2010
-
8. marts, 2010
Augstākajai tiesai aizvadītais 2009. gads bijis spraigs un smags gan saņemto un izskatīto lietu skaita ziņā, gan saistībā ar 25% budžeta samazinājumu, kas atstājis iespaidu uz Augstākās tiesas darbību un arī attīstību, secināja Augstākās tiesas pārskata plēnums 5. martā.
Gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji un Administrācijas vadītāja savos ziņojumos un pēc plēnuma notikušajā preses konferencē aktualizēja problēmas un izteica arī priekšlikumus to risinājumam. Taču Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas, ieteikumu ieviešanai nepieciešama likumdevēja izpratne un rīcība.
2009. gadu sākot, lietu atlikums no iepriekšējā gada bija 2108 lietas, 2009. gadā saņemtas 4579 lietas. Kaut arī izskatīts rekordliels lietu skaits - 4219 lietas, tie ir 63% no tiesvedībā esošajām lietām un neizskatīto lietu atlikums gada beigās bija 2468 lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja, ka tiesas funkcijas spriest tiesu lietas kvalitatīvi un saprātīgos termiņos izpilde ir ļoti apgrūtināta. Šobrīd, saņemot civillietu apelācijas kārtībā, tās izskatīšana iespējama, ātrākais, 2011. gada oktobrī vai novembrī, bet krimināllietā pirmā tiesas sēde palātā varētu notikt, ātrākais, 2011. gada aprīlī vai maijā. Augstākās tiesas tiesnešiem strādāt vēl intensīvāk kā šobrīd nav iespējams, kā uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs, „cilvēka fiziskajām spējām ir robeža”. 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesim izskatīšanā bijušas vidēji 100 lietas, Senātā šis rādītājs ir vēl augstāks - katram senatoram vidēji 120 lietas, kas liecina par nopietnu un lielu slodzi.
Lasīt vairāk
-
4. marts, 2010
Piektdien, 5. martā plkst. 10.00 tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kurā analizēs un vērtēs tiesas darbu 2009.gadā.
Statistikas dati, kas pieejami arī mājas lapas www.at.gov.lv sadaļā „Statistika”, rāda, ka 2009.gadā Augstākās tiesas tiesvedībā bija 6687 lietas. Senātā izskatītas divas trešdaļas jeb 74% lietu, bet tiesu palātās – 51% lietu. Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā kopumā bija 2468 lietas. Ar katru gadu palielinās Augstākās tiesas tiesnešu darba apjoms: pirms desmit gadiem izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā – 84 lietas, bet 2009. gadā 100 lietas.
Turklāt aizvadītais gads Augstākajai tiesai bija finansiāli smags gads. Piešķirtais finansējums – 2 843 067 lati – bija par 25% mazāks nekā iepriekšējā gadā, tiesnešu skaits bija nepietiekams, vienu no Augstākās tiesas pamatfunkcijām – judikatūras veidošanu – nebija iespējams veikt nepieciešamajā apjomā.
Pēc plēnuma (ap plkst. 15.00) Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz preses konferenci aicina žurnālistus. I.Bičkovičs dalīsies pārdomās par tiesas darba vērtējumu un problēmām. Preses konferencē piedalīsies arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji, Judikatūras nodaļas vadītāja un Administrācijas vadītāja.
Žurnālistiem caurlaides uz plēnumu un preses konferenci jāpiesaka Komunikācijas nodaļā par tālruni 67020396.
Lasīt vairāk
-
2. marts, 2010
2009. gadā Augstākās tiesas tiesvedībā bija 6687 lietas. Apkopotie statistikas dati rāda, ka Senātā izskatītas divas trešdaļas jeb 74% lietu, bet tiesu palātās – puse jeb 51% lietu. Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā kopumā bija 2468 lietas.
