Maijs
-
29 maijs, 2009
Saeima 28. maijā pieņēma lēmumu par Valdas Eilandes un Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesnešu pienākumu pildīšanas. Senāta Civillietu departamenta senatore Ruta Zaķe darbu Augstākajā tiesā beidz ar 1. jūniju, bet Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande ar 1. jūliju. Abas senatores dodas pensijā, un dara to pēc pašu vēlēšanās.
Ruta Zaķe par tiesnesi strādā kopš 1976. gada, Augstākajā tiesā 25 gadus - kopš 1984. gada. Kopš Senāta Civillietu departamenta izveidošanas 1995. gada 3. oktobrī bija šī departamenta senatore.
Valda Eilande ir tiesnese kopš 1989. gada, pirms tam strādājusi prokuratūrā. 1990. gadā ievēlēta par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi, 1995. gadā apstiprināta par Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi, bet kopš 2000. gada ir Senāta Krimināllietu departamenta senatore.
Kopš 1994. gada Valda Eilande piecreiz atkārtoti ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Desmit gadus - līdz šī gada februārim - bija Augstākās tiesas plēnuma sekretāre. Bijusi Latvijas Tiesnešu biedrības vicepriekšsēdētāja un Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētāja. Valda Eilande apbalvota ar Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi un Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu.
Lasīt vairāk
-
28 maijs, 2009
Divdesmit pieci advokāti 28.maijā nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ivars Bičkovičs, pieņemot zvērestu, advokātus apsveica ar pēdējā juridiskā šķēršļa pārvarēšanu pirms savas privātprakses uzsākšanas. Ikdienas darbos vēlēja būt radošiem, prasmīgiem un koleģiāliem vienam pret otru. Īpašu atzinību izteica zinātniekiem doktoriem par teorētisko zināšanu pienesumu praktiķu saimei. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs savā uzrunā atzīmēja, ka pirmo reizi viņa praksē advokāta zvērestu vienlaicīgi nodod pieci zinātņu doktori.
Tiesību zinātņu doktori jaunuzņemto advokātu saimē ir Annija Kārkliņa, Aleksandrs Krasiļņikovs, Aleksejs Loskutovs, Jānis Radionovs un Jānis Načisčionis.
Lasīt vairāk
-
27 maijs, 2009
Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā 2009. gada 22. maijā pieņēma lēmumu, kurā izteica savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.
Pēdējos gados tiesās pieaug lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā, tāpēc aktuāli bija veikt šādu pētījumu.
Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav veicis nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Lasīt vairāk
-
18 maijs, 2009
Tiesu statistikas dati liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesās, tai skaitā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, pieaug strīdu skaits, kas saistīti ar izpildu rakstu izsniegšanu pēc šķīrējtiesu nolēmumiem. Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu izanalizējusi tiesu praksi lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
Apkopojumā analizēti Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā, tas ir, pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora iesniegtajiem protestiem. Laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam Senāts izskatījis 36 šādas lietas.
Vairākos spriedumos Senāts konstatējis procesuālos pārkāpumus pieteikumu pieņemšanā par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi – pieteikumam netiek pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Senāts vērš uzmanību, ka pieteikums rajona (pilsētas) tiesai par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei jāiesniedz tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas.
Senāts ir atcēlis tādus tiesas spriedumus, kurus taisot, tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 528. panta otrajā daļā noteikto, ka spēkā stājies šķīrējtiesas spriedumus kļūst galīgs, neapstrīdams un izpildāms. Ja parādnieks daļēji labprātīgi izpildījis spriedumu un piedzinējs lūdz izdot izpildu rakstu par nesamaksāto summu, tiesnesis drīkst izdot izpildu rakstu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi šajā daļā.
Lasīt vairāk
-
13 maijs, 2009
Augstākā tiesa nepiekrīt pēc Valsts kontroles revīzijas atzinuma publiskošanas masu medijos izskanējušajam viedoklim, ka aizvadītajā gadā būtu neefektīvi iztērējusi valsts budžeta piešķirto finansējumu. Par to otrdien, 12. maijā, preses brīfingā žurnālistus informēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs mediju uzmanību vērsa uz divām būtiskām niansēm. Pirmkārt, Valsts kontroles revīzija bija par 2008. gadu, kad ekonomiskā situācija valstī bija pavisam citāda nekā šobrīd, un Augstākā tiesa rīkojusies atbilstoši pagājušajā gadā spēkā esošajiem likumiem. Otrkārt, Valsts kontroles revīzijas ziņojumā nav norādīts neviens būtisks pārkāpums. Ir konstatētas atsevišķas nepilnības, bet nevienu no tām Valsts kontrole nav atzinusi par augstas prioritātes.
