Septembris
-
29 septembris, 2009
Augstākā tiesa nevar piekrist ne Finanšu ministrijas aprēķiniem par Augstākajai tiesai samazinātajiem budžeta „bāzes izdevumiem”, ne vēl papildus 10% izdevumu samazinājumam 2010.gada budžetā, kā to lūdzis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosūtot vēstuli neatkarīgo valsts iestāžu vadītājiem. Tāpat Augstākajai tiesai neizpratni rada tās funkciju izvērtējums, ko snieguši sociālie partneri, par nelietderīgām atzīstot vienotas tiesu prakses veidošanas funkciju un sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu.
Šogad Augstākās tiesas budžets ir 2,8 miljoni latu, no tiem 93% veido atlīdzībām paredzētie līdzekļi. Pēc Finanšu ministrijas datiem, nākamā gada Augstākās tiesas budžeta „bāzes izdevumi” bez tiesas piekrišanas jau ir samazināti par 11%, tas ir par 315 896 latiem, lai gan 2009.gada 22.septembra sēdē Ministru kabinets vienojās, ka visām neatkarīgajām iestādēm tiks piemērots vienāds - 6% samazinājums.
Atbildes vēstulē Ministru prezidentam Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka Augstākā tiesa jau ir darījusi visu iespējamo, lai samazinātu izdevumus un optimizētu darbu, un pie prasītā finansējuma samazinājuma tās pamatfunkcija – tiesas spriešana saprātīgos termiņos – tiks būtiski ierobežota.
Lasīt vairāk
-
25 septembris, 2009
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa 25. septembrī piedalās Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 20 gadu jubilejas kolokvijā Luksemburgā.
Kolokvija pamattēmas ir „Tiesvedības kvalitāte” un „Tiesas pieejamība”.
Jubilejas pasākumā piedalās visu 27 dalībvalstu Augstāko tiesu tiesneši, valdību pārstāvji, profesori, zinātnieki un Eiropas institūciju pārstāvji, kā arī starptautisku organizāciju, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Starptautiskās Krimināltiesas pārstāvji.
Lai nodrošinātu tiesību ievērošanu, izpratni un vienveidīgu piemērošanu visās Eiropas Kopienu dalībvalstīs, 1952. gadā tika izveidota Eiropas Kopienu tiesa (EKT), kuras sastāvā ir arī Pirmās instances tiesa, dibināta 1988. gadā, un Civildienesta tiesa, dibināta 2004. gadā. EKT galvenais uzdevums ir vienveidīgi interpretēt Kopienu tiesības un lemt par to spēkā esamību. Pirmās instances tiesa tika radīta ar mērķi, lai uzlabotu pilsoņu tiesisko aizsardzību un pārņemtu daļu kompetences no Eiropas Kopienu tiesas.
Lasīt vairāk
-
22 septembris, 2009
Jau pirmajā studiju mēnesī ieskatīties vienā no prestižākajām juristu darba vietām un informāciju par tiesu sistēmu un tiesneša darbu dzirdēt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja – šādu iespēju Augstākā tiesa piedāvā Latvijas augstskolu Juridisko fakultāšu un programmu studentiem. Otrdien, 22. septembrī to izmantoja pirmās pirmkursnieku grupas no biznesa augstskolas Turība un Rīgas Stradiņa universitātes.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atceroties savu studiju gadu pirmo mācību praksi tiesā, atzina, ka būtu bijis labi to „drēbi aptaustīt” jau ātrāk, un jau ātrāk uzzināt, kas ir tiesa un tiesneša profesija. Priekšsēdētājs studentiem stāstīja par Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmu, par savu tiesneša karjeras ceļu no rajona tiesas tiesneša amata līdz Augstākās tiesas priekšsēdētāja darbam. „Tiesneša profesija ir interesanta. Tā ir kā intelektuālās prāta spēles, kas tiesnesim jāspēlē ik dienu. Kā šaha spēlē, caur savu prātu izlaižot lielu daudzumu informācijas, jāatrod pareizais gājiens,” atzina I. Bičkovičs.
