Senāta Krimināllietu departaments 4.februārī rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar prokurora M.Lejas iesniegto kasācijas protestu par Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu, ar kuru bija atstāts negrozīts Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija Aivara Lemberga attaisnojošais spriedums pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas. Senāta Krimināllietu departaments nekonstatēja Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ būtu jāatceļ apelācijas instances tiesas lēmums.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais Aivars Lembergs saukts pie kriminālatbildības par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarījis tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka A.Lembergs apzināti neveica pasākumus, lai izpildītu Ministru kabineta rīkojumus, saskaņā ar kuriem būtu jāveic grozījumi valsts pārstāvju personālijās Ventspils ostas (brīvostas) valdē. A.Lembergs, būdams valsts amatpersona, nolēma izdarīt visu no viņa gribas atkarīgo, lai saņemtie rīkojumi, nepastāvot likumīgam pamatam, netiktu izpildīti. Apsūdzībā bija sīki aprakstīta A.Lemberga rīcība no 2005.g. 25.februāra līdz 2006.g. 6.martam, ar kuru A.Lembergs ir apzināti ignorējis Ministru kabineta rīkojumā minēto informāciju, pārkāpjot valsts pārvaldes iestādes darbības principu, ka amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses, un vai minētajai rīcībai ir bijis likumīgs pamatojums. Lietā minēto Ministru kabineta rīkojumu nepildīšanas apstākļi, kā arī izsludinātā konkursa procedūras norise, ar lielu sabiedrisko rezonansi tika atspoguļota plašsaziņas līdzekļos – televīzijā, radio, presē un internetā. A.Lembergs, izmantojot savu dienesta stāvokli, un proti, izmantojot informāciju, kuru viņš bija ieguvis un viņam bija zināma saistībā ar savu amata pienākumu pildīšanu, savas rīcības motīvus plaši komentēja plašsaziņas līdzekļos.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā šādas apsūdzētā Aivara Lemberga darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, jo A.Lemberga darbību, kas vērstas uz kopēju mērķi – nepieļaut iepriekš minēto rīkojumu izpildi, rezultātā tikušas radītas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Bez tam Aivars Lembergs tika apsūdzēts par to, ka viņš iesniedzis apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret noteiktām personām, konkrēti O.Grīnbergu un A.K.Kariņu kas saistīts ar apsūdzību smaga un sevišķi smaga noziegumu izdarīšanā t.i. krāpšanas mēģinājumā lielā apmērā. Šādas apsūdzētā darbības pirmstiesas izmeklēšanas laikā kvalificētas pēc Krimināllikuma 298.panta otrās daļas.
Kuldīgas rajona tiesa A.Lembergu abās apsūdzībās atzinusi par nevainīgu un attaisnojusi, jo apsūdzētajam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Ar Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 6.novembra lēmumu šis spriedums atstāts negrozīts.
Kasācijas protestu un tā papildinājumus iesniedza Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors M.Leja. Prokurors lūdza atcelt Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 6.novembra lēmumu un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā tai pašai tiesai citā sastāvā.
Prokurors kasācijas protestā atkārtoja gandrīz visus viņa apsūdzības runā minētos pierādījumus, norādot, ka tiesa tos neesot izvērtējusi savā lēmumā, taču pēc būtības viņš pauda citu, no tiesas atšķirīgu attieksmi pret šiem pierādījumiem, tātad nepiekrita tiesas dotajam pierādījumu vērtējumam.
Par kasācijas protestu un tā papildinājumiem apsūdzētais A.Lembergs un viņa aizstāvji iesniedza iebildumus, kuros norāda, ka uzskata kasācijas protestu par nepamatotu un noraidāmu, jo A.Lembergs attaisnots pamatoti.
Apsvēris kasācijas protesta motīvus, apsūdzētā un viņa aizstāvju iebildumos pausto viedokli, pārbaudījis lietas materiālus, Senāta Krimināllietu departaments konstatēja, ka apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai nav pamata.
Tā kā apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta 6.daļā noteikto tā pamatoti izmantojusi savas likumā dotās tiesības neatkārtot tos pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus, kam tā pilnībā piekritusi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta 4.daļā noteikto apelācijas instances tiesa savā lēmumā ir atspoguļojusi ne tikai apelācijas protestā rakstīto, bet arī prokurora pausto iztiesāšanas laikā, aizstāvības viedokļus par konkrētiem jautājumiem un izdarījusi secinājumus, dodot vēl papildus motivāciju pirmās instances tiesas spriedumā esošajai.
Senāta Krimināllietu departaments neatrada lietā tādus materiālus, kuriem būtu bijusi būtiska nozīme A.Lembergam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāva konstatēšanā, bet kuriem nebūtu dots tiesas vērtējums. Visus tos materiālus, kuriem ir nozīme lietā, abu instanču tiesas ir vērtējušas un savus izdarītos secinājumus motivējušas.
Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2005.gada 23.februāra rīkojumu Nr. 122 „Par Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā” ar šādu saturu: „Saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu iecelt Ojāru Grinbergu Ventspils ostas valdes locekļa amatā,” Senāta Krimināllietu departaments piekrita abu instanču tiesu konstatējumam, ka rīkojums ir nepilnīgs, un Ojārs Grinbergs nav identificējams.
Senāta Krimināllietu departaments piekrita arī tiesas lēmumā paustajam uzskatam, ka, ņemot vērā konkrēto apsūdzību un konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, lemjot par apsūdzētā vainu, nav būtiska nozīme tam, vai apsūdzībā minētie Ministru kabineta rīkojumi ir administratīvie akti vai politiski lēmumi, jo noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses darbības, kuru rezultātā iestājas likumā paredzētās kaitīgās sekas, persona var realizēt abos gadījumos.
Senāta Krimināllietu departaments piekrita arī tiesu nolēmumos konstatētajam, ka par Ministru kabineta rīkojuma Nr.122 izpildi saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības ruļļa 196.punktu atbildīgais bija ekonomikas ministrs A.K. Kariņš, kā arī tam, ka ne O.Grinbergs, ne ekonomikas ministrs no savas puses nav izrādījuši iniciatīvu vai veikuši visu nepieciešamo jautājuma risināšanai, bet izvēlējušies konfrontāciju. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu pārkāpis gan Ventspils domes priekšsēdētājs A.Lembergs, gan Ventspils dome, gan Valsts kancelejas, gan Ekonomikas ministrijas darbinieki.
Ņemot vērā to, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus nevērtē, Senāta Krimināllietu departaments nekonstatēja ne Krimināllikuma pārkāpumus, ne Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ būtu jāatceļ apelācijas instances tiesas lēmums.
Ņemot vērā iepriekšminēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 585., 587. panta, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments nolēma Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 6.novembra lēmumu atstāt negrozītu, bet kasācijas protestu noraidīt.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Linda Priedīte, Augstākās tiesas preses sekretāre
E-pasts: linda.priedite@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211
