Senāta Administratīvo lietu departaments 14. janvārī daļēji atcēla spriedumu prasībā, kurā bija apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums izsniegt jaunu dzimšanas apliecību personai, kas veikusi dzimuma maiņas operāciju.
Senāts atzina par pamatotu un atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 11.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru noteikts pienākums Rīgas domes Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas mainīt ierakstu dzimšanas reģistrā. Taču apgabaltiesas spriedumu atcēla daļā, ar kuru bija noraidīts lūgums personai atlīdzināt morālo kaitējumu, samaksājot 7000 latu kompensāciju. Šajā daļā apgabaltiesai lieta jālemj atkārtoti. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Šī ir pirmā lieta Latvijā, kad tiesā apstrīdēts Dzimtsarakstu nodaļas atteikums veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu. Administratīvā rajona tiesa šajā strīdā pieņēma Dzimtsarakstu nodaļai labvēlīgu spriedumu, taču Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija daļēji labvēlīgs privātpersonai: tas noteica pienākumu Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai izsniegt personai jaunu dzimšanas apliecību, taču prasību par kompensāciju noraidīja. Dzimtsarakstu nodaļa apstrīdēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, savukārt privātpersona iesniedza pretsūdzību.
Dzimtsarakstu nodaļa uzskatīja, ka dzimuma maiņu jāreģistrē un jaunu apliecību jāizsniedz tikai tad, kad persona iesniedz ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka dzimuma maiņa veikta pilnībā, nevis bijušas tikai atsevišķas operācijas, tā veikta daļēji vai nav pilnībā pabeigta. Šajā gadījumā sieviete vēlējusies reģistrēties kā vīrietis, lai arī dzimuma maiņa nav pilnībā veikta un arī ar dokumentiem pretējais neesot apliecināts.
Senāts, lemjot par labu privātpersonai, spriedumu pamatojis ar starptautisko tiesu praksi, balstījies uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1989. gadā pieņemto rekomendāciju par transseksuālu personu stāvokli, Eiropas Cilvēktiesību tiesas vairākiem spriedumiem. Kopš sprieduma lietā Christine Goodwin pret Apvienoto Karalisti Eiropas Cilvēktiesību tiesa dzimumu maiņas juridisku atzīšanu gadījumā, ja tāda ir notikusi, ir atzinusi kā valsts pienākumu cilvēktiesību jomā.
Latvijas tiesību normas pieļauj iespēju gan mainīt dzimumu, gan attiecīgi papildināt ierakstu dzimšanas reģistrā, taču, kā norādījis Senāts, trūkst tiesību normu, kas noteiktu kritērijus, pēc kādiem vadīties, lai konstatētu, vai dzimuma maiņa likuma izpratnē ir notikusi. Senāta ieskatā valstij pēc iespējas personu saudzējošā veidā jānosaka, vai ir objektīvs pamats dzimšanas reģistra ierakstu papildināšanai; iestāde un tiesas nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. Tā kā šobrīd konkrētā tiesiskā regulējuma nav, iestādei un tiesai jēdziens „dzimuma maiņa” ir jāpiepilda ar saturu, pēc iespējas ievērojot cilvēktiesību normas, bet atturoties noteikt tādus vispārīgus nosacījumus, kas varētu būt pretēji likumdevēja gribai, norādījis Senāts.
Senāts atzinis par pamatotu apgabaltiesas viedokli, ka paļaušanās tikai uz ārsta vai ārstniecības iestādes izziņu par notikušu dzimuma maiņu ir nepietiekama un neadekvāta, jo izvērtējams plašāks faktoru kopums: ne tikai bioloģiskā atbilstība mainītajam dzimumam, bet arī personas pārliecinoša vēlme un spēja visu turpmāko dzīvi būt mainītajā dzimumā. Jāņem vērā, ka cilvēks ir ne tikai bioloģiska būtne, bet sava dzimuma lomu īsteno sabiedrībā, tātad vērtējama arī viņa sociālā uzvedība un tas, kā viņu uztver sabiedrība, spriedumā konstatējis Senāts. Gan no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rekomendācijas, gan citu Eiropas demokrātisko valstu prakses dzimumu maiņas atzīšanā izriet, ka valstij būtu jāatzīst mainītais dzimums atbilstoši personas izskatam, ārējai ķermeņa uzbūvei, psiholoģijai un sociālajai uzvedībai. Senāts nesaskatīja pamatu apšaubīt apgabaltiesas secinājumus, ka pēc būtiskajiem novērtējamiem faktoriem dzimuma maiņa konkrētajā gadījumā ir atzīstama par notikušu Civilstāvokļa aktu likuma 32. panta izpratnē. Līdz ar to apgabaltiesa bija pamatoti uzlikusi pienākumu attiecīgi papildināt dzimšanas reģistru.
Izvērtējot pieteicējas pretsūdzību, Senāts atzinis, ka apgabaltiesa kā iespējamo morālā kaitējuma avotu vērtējusi tikai valsts institūciju atteikšanos ievērot pieteicējas tiesības. Kompensācija lūgta saistībā ar to, ka, neskatoties uz iesniegtajām izziņām par divām operācijām, kas veiktas nolūkā mainīt dzimumu, šos dokumentus Dzimtsarakstu nodaļa nosūtījusi dažādām institūcijām izvērtēšanai, kas pazemo pieteikuma iesniedzēju. Senāts nepiekrīt apgabaltiesas atzinumam, ka Administratīvā procesa likuma 59. pants, kas paredz iestādes pienākumu noskaidrot lietas apstākļus, ir pietiekam pamats, lai iestāde jebkuru ar personu saistītu informāciju nosūtītu citai iestādei vai privātpersonai. Jautājums par personas dzimuma maiņu ir īpaši sensitīvi personas dati, kuru sniegšana ir ierobežojama gan attiecībā uz privātpersonām, gan arī valsts pārvaldes iekšienē. Senāta ieskatā morālas ciešanas varētu nodarīt personas saskarsme vispār ar sabiedrību un valsts institūcijām apstākļos, kad tai nākas darīt zināmu neatbilstību starp faktiski uztveramo un juridiski atzīto dzimumu. Senāts norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas skaidrojumu, ka neatbilstība starp personas faktiski pieņemto stāvokli sabiedrībā un viņas juridisko statusu var radīt pietiekami nozīmīgu iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Tā kā apgabaltiesa nebija vērtējusi apstākļus, kas varētu būt būtiski jautājumā par morālā kaitējuma konstatēšanu un atlīdzināšanu, Senāts spriedumu šajā daļā atzinis par neatbilstošu Administratīvā procesa likuma 103. panta otrajai daļai, kurā noteikts tiesas pienākums objektīvi noskaidrot lietas apstākļus un sniegt tiem juridisko novērtējumu, tādēļ to atcēla un nosūtīja attiecīgā prasījuma atkārtotai izvērtēšanai.
Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa
Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211
