Jūlijs

  • 16 jūlijs, 2009

    Mirusi Civillietu tiesu palātas tiesnese Irēna Vinkšno

    Mirusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese Irēna Vinkšno. Vēl iepriekšējā nedēļā viņa tiesas zālē izskatīja pēdējās lietas, bet 16. jūlijs nāca ar skumju vēsti – slimība bija uzveikusi dzīvot un strādāt gribošo tiesnesi.

    Izvadīšana paredzēta 21.jūlijā plkst.14.00 no Vecajiem Mārupes kapiem.

    Irēna Vinkšno dzimusi 1942. gada 1. novembrī Rīgā. Bērnība un pirmie skolas gadi ritēja pie mātes vecākiem Preiļu rajona Jersikā. Vidusskolu pabeigusi Rīgā, uzsāka darba gaitas tekstilfabrikā „Rīgas adītājs”, pēc tam strādāja fabrikā „Uzvara”, Centrālās statistikas pārvaldes skaitļošanas centrā, Ministru Padomes Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā. Vienlaikus studēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļā, ko pabeidza 1973. gadā. Tajā laikā jau strādāja 1. Rīgas valsts notariāta kantorī par valsts notāri.
    No 1977. līdz 1993. gadam Irēna Vinkšno strādāja LPSR un Latvijas Republikas Prokuratūrā par tiesās izskatāmo civillietu uzraudzības daļas prokurori. 1993. gadā ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.
    Augstākā tiesa zaudējusi pieredzējušu un kvalificētu tiesnesi. Darba kolēģi Irēnu Vinkšno paturēs atmiņā kā profesionālu, principiālu un rūpīgu cilvēku. Augstākā tiesa izsaka līdzjūtību Irēnas Vinkšno piederīgajiem, viņu mūžības ceļā pavadot.

    Lasīt vairāk

  • 11 jūlijs, 2009

    Kreditoram vienpusēji atkāpjoties no līguma, šķīrējtiesas līgums paliek spēkā

    Vienas puses atkāpšanās no līguma neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, izskaidro Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.
    Šāds lēmums pieņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē 2. jūlijā. Ar lēmumu var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā „Tiesas informācija”.
    Pēdējā laikā jautājums par šķīrējtiesas līguma spēku aktualizējies, jo banku un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju aizdevuma līgumos ar aizņēmējiem nereti iekļauts noteikums par aizdevēju tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, tas ir, lauzt līgumu gadījumos, kad aizņēmēji pārkāpj savas saistības par aizdevuma atmaksu pušu noteiktajos termiņos. Izskatot kreditoru pieteikumus par izpildu rakstu izdošanu šķīrējtiesu spriedumu izpildei, ar kuriem ir apmierinātas prasības par visas parāda summas piedziņu, kreditoram vienpusēji atkāpjoties no līguma, ir sastopamas situācijas, kad tiesneši atsaka izpildu rakstu izdošanu, pamatojoties uz atzinumu, ka reizē ar kreditora vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma ir izbeigusies arī šķīrējtiesas līguma darbība.
    Nolūkā veidot vienotu likumam atbilstošu izpratni par šķīrējtiesas līguma spēku un līdz ar to šķīrējtiesu kompetenci izšķirt strīdu gadījumos, kad kreditors vienpusēji atkāpjas no līguma, kura sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē nolemts sniegt skaidrojumu šajā problēmā.

    Lasīt vairāk

  • 10 jūlijs, 2009

    Darbu Augstākajā tiesā beidz tiesnese Ausma Keiša

    10. jūlijā tiesneša amata pienākumus beidz pildīt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ausma Keiša. Saeima viņu atbrīvojusi no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Tiesnese dodas pensijā.
    Ausma Keiša par tiesnesi strādājusi 44 gadus, 29 no tiem Augstākajā tiesā. 1965. gadā viņa ievēlēta par tautas tiesnesi Rīgas pilsētas tagadējā Zemgales priekšpilsētas tiesā, 1976. gadā par Rīgas pilsētas tagadējā Kurzemes rajona tautas tiesnesi. Kopš 1980. gada Ausma Keiša ir Augstākās tiesas tiesnese. 1995. gadā, veidojot jauno Augstākās tiesas struktūru, apstiprināta par Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi.
    1990. gadā tiesnesei piešķirta pirmā kvalifikācijas klase. Apbalvota ar Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi.

    Lasīt vairāk

  • 6 jūlijs, 2009

    Par Augstākās tiesas senatori iecelta Anita Nusberga

    Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru 3. jūlija kopsapulces lēmumu par departamenta senatori iecelta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Nusberga.
    Anita Nusberga par tiesnesi strādā kopš 1980. gada. Līdz 1990. gadam bija Rīgas pilsētas tagadējās Kurzemes rajona tiesas tiesnese, kopš 1990. gada Augstākās tiesas tiesnese Krimināllietu tiesu palātā.
    1998. gadā tiesnesei piešķirta pirmā kvalifikācijas klase.
    Senatora vieta Senāta Krimināllietu departamentā bija vakanta, jo 30. jūnijā pensijā devās senatore Valda Eilande.

    Lasīt vairāk