Janvāris
-
26. janvāris, 2010
Deviņpadsmitajā 1991. gada barikāžu atceres gadadienā Latvijas valsts apbalvojumu - Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi - saņēma Augstākās tiesas esošie un bijušie darbinieki Inta Ķirse, Biruta Puķe, Valdis Straume un Anda Straume.
Medaļa piešķirta arī tiesnesim Andrejam Lepsem, kurš tajā laikā bija Latvijas Tautas frontes grupas vadītājs Augstākajā tiesā.
1991. gada janvārī, kad cilvēki no visiem Latvijas rajoniem ar autobusiem un smago lauksaimniecības tehniku brauca uz Rīgu un cēla barikādes, lai aizstāvētu likumīgi ievēlēto Latvijas Republikas Augstāko Padomi un vēl starptautiski neatzītās Latvijas valsts valdību, Augstākā tiesa atradās ēkas daļā, kur tagad Rīgas apgabaltiesa. Nocietinājums ap ēku bija īpaši stratēģiski nozīmīgs, jo otrā ēkas daļā arī toreiz atradās valdība.
Inta Ķirse atceras, ka arī traģiskajās barikāžu dienās Augstākajā tiesā notika tiesas sēdes, taču vienlaikus tajā bija arī barikāžu aizstāvju izmitināšanas centrs. Bija sagādātas gultas, kurās uz maiņām atpūsties nāca Rīgas sargi. Pie Augstākās tiesas bija izvietots Madonas rajona postenis, un vīri no Madonas un Ērgļiem arī visbiežāk nakšņoja Augstākajā tiesā. Tiesas darbinieces smērēja sviestmaizes, sildīja zupu un vārīja tēju barikāžu sargiem. Naudu pārtikai ziedoja liela daļa Augstākās tiesas tiesnešu.
Lasīt vairāk
-
25. janvāris, 2010
25. janvārī tiesneša pienākumus Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā sāk pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzdevis Mārim Vīgantam uz laiku aizstāt tiesneša vakanci Civillietu tiesu palātā likuma „Par tiesu varu” 79.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Minētais likuma pants nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu, pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.
Ar Saeimas lēmumu apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā ir 53, taču šobrīd tiesā strādā tikai 45 tiesneši. Ņemot vērā ievērojamo civillietu uzkrājumu, palielināt tiesnešu skaitu Civillietu tiesu palātā ir nepieciešams nekavējoši. Civillietu tiesu palātā paredzēts strādāt 13 tiesnešiem, bet līdz šim strādāja tikai 11.
Lasīt vairāk
-
21. janvāris, 2010
22. janvārī pēdējā darba diena Augstākajā tiesā būs Krimināllietu tiesu palātas tiesnesim Eduardam Pupovam. Saeima šodien pieņēma lēmumu atbrīvot viņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma - 70 gadu - sasniegšanu.
Eduards Pupovs tieslietu sistēmā strādā kopš 1970. gada. Viņš bijis gan izmeklētājs, gan prokurora palīgs un tiesnesis, kā arī ieņēmis Rīgas pilsētas tagadējās Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona tiesu priekšsēdētāja amatu, bijis Tieslietu ministrijas rajonu (pilsētu) tiesu departamenta direktors. 1994. gadā Eduards Pupovs iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku un Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju.
Kopš 1997. gada Eduards Pupovs ir Augstākās tiesas tiesnesis Krimināllietu tiesu palātā.
Lasīt vairāk
-
20. janvāris, 2010
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru padome 19. janvārī par asociēto profesori valsts tiesībās ievēlēja juridisko zinātņu doktori, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briede.
Senatore Briede 2006. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes nozarē valststiesību apakšnozarē. Ir viena no Latvijas administratīvā procesa sistēmas pamatlicējām un atzītākajām speciālistēm administratīvā procesa un administratīvajās tiesībās. Administratīvā procesa likuma komentāru zinātniskā redaktore. Zinātņu akadēmijas eksperte tiesību zinātņu nozarē.
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Jautrīte Briede strādā kopš 1995. gada. LU Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra izveidotāja un pirmā direktore 1999.-2004. gadā. Izstrādājusi vairākus studiju kursus un programmas administratīvajās tiesības, administratīvajā procesā, salīdzinošajās administratīvajās tiesībās un juridiskās palīdzības sniegšanā. Šobrīd docē vairākus kursus Valststiesību zinātņu katedrā, vadījusi vairāk kā 50 maģistru darbu, kā arī divu doktora darbu izstrādi.
Lasīt vairāk
-
19. janvāris, 2010
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta veidošanas kārtību.
Lieta ierosināta pēc Valsts kontroles pieteikuma, kurā norādīts, ka šobrīd Ministru kabinets var grozīt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus bez institūciju piekrišanas. Valsts kontrole uzskata, ka šāda kārtība neatbilst varas dalīšanas principam un apdraud neatkarīgo institūciju finansiālo un funkcionālo neatkarību.
Augstākā tiesa atbalsts Valsts kontroles padomes pieteikumu un uzskata, ka neatkarīgajām institūcijām ir jānosaka īpašs statuss un jānodrošina finansiālā neatkarība. Jau 2009.gada 8.oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā tika nolemts aicināt Saeimu un Ministru kabinetu nodrošināt Augstākās tiesas budžeta finanšu analīzi tādā pašā procedūrā, kāda noteikta Saeimas budžeta finanšu analīzei, tas ir, noteikt, ka budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.
Lasīt vairāk
-
14. janvāris, 2010
Igaunijas Republikas Augstākā tiesa 13.-15. janvārī svin dibināšanas 90. gadadienu, uz svinīgajiem pasākumiem Tartu devies arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Svinīgā svētku ceremonija notiek šodien Tartu Universitātē, un uz to aicināti Igaunijas tieslietu pārstāvji, kā arī citu valstu Augstāko un Konstitucionālo tiesu vadītāji. Pēc tam seko Igaunijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Merta Raska (Märt Rask) pieņemšana.
Igaunijas Republikas Augstākās tiesas vēsture ir līdzīga Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturei.
Lasīt vairāk
-
5. janvāris, 2010
Augstākās tiesas labdarības akcijā decembrī tiesneši un darbinieki saziedojuši 481 latu, kas nodots Rēzeknes novada Tiskādu bērnu namam.
Bērnu namā dzīvo 63 bērni vecumā no 2-18 gadiem. Starp viņiem arī smagi slimi bērni. Viņu atveseļošanai tiek veidots rehabilitācijas komplekss, un Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku saziedoto naudu izmantos šī kompleksa izveidei.
Ziemassvētku labdarības akcijas tradīcija Augstākajā tiesā aizsākās 2002. gadā, kad tiesnešu un tiesas darbinieku ziedojumi – grāmatas, rotaļlietas, rakstāmpiederumi un bērnu drēbes – nonāca kopējā Latvijas televīzijas organizētā akcijā. Turpmākajos gados tiesa pēc Bērnu fonda ieteikuma atbalsta konkrētas bērnu iestādes, to kontā pārskaitot saziedoto naudu. Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku ziedojumus saņēmuši Rudzātu speciālās internātskolas, Ērģemes bērnu nama, Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centra „Mūsmājas”, Saldus bērnu un ģimenes centra „Rūķītis”, Raiskuma sanatorijas un Pelču internātpamatskolu bērni.
Lasīt vairāk
|
