Oktobris
-
28 oktobris, 2009
Valsts prezidents Valdis Zatlers un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 28.oktobra tikšanās laikā vienojās, ka aktualizējama diskusija par nepieciešamajiem uzlabojumiem tiesnešu apstiprināšanas kārtībā. Pēc Saeimas balsojuma, ar kuru Augstākās tiesas tiesneša amatā netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, saasinājies jautājums par tiesnešu neatkarības nostiprināšanu.
Valsts prezidents un Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka jautājums aktualizējams un diskutējams, strādājot ar jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, kas Saeimā atrodas jau kopš 2006.gada. Nepieciešams paātrināt likumprojekta virzību, līdz ar to risinot tiesu sistēmai aktuālus jautājumus, tai skaitā nostiprinot tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskas ietekmes.
Lasīt vairāk
-
26 oktobris, 2009
Izdots Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada spriedumu un lēmumu apkopojums, kas jau ir piektais pēc kārtas. Krājumā apkopotie nolēmumi ir neatsverams palīgs zemāku instanču tiesām, taisot nolēmumus, un valsts pārvaldes darbiniekiem publiski tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām.
2008. gadā Senāts vairākos jautājumos ir mainījis savu praksi un atkāpies no iepriekš iedibinātām atziņām. Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzsver, ka būtiskākā prakses maiņa ir notikusi jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta izpildes lēmumu pārsūdzēšanu. Līdz tam Senāts atzina, ka VID izpildes lēmumi tiesā jāpārbauda pēc tiem pašiem kritērijiem kā administratīvie akti. Mainot praksi, Senāts atzinis, ka tie jāizskata kā administratīvā akta izpildes lēmumi.
Lasīt vairāk
-
22 oktobris, 2009
Saeima 22. oktobrī noraidīja lēmuma projektu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Balsojums par tiesneša iecelšanu amatā bija aizklāts. Par Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret - 43, bet atturējās 14 deputāti.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs no komentāriem par Saeimas balsojumu atturas, jo Augstākajai tiesai nav zināmi nekādi Saeimas deputātu balsojuma motīvi un argumenti. Pirms balsojuma Saeimā Vīganta kandidatūru bija atbalstījusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas Juridiskā komisija, nekādi iebildumi netika izteikti.
Arī Gunārs Aigars, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs, apliecina, ka šobrīd vienīgais komentārs ir: „Neizpratne.”
Lasīt vairāk
-
22 oktobris, 2009
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība pieņēmusi paziņojumu sakarā ar Māra Vīganta neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā.
Biedrība norāda, ka tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis daudzus nolēmumus dažādās lietās, tostarp par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu. Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata, ka Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām.
Lasīt vairāk
-
21 oktobris, 2009
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir pagarinājis Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Gunāra Aigara atrašanos Augstākās tiesas tiesneša amatā uz pieciem gadiem. Pozitīvu atzinumu par termiņa pagarinājumu bija sniegusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
1.novembrī G.Aigars sasniedz Augstākās tiesas tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu – 70 gadus. Likuma „Par tiesu varu” 63. panta trešā daļa nosaka, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.
Gunārs Aigars par tiesnesi strādā kopš 1967. gada, no 1990. gada ir Augstākās tiesas tiesnesis. Kopš 1995. gada, kad Augstākajā tiesā tika izveidotas tiesu palātas, ir Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs. Kopš 1995. gada ir arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Lasīt vairāk
-
8 oktobris, 2009
Tiesnešu darba atalgojuma sistēmai jābūt noteiktai likumā „Par tiesu varu”, nevis iekļautai vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā – teikts Augstākās tiesas 8.oktobra ārkārtas plēnuma lēmumā. Augstākās tiesas tiesneši apzinās nepieciešamību valsts ekonomiskās krīzes situācijā samazināt tiesu varai atvēlēto finansiālo nodrošinājumu, taču tiesnešu atalgojums nav mehāniski pielīdzināms ierēdņu amata atlīdzībai, jo būtiski atšķiras viņu funkcijas, kā arī darbību regulējošie pamatprincipi.
Augstākā tiesa iebilst pret to, ka gan tiesnešu atalgojuma sistēmas izmaiņas, gan jautājums par Augstākās tiesas budžetu tiek skatīts slēgtās Ministru kabineta sēdēs bez tiesas pārstāvju piedalīšanās. Plēnums atzina, ka algu likumprojekta publiska nepieejamība neatbilst tiesiskas valsts principiem un ir pretrunā ar Valdības deklarāciju.
