Marts
-
23 marts, 2010
Šodien, 23. martā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem oficiālu paziņojumu, ka apstiprināšanai Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā izvirza līdzšinējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.
Pirms lēmuma paziņošanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs šorīt Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz sarunu, lai no viņa saņemtu nepastarpinātu piekrišanu atkārtoti kandidēt, kā arī darītu zināmu Jānim Maizītim, ka tieši viņš tiek virzīts apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.
Jāņa Maizīša līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bija pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo ģenerālprokuroru.
Jāņa Maizīša pilnvaru termiņš Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā beidzas šī gada 11. maijā. Par viņa iecelšanu amatā uz trešo termiņu jābalso Saeimai.
Lasīt vairāk
-
22 marts, 2010
„Tiesu neatkarības jautājumi Eiropas Savienības valstīs ir līdzīgi. Tiesu varas neatkarība deklarēta visās valstīs, un kopumā tā arī tiek realizēta, taču aktuāls jautājums ir, kā uzlabot, stiprināt un pilnveidot šīs neatkarības nodrošināšanas praktisko mehānismu,” pēc atgriešanās no Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju Ģenerālās asamblejas saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Augstāko tiesu instanču vadītāju kopsapulce 19. martā Dublinā, Īrijā bija organizēta divās daļās. Vispirms notika Eiropas Savienības augstāko tiesu priekšsēdētāju asociācijas (Network of the Presidents of the Supreme Judicial Courts of the European Union) Ģenerālā asambleja, kurā pārrunāti turpmākās sadarbības virzieni un formas.
Otrajā daļā – kolokvijā par tēmu „Tiesu sistēmas neatkarības praktiskie aspekti” – diskusijas ietvaros notika trīs darba sesijas, kurās sniegti pamatziņojumi par tiesu sistēmas neatkarības aizsardzību, tiesnešu darba apstākļiem un tiesu sistēmas attiecībām ar citām institūcijām, kā arī diskusijās analizēti šie neatkarības nodrošināšanas aspekti konkrētās valstīs.
Lasīt vairāk
-
15 marts, 2010
15. martā Augstākās tiesas tiesnese Anda Briede sāk pildīt senatora pienākumus Senāta Civillietu departamentā, bet Civillietu tiesu palātā darbu sāk tiesnesis Intars Bisters.
Andu Briedi par senatori Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce apstiprināja jau 25. februārī, taču darbu Civillietu tiesu palātā viņai nācās turpināt, kamēr darbu sāka jauns tiesnesis.
Saeima bijušo Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Intaru Bisteru Augstākās tiesas tiesneša amatā apstiprināja 18. februārī, bet darbu tiesnesis sāk šodien. Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu viņš nozīmēts pildīt tiesneša pienākumus Civillietu tiesu palātā.
Lasīt vairāk
-
8 marts, 2010
Augstākajai tiesai aizvadītais 2009. gads bijis spraigs un smags gan saņemto un izskatīto lietu skaita ziņā, gan saistībā ar 25% budžeta samazinājumu, kas atstājis iespaidu uz Augstākās tiesas darbību un arī attīstību, secināja Augstākās tiesas pārskata plēnums 5. martā.
Gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji un Administrācijas vadītāja savos ziņojumos un pēc plēnuma notikušajā preses konferencē aktualizēja problēmas un izteica arī priekšlikumus to risinājumam. Taču Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas, ieteikumu ieviešanai nepieciešama likumdevēja izpratne un rīcība.
2009. gadu sākot, lietu atlikums no iepriekšējā gada bija 2108 lietas, 2009. gadā saņemtas 4579 lietas. Kaut arī izskatīts rekordliels lietu skaits - 4219 lietas, tie ir 63% no tiesvedībā esošajām lietām un neizskatīto lietu atlikums gada beigās bija 2468 lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja, ka tiesas funkcijas spriest tiesu lietas kvalitatīvi un saprātīgos termiņos izpilde ir ļoti apgrūtināta. Šobrīd, saņemot civillietu apelācijas kārtībā, tās izskatīšana iespējama, ātrākais, 2011. gada oktobrī vai novembrī, bet krimināllietā pirmā tiesas sēde palātā varētu notikt, ātrākais, 2011. gada aprīlī vai maijā. Augstākās tiesas tiesnešiem strādāt vēl intensīvāk kā šobrīd nav iespējams, kā uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs, „cilvēka fiziskajām spējām ir robeža”. 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesim izskatīšanā bijušas vidēji 100 lietas, Senātā šis rādītājs ir vēl augstāks - katram senatoram vidēji 120 lietas, kas liecina par nopietnu un lielu slodzi.