Ar katru gadu palielinās Augstākās tiesas tiesnešu darba apjoms. Pirms desmit gadiem 1999. gadā izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā – 84 lietas, bet 2009. gadā Augstākās tiesas tiesnesis vidēji izskatīja 100 lietas. Šis rādītājs, tāpat kā vidējais lietu izskatīšanas ilgums, ir atšķirīgs katrā departamentā un palātā. Tā piemēram Senāta Krimināllietu departamentā vidējais lietas izskatīšanas ilgums ir 0,6 mēneši, Krimināllietu tiesu palātā – 7,5 mēneši.
Statistika rāda, ka vidēji 45% no kasācijas kārtībā saņemtajām lietām Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību vai pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Tas nozīmē, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, nav pamatota ar likuma pārkāpumu vai apelācijas instances spriedums atbilst jau izveidotajai Senāta judikatūrai.
Lasīt vairāk
-
1. marts, 2010
1.martā tiesneša pienākumus Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā sāk pildīt Rīgas apgabaltiesas tiesnese Daina Treija. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzdevis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – aizstāt tiesneša vakanci Augstākajā tiesā.
Likuma „Par tiesu varu” 79. panta otrā daļa nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim.
Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā ir 53, taču šobrīd tiesā strādā tikai 44 tiesneši. Krimināllietu tiesu palātā tiesneša pienākumus pilda 8 tiesneši, paredzētais tiesnešu skaits – 11. Nepietiekamais tiesnešu skaits ir viens no iemesliem pieaugošajam lietu atlikumam: Krimināllietu tiesu palātā 2009. gadā iztiesāti tikai 48% lietu, nepabeigto lietu atlikums gada beigās ir 371 lieta.
Pozitīvu atzinumu Dainai Treijai aizstāt Augstākās tiesas tiesneša vakanci devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Lasīt vairāk
-
26. februāris, 2010
Ar 15.martu darbu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā sāks līdzšinējā Civillietu tiesu palātas tiesnese Anda Briede.
Lēmumu par Andas Briedes iecelšanu senatores amatā 25.februārī pieņēma Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balsstiesībām piedalījās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Pozitīvu atzinumu tiesneses virzīšanai par Civillietu departamenta senatori bija devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un arī departaments iepriekš bija izteicis pozitīvu attieksmi par Andas Briedes kandidatūru.
Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesi Anda Briede strādā kopš 2005. gada. Pirms tam bijusi tiesnese Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Lasīt vairāk
-
25. februāris, 2010
Pieci tiesu izpildītāji, kurus amatā iecēlis tieslietu ministrs, 25. februārī nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Jaunieceltie tiesu izpildītāji amata pienākumus sāks pildīt ar 1. martu.
Zvērinātu tiesu izpildītāju rindas papildinājuši Baiba Krautmane, Iveta Kruka, Jānis Jonas un Juris Gehtmanis Rīgas apgabaltiesas teritorijā un Zane Filatova Vidzemes apgabaltiesas teritorijā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, apsveicot jaunos tiesu izpildītājus, norādīja uz viņu darba nozīmi: „Ko vērta skaista māja, ja tai nebūtu jumta? Tāpat arī – lai cik smagi nācis tiesas nolēmums un lai cik labs tas būtu – tiesas pūliņi būs bijuši velti bez nolēmuma pienācīga izpildījuma. Tiesu izpildītāji ir mazi, bet ļoti svarīgi zobratiņi tiesiskuma stiprināšanas mehānismā.”
Savukārt Māra Grēniņa, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektores p.i., jaunajiem kolēģiem vēlēja darba ikdienā neaizmirst svinīgā zvēresta vārdus un varbūt iedibināt sev tradīciju katru gadu šajā datumā pārlasīt zvērestu.
