
Bez šī, iespējams, centrālā konferences temata, tiesnešiem jālemj vairāki jautājumi saistībā ar tiesnešu pašpārvaldes institūcijām.
Pirms gada tiesnešu konferencē tika izveidota jauna tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Tiesnešu ētikas komisija. Tās priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns sniegs ziņojumu par pirmā gada darbu, problēmām, atzinumiem. Ētikas komisija secinājusi, ka tās reglamentā nav skaidri norādīts, pēc kā iniciatīvas un kādā veidā komisija veic vienu no likuma „Par tiesu varu” 91.2 pantā tai paredzētajām funkcijām, proti, apspriest ētikas normu pārkāpumus. Komisija sagatavojusi papildinājumus Tiesnešu ētikas komisijas reglamentā, ko jāapstiprina konferencei.
Konferencei būs jāapspriež un jāapstiprina arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglaments. Līdz šim kolēģijas darbības pamats bija pašas apstiprināts nolikums, taču ar 2008. gada 3. aprīļa grozījumiem likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu, ko apstiprina Tiesnešu konference. Jāpārvēl arī viens no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem, jo līdzšinējais Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pārstāvis Ivars Bičkovičs šobrīd ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Lasīt vairāk
-
1 aprīlis, 2009
Īsi un lietišķi, bet ļoti sirsnīgi un patiesi - tieši tā, kā Kalvis Torgāns dara visu - 31. martā Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika viena no izcilākajiem Latvijas civiltiesību speciālistiem grāmatas „Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008.” atvēršanas un autora 70 gadu jubilejas pasākums.
Grāmatā atlasīti raksti, kas publicēti pēdējos 10 gados un aptver galvenos profesora Kalvja Torgāna zinātniskās darbības virzienus. Tie ir raksti par nozīmīgiem civiltiesību, civilprocesa un komerctiesību jautājumiem, arī tādi, kas publicēti Igaunijā, Lietuvā, Austrijā, Krievijā, ASV un Latvijā līdz šim nebija pieejami.
Ietvertas arī vairākas pirmpublikācijas: par judikatūras veidošanu Senātā, banku slēgto līgumu dabu, šķīrējtiesas apstrīdēšanas kārtību, juridiskie atzinumi, kas rakstīti pēc ieinteresētu personu lūguma, piemēram, par „overdraftu”, regresa prasībām OCTA apdrošināšanā u.c. Plaša sadaļa atvēlēta rakstiem par Latvijas privāttiesībām Eiropas Savienības kontekstā.
Lasīt vairāk
|