Lasīt vairāk
-
4 marts, 2010
Piektdien, 5. martā plkst. 10.00 tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā analizēs un vērtēs tiesas darbu 2009.gadā.
Statistikas dati, kas pieejami arī mājas lapas www.at.gov.lv sadaļā „Statistika”, rāda, ka 2009.gadā Augstākās tiesas tiesvedībā bija 6687 lietas. Senātā izskatītas divas trešdaļas jeb 74% lietu, bet tiesu palātās – 51% lietu. Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā kopumā bija 2468 lietas. Ar katru gadu palielinās Augstākās tiesas tiesnešu darba apjoms: pirms desmit gadiem izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā – 84 lietas, bet 2009. gadā 100 lietas.
Turklāt aizvadītais gads Augstākajai tiesai bija finansiāli smags gads. Piešķirtais finansējums – 2 843 067 lati – bija par 25% mazāks nekā iepriekšējā gadā, tiesnešu skaits bija nepietiekams, vienu no Augstākās tiesas pamatfunkcijām – judikatūras veidošanu – nebija iespējams veikt nepieciešamajā apjomā.
Pēc plēnuma (ap plkst. 15.00) Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz preses konferenci aicina žurnālistus. I.Bičkovičs dalīsies pārdomās par tiesas darba vērtējumu un problēmām. Preses konferencē piedalīsies arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji, Judikatūras nodaļas vadītāja un Administrācijas vadītāja.
Žurnālistiem caurlaides uz plēnumu un preses konferenci jāpiesaka Komunikācijas nodaļā par tālruni 67020396.
Lasīt vairāk
-
2 marts, 2010
2009. gadā Augstākās tiesas tiesvedībā bija 6687 lietas. Apkopotie statistikas dati rāda, ka Senātā izskatītas divas trešdaļas jeb 74% lietu, bet tiesu palātās – puse jeb 51% lietu. Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā kopumā bija 2468 lietas.
Ar katru gadu palielinās Augstākās tiesas tiesnešu darba apjoms. Pirms desmit gadiem 1999. gadā izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā – 84 lietas, bet 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesis vidēji izskatīja 100 lietas. Šis rādītājs, tāpat kā vidējais lietu izskatīšanas ilgums, ir atšķirīgs katrā departamentā un palātā. Tā piemēram Senāta Krimināllietu departamentā vidējais lietas izskatīšanas ilgums ir 0,6 mēneši, Krimināllietu tiesu palātā – 7,5 mēneši.
Statistika rāda, ka vidēji 45% no kasācijas kārtībā saņemtajām lietām Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību vai pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Tas nozīmē, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, nav pamatota ar likuma pārkāpumu vai apelācijas instances spriedums atbilst jau izveidotajai Senāta judikatūrai.
Lasīt vairāk
-
1 marts, 2010
1.martā tiesneša pienākumus Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā sāk pildīt Rīgas apgabaltiesas tiesnese Daina Treija. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzdevis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – aizstāt tiesneša vakanci Augstākajā tiesā.
Likuma „Par tiesu varu” 79. panta otrā daļa nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim.
Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā ir 53, taču šobrīd tiesā strādā tikai 44 tiesneši. Krimināllietu tiesu palātā tiesneša pienākumus pilda 8 tiesneši, paredzētais tiesnešu skaits – 11. Nepietiekamais tiesnešu skaits ir viens no iemesliem pieaugošajam lietu atlikumam: Krimināllietu tiesu palātā 2009. gadā iztiesāti tikai 48% lietu, nepabeigto lietu atlikums gada beigās ir 371 lieta.
Pozitīvu atzinumu Dainai Treijai aizstāt Augstākās tiesas tiesneša vakanci devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Lasīt vairāk
|