Lasīt vairāk
-
24. februāris, 2010
23. februārī notikušās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tikšanās mērķis bija pārrunāt Augstākās tiesas pagājušā gada darba rezultātus un šī gada prioritātes. Šādas tikšanās tradicionāli notiek katru gadu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja Valsts prezidentu par Augstākās tiesas darba rādītājiem 2009. gadā. Joprojām pieaug tiesā saņemto lietu skaits – pērn izskatīšanai Augstākajā tiesā saņemtas 4579 lietas. Kaut palielinājies arī tiesā izskatīto lietu skaits, lietu atlikums gada beigās bijis lielāks nekā jebkad – 2468 lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs kārtējo reizi norādīja, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā īpaši pieaug civillietu pieplūdums tiesās.
Valsts prezidents izteica sapratni par Augstākās tiesas tiesnešu lielo darba slodzi, ņemot vērā, ka, pieaugot lietu skaitam, tiesnešu skaits ir samazinājies. Pērn darbu Augstākajā tiesā atstājuši četri pensijas vecumu sasnieguši tiesneši, šogad vēl divi, bet neviens jauns tiesnesis 2009. gadā darbu Augstākajā tiesā neuzsāka.
Lasīt vairāk
-
23. februāris, 2010
Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegācija 23.februārī Augstākajā tiesā pārrunāja ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību Latvijā, tiesnešu algu jautājumu un citus tematus, kas saistīti ar parlamenta un tiesas ietekmes mijiedarbību.
Ar Čehijas parlamentāriešiem šodien tikās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš.
Čehijas Republikas parlamentāriešiem interesēja, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērtē procesu, kādā Latvijā tiek iecelts ģenerālprokurors – par Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzītu kandidātu balso Saeima. I.Bičkovs uzskata, ka šāda kārtība nodrošina ģenerālprokurora politisku neitralitāti turpmākā darbā. Kandidātu izvirza no tiesu sistēmas, bet apstiprina Saeima, kas pārstāv tautu.
Lasīt vairāk
-
19. februāris, 2010
Kas būtu jāmaina Latvijas tiesu sistēmā? Vai nāvessoda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu ir taisnīgs soda mērs? Kāpēc ir tik mazi sodi ārzemniekiem, kuri izrāda necieņu pret Latvijas kultūras pieminekļiem? Vai bērns var sastādīt testamentu? Kad Latvijā tiks juridiski atzītas viendzimuma laulības? Ko darīt, ja nepatīk savs vārds?
Šos un vēl desmitiem citu tikpat dažādu jautājumu Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei Veronikai Krūmiņai uzdeva Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.klašu audzēkņi tiesību zinību stundā Augstākajā tiesā, ko senatore skolēniem vadīja 19. februārī. Senatore skolēnus iepazīstināja ar Latvijas tiesu sistēmu un dažādām lietu kategorijām, savu stāstījumu veidojot, lai atbildētu uz skolēnus interesējošajiem jautājumiem. Viņa sniedza gan konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, gan izteica savas pārdomas par jautājumiem, kas bija vairāk tiesībpolitiski un filozofiski.
Lasīt vairāk
-
18. februāris, 2010
Saeima šodien, 18. februārī, nobalsoja par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Par to balsoja 71 deputāts, pret 5, atturējās 1 deputāts.
Senāta Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks dodas izdienas pensijā. Saeima viņu no amata atbrīvojusi ar 18. februāri.
Vilnis Vietnieks dzimis 1944. gadā. Tiesu sistēmā strādāja kopš 1978. gada – sākumā par tiesnesi Jēkabpils rajona tiesā, 1985. gadā ievēlēts par Augstākās tiesas tiesnesi. Reorganizējot Latvijas tiesu sistēmu, 1995. gada 3. oktobrī iecelts par Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru. Kopš 2005. gada senators Vietnieks ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis.
Vilnis Vietnieks ir dzimtās Sēlijas patriots. Viņam piešķirts Zalves pagasta Goda pilsoņa nosaukums.
Senators raksta dzeju un drīzumā iznāks viņa dzejas grāmata, kā arī publicēšanai gatavo dokumentālo garstāstu par Latvijas Senāta senatoru Jāni Skudri.
Lasīt vairāk
|
