Jūnijs
-
18th of jūnijs, 2009
Šodien 17 tiesneši, prokurori, notāri un advokāti, tai skaitā seši Augstākās tiesas bijušie un esošie tiesneši, saņēma Tieslietu sistēmas Goda zīmes.
Ar II pakāpes Goda zīmi apbalvota bijusī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatore Astrīda Kazārova, bijusī Senāta Civillietu departamenta senatore Ruta Zaķe un bijusī Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultante, pirms tam Reabilitācijas daļas vadītāja Biruta Puķe.
Ar III pakāpes Goda zīmi apbalvots Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Pēteris Dzalbe, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ramona Nadežda Jansone un Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš.
Lasīt vairāk
-
18th of jūnijs, 2009
Kārtējo reizi kupls pulks Zvērināto advokātu padomē jaunuzņemto advokātu 18. jūnijā nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, pēc kā viņi var sākt zvērinātu advokātu darbību.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, uzrunādams jaunos advokātus, uzsvēra, ka advokāts zināmā mērā ir brīvmākslinieks, kura darba rezultāts lielā mērā atkarīgs no katra personiskajām prasmēm un individuālā darba, tomēr šī profesija ir tiesu sistēmai piederīga. Tādēļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlēja, lai advokāta zvērestā dotais solījums būtu ceļamaize ikdienas darbam.
Zvērinātu advokātu rindas papildina augstskolu mācībspēki Dr.iur. Rīgas Stradiņa Universitātes Tiesību institūta direktors Andrejs Vilks un Baltijas Krievu institūta un Rēzeknes Augstskolas docētājs Kārlis Rihters, valsts pārvaldes iestāžu juristi - Nodarbinātības valsts aģentūras Līgumu un iepirkumu daļas vadītājs Jānis Spilve, Tiesu administrācijas sektora vadītāja Kristīne Vinte-Korme, arī Konkurences padomes jurists Ričards Bārbalis.
Advokatūras darbam pievēršas bijušie pašvaldību juristi Arturs Patmalnieks Rēzeknē un Inese Tumanova Jēkabpilī, policijas darbinieki Viktorija Borina un Rita Oļhova, kā arī SIA „Jurnet” juriskonsulte Iveta Feldmane.
Daļa jauno zvērināto advokātu turpina advokāta darba karjeru, jo līdz šim jau strādājuši par juristiem zvērinātu advokātu birojos – Jūlija Jerņeva un Debora Pāvila zvērinātu advokātu birojā „Vilgerts”, Dainis Lasmanis zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojā, Māris Logins zvērinātu advokātu birojā „Eversheds Bitāns”, Eleonora Zelmene – „Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN”, Uģis Zeltiņš – „Raidla, Lejiņš un Norcous”.
Lasīt vairāk
-
12th of jūnijs, 2009
Oficiālās vizītes ietvaros Augstāko tiesu šodien, 12. jūnijā, apmeklēja Armēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans un tiesnesis Henriks Danieljans.
Viņiem bija tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, priekšsēdētāja vietnieku, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu. Sarunā piedalījās arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Viesi apmeklēja arī Augstākās tiesas muzeju.
Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija ieradusies oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālo tiesu darba aktualitātes un piedalītos seminārā „Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem.
Lasīt vairāk
-
8th of jūnijs, 2009
Pēdējai Augstākās tiesas delegācijai apmeklējot Eiropas Cilvēktiesību tiesu, tiesneši izteica vēlēšanos, ka, ECT juristam Jurim Rudevskim esot Rīgā, viņš varētu sniegt kādu priekšlasījumu Augstākajā tiesā. Tikšanos bija iespējams noorganizēt šodien - 8.jūnijā. Rudevska kungs sniedza ieskatu gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas ( ECT ) judikatūras aktualitātēs, gan atbildēja uz tiesnešu jautājumiem par tiesu praksi un atsevišķu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pantu interpretāciju.
Pirmkārt, diskusijā uzsvēra ECT judikatūras dinamisko attīstību, piemēram, spriedumi, kas pieņemti 5-6 gadus atpakaļ, var būt jau novecojušas judikatūras sastāvdaļa un šobrīd ļoti nozīmīgi ir sekot līdzi jaunākajām judikatūras atziņām.
Otrkārt, tika uzsvērta nacionālo valstu tiesu tiesnešu nozīmīgums Konvencijas piemērošanā. ECT savā darbībā vadās pēc subsidiaritātes principa - procesuālā un materiāltiesiskā. Galvenie Konvecijas piemērotāji ir nevis ECT tiesneši, bet gan nacionālo valstu tiesneši. Pirmkārt, procesuālās subsidiaritātes principa piemērošanā nozīmīga atbildība gulstas uz kasācijas instances tiesas tiesnešiem, lai pareizi tiktu piemērota konvencija. ECT iejaucas tikai tad, kad visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi ir izsmelti. Otrkārt, attiecībā uz materiāltiesisko aspektu, ECT rīcības brīvība ir diezgan ierobežota, jo nacionālo tiesību normu interpretācija principā ir iekšzemes tiesu kompetencē, kuras labāk pārzina valsts reālo vidi – domāšanas veidu, mentalitāti. ECT var iejaukties tikai tādā gadījumā, ja tiesību normas piemērošana ir bijusi acīmredzami patvaļīga.
Diskusijas laikā apsprieda arī konkrētas lietas, kuras jau ir izskatītas ECT, piemēram, „Andrejeva pret Latviju”, „Mentzen pret Latviju”, „Zavoloka pret Latviju”, „Kononovs pret Latviju” un pieņemto nolēmumu ietekmi uz tiesību normu piemērošanu.
Lasīt vairāk
-
1th of jūnijs, 2009
Ar 1. jūniju līdzekļu ekonomijas nolūkā likvidēta Augstākās tiesas Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Turpmāk nodaļas funkcijas – personu iesniegumu pieņemšana un atbilžu sagatavošana – tiks pārdalītas starp Senāta departamentiem, tiesu palātām un Administrācijas Dokumentu pārvaldības nodaļu.
Trīs no nodaļas bijušajiem darbiniekiem turpinās darbu kā Senāta Civillietu departamenta un Dokumentu pārvaldības nodaļas konsultanti, bet ar diviem darbiniekiem darba attiecības pārtrauktas. Līdz ar to pieaugs Augstākās tiesas tiesnešu darba slodze, jo tiesnešiem būs arī jāizskata iedzīvotāju sūdzības un jāatbild uz tām. 2008. Gadā Sūdzību izskatīšanas nodaļā tika saņemti 1406 personu iesniegumi par dažādiem ar Latvijas tiesu instancēm saistītiem jautājumiem un 22 iesniegumi reabilitācijas jautājumos.
Finanšu trūkuma dēļ ar 1. jūniju no darba atbrīvoti arī vienpadsmit tiesu palātu un Administrācijas nodaļu darbinieki, viņu darba pienākumus pārdalot citiem darbiniekiem, kuru darba slodze līdz ar to palielināsies. Kopumā darbinieku skaits Augstākajā tiesā samazinājies par 10%.
Likvidēti arī kanceleju un Administrācijas nodaļu vadītāju vietnieku amati. Vairāki Administrācijas nodaļu darbinieki turpmāk strādās nepilnu darba slodzi.
Kā iepriekš informējām, Augstākās tiesas senatoru pienākumus pēc pašu vēlēšanās ar 1. jūniju beidz pildīt arī Senāta Civillietu departamenta senatore Ruta Zaķe un ar 1. jūliju Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande.
Lasīt vairāk
|