Starp nepilnībām, kuru novēršanu Valsts kontrole atzīmējusi kā vidēju prioritāti, ir tādu pabalstu un kompensāciju veidu paredzēšana Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, kas, pamatojoties uz Darba likumu un likumu „Par tiesu varu”, noteikti ar Augstākās tiesas normatīvajiem aktiem.
Kā jau norādīts iepriekš, Augstākā tiesa uzskata, ka darbinieku tiesības līdzās darba algai, piemaksām un prēmijām saņemt arī cita veida atlīdzību saistībā ar darbu ir noteiktas Darba likumā un nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs nebūtu vēlējies minētās tiesības piešķirt tiem darbiniekiem, kas strādā tiesā.
Tāpat arī likumā „Par tiesu varu” ir noteikti gadījumi, kad valstij ir pienākums tiesnesim izmaksāt pabalstus un kompensācijas, tomēr no likuma neizriet, ka tiesnesim nevarētu tikt izmaksāti arī citi pabalsti un kompensācijas.
Lasīt vairāk
-
8 maijs, 2009
Šodien ar Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas vadīto stundu Ķeguma komercvidusskolas 12. klasei noslēdzās viens no administratīvo tiesu piecu gadu jubilejas pasākumiem – senatoru tiesību zinību stundu vadīšana Latvijas skolēniem.
„Izglītojamo un pedagogu vārdā izsakām Jums pateicību par lieliski organizēto zinību stundu un ekskursiju! Tas tiešām ir vērtīgs darbs jauniešu izglītošanā, kas grauj nepareizos stereotipus par tiesu. Jelgavas rajona Neklātienes vidusskolas direktore I.Sērmūksle.”, „Liels paldies par ekskursiju Augstākajā tiesā! Jutāmies ļoti gaidīti! Veiksmīgu turpmāko darbību! Skolotāju un skolēnu vārdā, Aizupes pamatskolas direktores vietniece Dita Mauraga.” - šīs ir dažas no skolu atsauksmēm.
Uz stundām Augstākajā tiesā pieteicās 30 skolas no visas Latvijas. Martā un aprīlī 722 skolēni un skolotāji piedalījās senatoru vadītajās nodarbībās, kurās guva plašāku izpratni par Latvijas tiesību, tajā skaitā tiesu sistēmu, tiesvedības procesa gaitu, tiesneša profesiju utt. Skolēniem bija interesenti visu to dzirdēt no pirmavota – tiesneša amata tērpā tiesas zālē.
Lasīt vairāk
-
7 maijs, 2009
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars no Eiropas Savienības dalībvalstu komerctiesnešu foruma atgriezies ar atziņu, ka Latvijā kā mazā valstī tiesnešiem ir priekšrocība jeb iespēja izveidot tik respektablu tiesnešu pašpārvaldes institūciju kā visas valsts tiesnešu konferenci. Lielajās valstīs, kur tiesnešu skaits ir vairāki tūkstoši, šādas iespējas nav.
Tiesu un tiesnešu neatkarība bija centrālā diskusiju tēma ikgadējā, nu jau piektajā Eiropas komerctiesnešu forumā, kas 30. aprīlī un 1. maijā notika Dublinā, Īrijā, un uz kuru bija aicināti civillietu tiesneši no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Anglijas un Velsas Augstās tiesas tiesnesis Burtons (Burton) stāstīja par Anglijas senajām tradīcijām tiesnešu neatkarības un ētikas veidošanā, sekoja diskusija, kurā foruma dalībnieki dalījās savu valstu pieredzē tiesu neatkarības nodrošināšanā. Gunārs Aigars informēja par Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcijām - tiesnešu konferenci, kvalifikācijas kolēģiju, disciplinārkolēģiju un Tiesnešu ētikas komisiju, un kolēģi no citām Eiropas valstīm atzinuši, ka Latvijas tiesnešiem doti spēcīgi pašpārvaldes un līdz ar to neatkarības nodrošināšanas instrumenti.
Lasīt vairāk
|