Lasīt vairāk
-
15 septembris, 2009
Augstākā tiesa priecājas par to Latvijas augstskolu studentu saimes papildinājumu, kas izvēlējušies sākt jurista karjeru un šajā rudenī sper pirmos soļus savā izaugsmes ceļā.
Lai paplašinātu topošo juristu izpratni un interesi par Latvijas tiesu sistēmu un ļautu ieskatīties vienā no interesantākajām un vienlaikus smagākajām juridiskajām profesijām - tiesneša amatā, Augstākā tiesa laikā no 2009. gada 15. septembra līdz 30. oktobrim rīko Pirmkursnieku dienas Augstākajā tiesā.
Uz Augstāko tiesu aicinātas Juridisko fakultāšu un tiesību zinātņu programmu pirmo kursu studentu grupas.
Programmā paredzēta tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, ekskursija pa Tiesu pili un ieskats tiesu zālēs, kā arī Augstākās tiesas muzeja apmeklējums.
Studentu grupām jāpiesakās un tikšanās laiks jāsaskaņo Komunikācijas nodaļā. Telefons 67020396, 28652211, e-pasts rasma.zvejniece@at.gov.lv.
Lasīt vairāk
-
10 septembris, 2009
Nupat izdotajā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu krājumā apkopoti 103 Senāta Krimināllietu departamenta 2008. gada lēmumi, kuri, pēc departamenta senatoru ieskata, varētu būt noderīgi gan praktizējošiem juristiem, gan arī tiem interesentiem, kas apgūst krimināltiesības un kriminālprocesu.
Daļa nolēmumu ir publicēti arī Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv, taču krājumā ievietots lielāks skaits lēmumu, lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par 2008. gadā Senāta Krimināllietu departamentā izskatītajām krimināllietām un lēmumos paustajām atziņām.
Publicētie lēmumi tradicionāli izvietoti trīs daļās: “Lēmumi Krimināllikuma Vispārīgās daļas piemērošanas jautājumos”, “Lēmumi Krimināllikuma Sevišķās daļas piemērošanas jautājumos” un “Lēmumi Kriminālprocesa likuma piemērošanas jautājumos”.
Katrā nolēmumā var saskatīt arī tiesību pilnveidošanas iezīmes. Pieejama un saprotama judikatūra, kasācijas instances tiesas dotā problēmjautājumu analīze un normu iztulkošana ir būtisks instruments vienveidīgas tiesu prakses veidošanai un tiesību attīstības nodrošināšanai. Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš norāda, ka vienveidīga normu piemērošana ir tiesiskās stabilitātes elements, tāpēc Senāta Krimināllietu departaments savā praksē cenšas vērst uzmanību uz to, lai šāda prakse tiktu nodrošināta. Vienlaikus tiek norādīts, ka ar 2009. gada 1. jūliju spēkā stājušies apjomīgi grozījumi un papildinājumi Kriminālprocesa likumā, līdz ar to vairākos jautājumos tiesu prakse un tajā paustās atziņas nākotnē var mainīties.
Lasīt vairāk
-
2 septembris, 2009
Senāta Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks 1. septembrī ciemojās savā dzimtajā Neretas vidusskolā, ko absolvējis 1963. gadā. Viņš kopā ar otru šīs skolas 1957. gada absolventu eksprokuroru Oļģertu Šabanski skolai bija sarūpējuši dāvanu – jaunā nosaukuma plāksni, kas pirmajā mācību gada dienā tika atklāta virs ieejas skolā.
Nereta ir latviešu rakstniecības klasiķa Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtene, un šīs puses ļaudis ar cieņu un mīlestību glabā rakstnieka piemiņu. Šī gada jūlijā Neretas vidusskolai piešķirts jauns nosaukums – Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, un līdz jaunā mācību gada sākumam vajadzēja jauno nosaukumu ierakstīt arī plāksnē pie ieejas skolā. Par to parūpējās skolas bijušie absolventi, tagad cienījami juristi Vilnis Vietnieks un Oļģerts Šabanskis. Viņi par saviem līdzekļiem izgatavoja un uzstādīja nosaukuma plāksni.
Lasīt vairāk
|
