Jūlijs
-
21 jūlijs, 2010
21.-22. jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs piedalās CEELI institūta organizētajā Eiropas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju un tiesnešu diskusijā Prāgā. Šoreiz tikšanās tēma ir tiesu sistēmas reforma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēc Berlīnes mūra krišanas. Diskusijā piedalās gandrīz 20 Eiropas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši.
Galvenā vieslektore diskusijā būs Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesnese Sandra Deja O’Konora (Sandra Day O’Connor). Tiesneši un tiesu priekšsēdētāji apaļā galda sarunā diskutēs par galvenajiem sasniegumiem tiesu reformās pēdējo 20 gadu laikā, kā arī pievērsīsies nākotnes izaicinājumiem, problēmām un to risinājumiem. Tāpat diskusijas dalībnieki meklēs labāko formu savstarpējai Augstāko tiesu tiesnešu sadarbībai Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionā, lai regulāri pārrunāto kopējās iezīmes tiesu prakses veidošanā un smeltos pieredzi.
Lasīt vairāk
-
19 jūlijs, 2010
Jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiesu praksē Latvijā ir maz pētīts, līdz ar to ir vērojamas atšķirīgas tendences, izlemjot līdzīga rakstura lietas. Lai vienveidotu tiesu lēmumu pieņemšanas praksi un novērstu nepilnības, Augstākā tiesa apkopojusi un analizējusi judikatūras atziņas šo lietu izskatīšanā. Pētījumu veikusi Judikatūras nodaļas kopīgi ar Senāta Civillietu departamentu.
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām īpatnībām un noteikumiem, kas raksturīgi tikai un vienīgi šim tiesvedības veidam. Tas ir vienkāršots un paātrināts process, kurā nav pieļaujami parādnieka iebildumi. Pieteikums tiek izlemts rakstveida procesa ietvaros, pamatojoties tikai uz kreditora iesniegtajiem Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 404.pantā norādītiem dokumentiem.
Galvenā uzmanība Augstākās tiesas pētījumā ir veltīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu (Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkts) un pēc notariāli apliecinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu (CPL 400.panta pirmās daļas 2.punkts).
Lasīt vairāk
-
19 jūlijs, 2010
19. jūlijā senatora pienākumus Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā beidza pildīt Vēsma Kakste. Pagājis likumā „Par tiesu varu” noteiktais termiņš, kurā Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija uzdevis Administratīvās apgabaltiesas tiesnesei aizstāt senatoru Normundu Salenieku viņa pagaidu prombūtnes laikā.
Bija paredzēts, ka senators Salenieks atradīsies pagaidu prombūtnē no 2008. gada 21. aprīļa līdz 2009. gada 20. aprīlim. Pēc šī datuma viņš devās bērna kopšanas atvaļinājumā, ko paredzējis izmantot līdz 2010. gada 20. oktobrim.
Lasīt vairāk
-
14 jūlijs, 2010
Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veic rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes,- secināts Augstākās tiesas veiktajā pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām, atbildība par kurām paredzēta Krimināllikuma (KL) 116.-118. pantā.
Salīdzinot ar iepriekš veiktiem līdzīgiem pētījumiem, tiesu veiktā noziegumu kvalifikācija, kas ne vienmēr saskan ar pirmstiesas kriminālprocesā doto nodarījuma juridisko izvērtējumu un tiesas debatēs uzturēto apsūdzību, vairumā gadījumu atzīstama par atbilstošu likumam un tiesas sēdē konstatētajam. Tiesām nereti nācies atspēkot un noraidīt aizstāvības nepamatotos lūgumus par to kvalificēšanu saskaņā ar citām KL normām, un tas liecina par personas dzīvības un veselības apdraudējuma norobežošanas kritēriju izpratni.
Tomēr pētījuma gaitā konstatēti arī diskutabli un kļūdaini slepkavības kvalifikācijas risinājumi kā no valsts apsūdzības, tā arī no tiesas puses, vairākos gadījumos apspriežama sodu piemērošanas prakse.
Lasīt vairāk
-
12 jūlijs, 2010
Saeima 12. jūlijā aizklātā balsojumā ģenerālprokurora amatā apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvirzīto kandidātu – līdzšinējo Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Par Ēriku Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, 25 bija pret, bet 12 deputāti balsojumā atturējās.
Lasīt vairāk
-
6 jūlijs, 2010
3. septembrī paredzēts sasaukt visas Latvijas tiesnešu konferenci. Par to Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem paziņojis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un tieslietu ministra pienākumu izpildītāja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.
Tiesneši tiek aicināti iepazīties ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, jo viens no Latvijas tiesnešu konferences uzdevumiem būs Tieslietu padomes un tiesnešu pašpārvaldes institūciju ievēlēšana.
Latvijas Republikas Saeima 3. jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, paredzot izveidot Tieslietu padomi kā koleģiālu institūciju, kura piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Grozījumi likumā noteic, ka Tieslietu padome sastāv no pastāvīgajiem un vēlētajiem locekļiem – Augstākās tiesas plēnuma ievēlēta tiesneša un sešiem tiesnešu konferences ievēlētiem tiesnešiem. Viens Tieslietu padomes loceklis tiesnešu konferencei jāievēl no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus un divi – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.
Lasīt vairāk
|
