Aprīlis

  • 29 aprīlis, 2011

    Augstākās tiesas plēnumā 2. maijā četras vēlēšanas

    Pirmdien, 2. maijā Augstākās tiesas tiesneši plēnumā vēlēs Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, Disciplinārtiesas locekli un Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.
    Paredzēts, ka plēnuma sākumā tiesneši apstiprinās jaunā redakcijā Augstākās tiesas plēnuma reglamentu. Reglaments regulē plēnuma darbību, nosaka tā kompetenci, sasaukšanas, sagatavošanas, balsošanas kārtību un citus jautājumus. Līdzšinējais Augstākās tiesas plēnuma reglaments apstiprināts 2006. gadā.

    Lasīt vairāk

  • 20 aprīlis, 2011

    Par Tieslietu padomes 19. aprīļa sēdes jautājumiem

    19.aprīļa sēdē Tieslietu padome pēc Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas lūguma apsprieda un pauda viedokli par likumprojektu grozījumiem likumā „Par tiesu varu” pirms trešā lasījuma.
    Tieslietu padome kopumā akceptē Saeimas izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz mainīt tiesnešu atlases kārtību un veidot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu, bet iebilst un izsaka priekšlikumus vairākos būtiskos jautājumos.

    Lasīt vairāk

  • 18 aprīlis, 2011

    Tieslietu padome apspriedīs likumprojektu, kas paredz mainīt tiesnešu profesionālās novērtēšanas sistēmu

    Tieslietu padomes sēdē, kas notiks otrdien, 19. aprīlī, paredzēts pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma apspriest un sniegt atzinumu par likumprojektu pirms trešā lasījuma grozījumiem likumā „Par tiesu varu”.
    Grozījumi paredz mainīt tiesnešu atlases kārtību, kandidātiem izvirzāmās prasības, kā arī veidot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu.

    Lasīt vairāk

  • 8 aprīlis, 2011

    Eiropas Komisijas eksperti Augstākajā tiesā izvaicā par rasu un etniskā naida kurināšanas lietām

    Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) delegācijas eksperti 7. aprīlī Augstākajā tiesā tikās ar Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja p.i. Pēteri Dzalbi, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ervīnu Kušķi un Judikatūras nodaļas vadītāju Pāvelu Gruziņu, lai uzklausītu tiesas pārstāvju skaidrojumus par Latvijas tiesu praksi rasisma un neiecietības jomās.
    Pāvels Gruziņš norādīja, ka Latvijas tiesu praksē līdz šim bijis ļoti maz krimināllietu, kurās apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 78. panta par rasu un etniskā naida kurināšanu, tādēļ Augstākā tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu pētīt tiesu praksi par šīs kategorijas lietām. Taču, ja jautājums ir aktualizēts, Judikatūras nodaļas vadītājs solīja veikt šādu izpēti un ar tās rezultātiem iepazīstināt arī ECRI.

    Lasīt vairāk

  • 1 aprīlis, 2011

    Pāvels Gruziņš vadīs Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu

    1.aprīlī senatora pienākumus beidza pildīt ilggadējais Augstākās tiesas senators, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš. Saeima šā gada 24. marta sēdē ar 1. aprīli atbrīvojusi Pāvelu Gruziņu no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
    No darba Augstākajā tiesā Pāvels Gruziņš neaiziet. Ņemot vērā senatora ilggadējo pieredzi, viņš aicināts vadīt Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Jaunajā amatā Pāvels Gruziņš darbu sāks pirmdien, 4. aprīlī.

    Lasīt vairāk

  • 1 aprīlis, 2011

    Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nav vienveidīga

    Lemjot par morālā kaitējuma kompensāciju, tiesas nosaka visai atšķirīgu kompensācijas apmēru gadījumos, kad kaitējums radīts salīdzināmos apstākļos, konstatēts Augstākās tiesas pētījumā „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”. Pat vienas kategorijas krimināllietās morālā kaitējuma kompensācijas apmēri ir visai atšķirīgi un svārstās no visai nelielām līdz ievērojamām summām, ko zināmā mērā nosaka arī tas, kādu kompensāciju ir pieprasījis cietušais.
    Pētījumā, ko sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu veikusi juridisko zinātņu doktore profesore Valentija Liholaja, analizēti 223 tiesu nolēmumi (84 - pirmās instances tiesas, 92 - apelācijas instances tiesas un 37 kasācijas instances tiesas nolēmumi) 85 kriminālprocesos. Nolēmumi stājušies spēkā 2008.-2010. gadā.

    Lasīt vairāk