Plēnums aicina respektēt tiesu varas neatkarību un nodrošināt Augstākās tiesas budžeta finansu analīzi tādā pašā procedūrā, kāda noteikta Saeimas budžeta analīzei. Tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatā ir triju neatkarīgu valsts varas atzaru – likumdošanas varas, izpildu varas un tiesu varas – neatkarība un līdzsvars. Nav pieļaujama situācija, ka tiesu varas finansējums ir atkarīgs no pārējo varas atzaru labvēlības.
Lasīt vairāk
-
7 oktobris, 2009
Lai vērstu Saeimas, Ministru kabineta un sabiedrības uzmanību uz tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumu Latvijā, valsts budžeta veidošanas ietvaros vājinot tiesu finansiālo neatkarību, ceturtdien, 8. oktobrī plkst 9.15 tiek sasaukts Augstākās tiesas ārkārtas plēnums.
Tiesu varas finansiālā neatkarība nav privilēģija, kas tiek piešķirta pašu tiesu interesēs, bet gan sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu neatkarīgu tiesu saprātīgos termiņos. Augstākās tiesas tiesneši vērš uzmanību, ka paredzētais budžeta samazinājums būtiski ietekmēs tiesu funkciju pildīšanu.
Uz Augstākās tiesas plēnumu uzaicināts arī ģenerālprokurors un tieslietu ministrs.
Plēnums notiks 146.zālē. Žurnālistiem caurlaides jāpiesaka Komunikācijas nodaļā, tālruņi 67020396, 28652211.
Lasīt vairāk
-
7 oktobris, 2009
Trešdien, 7.oktobrī, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kopā ar Satversmes tiesas un Latvijas Tiesnešu biedrības pārstāvjiem tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi, lai informētu par budžeta samazinājuma ietekmi uz Latvijas tiesu funkcionēšanu.
Tiesas saprot, ka ekonomiskās krīzes situācijā tiesu varai budžeta ietvaros atvēlētais finansiālais nodrošinājums samazinās, taču nav pieņemami budžeta veidošanas principi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sarunā uzsvēra, ka valdība nav respektējusi tiesu varas neatkarību un nav izvērtējusi, kā prasītais finansējuma samazinājums būtiski ierobežos tiesu pamatfunkciju veikšanu.
Jau šobrīd, kad ar Saeimas lēmumu apstiprinātais Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 53, finanšu resursu trūkuma dēļ tiesā strādā tikai 45 tiesneši. Rezultātā būtiski pieaudzis neizskatīto lietu, īpaši civillietu, atlikums – 2009.gada beigās tas tiek prognozēts par 44% lielāks nekā gada sākumā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka tādējādi tiek pārkāptas Satversmē garantētās personu tiesības uz neatkarīgu tiesu saprātīgos termiņos.
Lasīt vairāk
-
6 oktobris, 2009
6.otobrī Augstāko tiesu mācību projekta ietvaros apmeklēja Ukrainas tiesu vadītāju delegācija.
Divdesmit seši Ukrainas dažādu līmeņu tiesu vadītāji un tiesu administrāciju vadītāji, kā arī projekta vadītāji no Ukrainas un Francijas tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, viņa vietniekiem Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu.
Lasīt vairāk
-
5 oktobris, 2009
Augstākās tiesas tiesneši 5.oktobra plēnumā par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru, kuri arī līdz šim pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.
Gruziņa un Aigara kandidatūras atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, norādot, ka likumdevējs, nosakot priekšsēdētāja vietniekiem tikpat ilgu pilnvaru termiņu kā priekšsēdētājam – septiņus gadus, acīmredzot ir paudis domu, ka priekšsēdētājs un vietnieki strādā vienotā komandā. Vairāk nekā gadu strādājot kopā ar līdzšinējiem vietniekiem, priekšsēdētājs ir novērtējis viņu profesionalitāti un pieredzi, tādēļ viņu kandidatūras izvirza atkārtotai ievēlēšanai.
Par Pāvela Gruziņa ievēlēšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku balsoja 28 tiesneši, par Gunāru Aigaru – 30 tiesneši. Plēnumā piedalījās 31 no 44 Augstākās tiesas tiesnešiem.
Pāvels Gruziņš par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts 1990. gadā, atkārtoti 1995. un 2002. gadā. Gunārs Aigars par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts 1995. gadā, atkārtoti 2002. gadā.
Lasīt vairāk
|
